Nebanku kreditēšana aug lēnāk nekā banku kredītportfelis, un izaugsmi galvenokārt veicina mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.
Gan līzinga sabiedrību, gan citu nebanku kreditētāju iekšzemes kreditēšana kopumā auga lēnāk.
Pērn nebanku kreditētāju iekšzemes nefinanšu sabiedrību (NFS) un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis palielinājās par 3,8%. Izaugsmi galvenokārt veicināja mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana.
Savukārt NFS sektorā interese par jaunu saistību uzņemšanos bija piesardzīgāka - to ietekmēja komerctransporta un lauksaimniecības tehnikas cenu kāpums, kas mazināja gan vēlmi, gan spēju aizņemties, kā arī nenoteiktības palielināšanās.
Nebanku kreditētāju izsniegto kredītu īpatsvars kopējā banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelī ir zems, bet kopš 2015.gada tas ir palielinājies. Kopējais banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelis 2024.gadā palielinājās par 5,7%.
Ar bankām saistīto līzinga sabiedrību iekšzemes NFS izsniegto kredītu atlikums 2024.gadā pieauga par 3,7% (2023.gadā - par 12%). Izaugsmes tempa palēninājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārskatā skaidrots ar atliktā pieprasījuma samazināšanos un lielāku piesardzību augstas nenoteiktības apstākļos.
Nozīmīgākais pieprasījuma kritums novērots lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, kur būtiski pieaugušas traktortehnikas un kombainu cenas, savukārt graudaugu cenas nav ievērojami kāpušas. Līdz ar to gan vēlme, gan spēja uzņemties jaunas saistības lauksaimniecības nozarē ir mazinājusies, neraugoties uz 2024.gada būtisko EURIBOR likmju samazinājumu, kas stimulē kredītu pieejamību.
Pārskatā teikts, ka banku līzinga sabiedrību iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums 2024.gadā bija par 12,1% lielāks nekā gadu iepriekš. Spēcīgo pieprasījumu galvenokārt veicināja EURIBOR likmju samazinājums, kā arī valsts atbalsts elektromobiļu un jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Atkarībā no transportlīdzekļa veida un privātpersonas ģimenes statusa valsts atbalsta apmērs ir robežās no 3350 līdz 9000 eiro.
Latvijas Banka norāda, ka sagaidāms turpmāks mājsaimniecību līzinga kredītu pieaugums, jo gada sākumā Ministru kabinets (MK) papildus piešķīra 11 miljonus eiro iepriekš minētajai valsts atbalsta programmai.
Citi nebanku finanšu sektora - bet ne līzinga sabiedrību - aizdevumi mājsaimniecībām turpina strauji augt, bet to pieauguma temps 2024.gadā samazinājās līdz 12,9% (2023.gadā - 20,5%), kredītu atlikumam sasniedzot 677 miljonus eiro 2024.gada beigās.
Pārskatā teikts, ka joprojām straujais patēriņa kredītu pieaugums norāda uz nepieciešamību stiprināt mājsaimniecību finanšu pratību.