Eiropas Savienības budžetu perspektīvā varētu pildīt digitālais nodoklis un arī izmešu (CO2 ) nodoklis, kas skartu ikvienu māju, dzīvokli un transportu.
Tādu iespējamo risinājumu Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas minēja Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle. Viņš norādīja, ka pēdējos gados ir bijis ļoti daudz diskusiju par tā dēvētajiem “ES pašu resursiem” un pašlaik tos pilda nodoklis par nepārstrādājamo plastmasu, kura ienākumi samazināsies, jo Eiropa tādu produktu nevēlas.
“Ir vairākas idejas un priekšlikumi, kuri tieši pildītu ES budžetu. Viens no tiem Eiropas nodokļiem, kas paver iespējas, ir tā dēvētais digitālais nodoklis. Lielās platformas gūst milzīgus ienākumus un peļņu, bet nodokļos teritorijās, kurās gūst šo labumu, tikpat kā neko nemaksā,” skaidroja R. Zīle. Viņš atgādināja, ka ES Zaļā kursa dokumentos būtībā paredzēts ieviest emisiju (CO2 ) izmešu nodokli par transporta degvielu, par mājokli, proti, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļaujot transportu un mājokļus, kas pašlaik ir ārpus šīs sistēmas.
“Tas nozīmēs, ka, piemēram, degvielas uzpildes stacijām būs jāpērk emisiju kvotas par ikvienu pārdotu degvielas litru un tādējādi ikviens autobraucējs to ieraudzīs savā rēķinā, pērkot degvielu, tādējādi sadārdzināsies transporta izmantošana un viss, kas saistīts ar transportu,” skaidroja R. Zīle.
Viņš šādā risinājumā redz diskriminācijas elementu, jo cilvēki Rietumeiropā ir turīgāki un spēs ātrāk pārsēsties uz elektroauto nekā vairums Austrumeiropā, jo īpaši Latvijā. Tomēr kā vislielāko apdraudējumu Latvijas mājsaimniecībām R. Zīle redz dzīvokļu, māju iekļaušanu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kas nozīmēs būtībā papildu maksājuma ieviešanu.
“Rietumeiropā cilvēki ir turīgāki un arī viņu mājokļi ir daudz energoefektīvāki nekā Latvijā, un tāpēc, šādu sistēmu ieviešot Rietumeiropā, valsts palīdzība varētu būt nepieciešama vien kādiem 10% mājsaimniecību, kamēr Latvijā šādu mājsaimniecību, kam nepieciešama valsts palīdzība energoefektivitātē, varētu būt vairāk par 70%,” skaidroja R. Zīle. Viņaprāt, šādu jauninājumu ieviešanu nedrīkst pieļaut, jo tā var atstāt neprognozējamas, graujošas sekas. “Pagaidām šīs idejas vēl nav normatīvo aktu līmenī, taču jau šogad tās iecerēts virzīt par saistošām prasībām,” uz jautājumu par to, kāds ir šo ieceru pašreizējais statuss, atbildēja R. Zīle.
Visu rakstu lasiet 1.februāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
