Pieņemtās izmaiņas paredz, ka nodokļu maksātājam, kurš no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskās darbības pamatdarbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ, būs tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023.gada 30.jūnijam VID administrēto nodokļu maksājumu samaksu.

Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka nodokļu maksājumu samaksu var pagarināt līdz 2022.gada 31.decembrim un visi lēmumi jāpieņem līdz 2021.gada 31.decembrim. Vienlaikus Eiropas Komisija noteikusi, ka minētais atbalsts būs pieejams līdz 2023.gada 30.jūnijam, savukārt lēmumi jāpieņem līdz 2022.gada 30.jūnijam.

Šī atbalsta saņēmēji būs nodokļu maksātāji, kuri no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskas darbības pamatdarbību ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.720 ir noteikti konkrēti aizliegumi saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, piemēram, pakalpojumi, kas ir saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās. Tā kā nodokļu maksātājs saimnieciskajā darbībā minētos pakalpojumus var sniegt arī kā papilddarbību no pamatdarbības veida, un normatīvais regulējums nosaka, ka pamatdarbības veidu nosaka pēc tā, kurš no darbības veidiem ir ar vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā taksācijas gadā (vai plānotajiem apgrozījuma rādītājiem), ar likumprojektu tiek paredzēts, ka atbalstam varēs kvalificēties nodokļu maksātāji, kuri nevar veikt savu pamatdarbību ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ.

VID, izvērtējot iesniegumu, vērtēs vienu kritēriju, kas izriet no komercdarbības atbalsta nosacījumiem, un trīs kritērijus, lai pārliecinātos par nodokļu maksātāja faktisko finansiālo stāvokli un nodokļu maksātāja spējām veikt nodokļu maksājumu samaksu atbilstoši samaksas grafikam.

Vērtētie kritēriju būs - vai nodokļu maksātājs nav kredītiestāde un finanšu iestāde, nodokļu maksātāja faktiskais finansiālais stāvoklis un, vai nodokļu maksātāja finansiālais stāvoklis ļaus izpildīt nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nosacījumus, kāda ir bijusi nodokļu maksātāja līdzšinējā attieksme pret nodokļu nomaksu, kā arī kāda ir līdzšinējā sadarbība ar VID.

Tāpat paredzēts atjaunot atbalstu un no 2021.gada 11.oktobra līdz 31.decembrim piešķirt nomas maksas samazinājumu vai atbrīvojumu komersantiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kuri nomā publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantu. Atbalstu piemēro valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas (iznomātāji), pamatojoties uz nomnieka iesniegumu.

Atbalsts plānots kā nomas maksas samazinājums atbilstoši apgrozījuma samazinājumam, bet ne vairāk kā 90% apmērā, nomas maksas atbrīvojums 100% apmērā, ja nomas objektu neizmanto vispār, vai kavējuma procentu un līgumsodu nepiemērošana samaksas kavējuma gadījumā. Nomnieks veic maksājumus par nomas objekta uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (piemēram, elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi), nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju un sedz apdrošināšanas izdevumus.

Ar grozījumiem paredzēta iespēja saimnieciskās darbības veicējiem arī 2022.gadā nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus no saimnieciskās darbības, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas izplatības rezultātā 2020. un 2021.gadā saimnieciskā darbība nenoritēja parastos apstākļos. IIN maksātāji avansa maksājumus par 2022.gadu var veikt labprātīgi, ja paši prognozē, ka saimnieciskās darbības rezultāts būs pozitīvs. Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka maksātājs pats var izvērtēt, vai tas spēj veikt IIN nomaksu rezumējošā kārtībā uz iesniegtās gada ienākumu deklarācijas pamata, veicot nodokļa nomaksu vienreiz gadā, vai arī vēlas maksājumu sadalīt vairākās daļās (avansa maksājumos).

Paredzēts arī, ka visi algu subsīdiju maksājumi dažādām ienākuma saņēmēju grupām tiek iekļauti saimnieciskās darbības ieņēmumos vai ar nodokļiem apliekamajā ienākumā.

Šie grozījumi izstrādāti, ņemot vērā, ka valstī joprojām strauji un nekontrolēti izplatās Covid-19 infekcija, līdz ar to ir nepieciešams noteikt papildu pasākumus, kas vērsti uz Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Vienlaikus vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izcēlās diskusija un tika paustas bažas par komercdarbības atbalsta saņēmēju fizisko personu datu publiskošanu.

Grozījumos iestrādāta norma, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicē savā tīmekļvietnē to darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu individuālo komersantu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai par laiku no 2020.gada 9.novembra, kā arī atbalstu algu subsīdijai nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, un piešķirtā atbalsta apmēru.

Likumā arī iestrādāta norma, kas paredz, ka VID publicē to nodokļu maksātāju sarakstu, kuriem piešķirts Ministru kabineta noteiktais atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, un katram nodokļu maksātājam piešķirtā atbalsta apmēru.

Saeimas Juridiskais birojs aicināja komisiju uzklausīt ekspertus un vērtēt, kāds ir likumprojektā ietvertā regulējuma attiecībā uz fizisko personu datu publiskošanu mērķis, un vai to nevar sasniegt ar citiem līdzekļiem, nepubliskojot fizisko personu datus.

Juridiskā biroja ieskatā vienlīdzīgas pieejas nodrošināšana attiecībā uz nodokļu maksātājiem juridiskām un fiziskām personām - komercdarbības atbalsta saņēmējiem - pats par sevi nevar būt izšķirošs nosacījums fizisko personu datu publiskošanai.

Šodien Saeimā tika atbalstīts opozīcijas deputāta Igora Pimenova (S) priekšlikums, kas paredz atteikties no prasības publicēt katram pašnodarbinātajam un patentmaksas maksātājam piešķirtā atbalsta kopējo apmēru.