Lai gan šo mazo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju, teikts novērtējumā. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem, darba grupas ieskatā, veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā - izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet sociālās nodrošināšanas aspektā - uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem.

Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie, secinājusi darba grupa.

Kopumā mazo nodokļu režīmu galvenā dilemma ir starp vēlmi pēc iespējas vienkāršot nodokļu aprēķināšanas administratīvo un nodokļa nomaksas slogu nelielas un/vai neregulāras uzņēmējdarbības veicējiem ar ierobežotiem administratīviem resursiem. Tādējādi nodokļu aspekti neveicinātu darbošanos ēnu ekonomikā un vēlmi novērst iespēju šos režīmus izmantot tam, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, vai būtiski samazinātu regulāri maksājamo nodokļu apmēru.

Darba grupas secinājumos teikts, ka no 2025.gada 1.janvāra paredzēts īstenot speciālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīma autoratlīdzības saņēmējiem transformāciju. Tādējādi vairs netiks piemērots speciālais IIN režīms autoratlīdzības saņēmējiem, bet autoratlīdzību saņēmējiem, kuriem autoratlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, būs jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem. Attiecīgi autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties kādu no citiem spēkā esošajiem nodokļu režīmiem.

Lai atvieglotu šo pāreju, Labklājības ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju izvērtēs iespēju noteikt regulējumu, kas paredz, ka autoratlīdzības saņēmējs nezaudē sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, piemēram, bezdarbnieka pabalstu vai maternitātes pabalstu, ja tas vienlaikus saņem neregulāru autoratlīdzības ienākumu.

Lai mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu padarītu draudzīgāku nodokļu maksātājiem, kuri saņem neregulārus ienākumus, Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izvērtēs iespēju precizēt Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteikto regulējumu, kas paredz MUN statusa zaudēšanu, ja MUN maksātājam nav apgrozījuma, kā arī izvērtē ierobežojumu MUN maksātājam, kas ir pārtraucis saimniecisko darbību un MUN maksāšanu taksācijas periodā un nav izvēlējies veikt saimniecisko darbību citā nodokļu režīmā, atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju, ja starplaikos saimnieciskā darbība netiek veikta.

Tomēr darba grupas novērtējumā teikts, ka minētā pasākuma ieviešana negarantē nemainīgu kredītiestādes cenu politiku par saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta izmantošanu, ja tiek precizēts MUN regulējums.

Darba grupa norāda, ka VID sniegs atbalstu nodokļu maksātājiem pārejā no speciālā IIN režīma autoratlīdzības saņēmējiem uz citiem nodokļu maksāšanas režīmiem un īstenos sistēmas sakārtošanu, nodrošinot iespēju vienlaikus reģistrēties kā MUN maksātājam un SDI konta izmantotājam, nepieciešamības gadījumā veicot grozījumus normatīvajos aktos (likumā "Par nodokļiem un nodevām").

Tāpat nodokļu darba grupa identificējusi problēmu, ka norēķinos starp fiziskajām personām, kas nav saimnieciskās darbības veicējas, netiek veikta nodokļu nomaksa. Lai mazinātu ēnu ekonomiku un atvieglotu nodokļu nomaksu par fiziskās personas, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību, gūto ienākumu, VID sadarbībā ar sociālajiem partneriem izvērtē iespēju ieviest vienkāršotu, elektronisku risinājumu jeb lietotni, kurā nodokli 25% apmērā varētu labprātīgi ieturēt un iemaksāt budžetā arī fiziskā persona - pakalpojuma saņēmējs. Šī nodokļa sadalījums būtu 80% valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemakss (VSAOI) un 20% IIN.

VID minēto risinājumu ieviešanas iespējas izvērtēs līdz 2025.gada 1.jūnijam. Ja tiek atbalstīts šāds risinājums, Finanšu ministrija izvērtēs iespējamo grozījumu veikšanu normatīvajos aktos. Attiecīgi šo risinājumu varētu piemērot no 2026.gada. Iespējamā problēma šim risinājumam var būt konkurence ar vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu - SDI kontu, kas pašlaik ir pieejams MUN maksātājiem.

Finanšu ministrija izvērtēs iespēju saimnieciskās darbības veicējiem - IIN maksātājiem ieviest nosacītu saimnieciskās darbības izdevumu normu 25% apmērā (līdzīgi kā autoratlīdzības saņēmējiem), kas saimnieciskās darbības veicējiem būtu kā izvēles iespēja.

Ja šāds risinājums tiks uzskatīts par lietderīgu, Finanšu ministrija izstrādās grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" līdz 2025.gada 31.decembrim, attiecīgi šo risinājumu varētu piemērot no 2026.gada.

Lai pilnveidotu esošo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu, VID vērtēs arī nepieciešamību saņemt informāciju par fizisku personu tādiem ienākumiem, par kuriem informācija līdz šim netiek saņemta, piemēram, ar IIN neapliekamie ienākumi, pašvaldību izmaksātie maksājumi fiziskajām personām, pabalsti un citi.

Veicinot labprātīgu nodokļu saistību izpildi Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027.gadam ietvaros, līdz 2024.gada beigām plānots ieviest pasākumus, kas paredz informācijas sniegšanu par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos, kuras pārsniegs noteikto summas apmēru, pienākumu informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā, ieviest pienākumu tirdzniecības nozarē strādājošiem uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 50 000 eiro gadā nodrošināt iespēju klientiem norēķināties bezskaidrā naudā.

Plāna pasākumu kopums ir vērsts uz bezskaidras naudas aprites popularizēšanu, palielinās skaidras naudas aprites pārredzamību, veicinās "aplokšņu algu" riska samazinājumu, kā arī samazinās nezināmās izcelsmes skaidras naudas apriti, uzskata nodokļu darba grupa.

VID jau šobrīd strādā pie digitālu instrumentu izstrādes un Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) modernizācijas, kas uzlabošot produktivitāti un samazināšot laiku, kas patērējams administratīviem darbiem. Turpinoties darbs pie lietotājorientētu, vienkāršotu pakalpojumu attīstīšanas un digitālo pašapkalpošanās risinājumu izstrādāšanas.

Lai būtu iespējams sagrupēt visu valsts iedzīvotājus pēc to nodarbinātības/ienākumu rakstura, nākotnē jāspēj piekļūt un apzināt informāciju, kas šobrīd nav pieejama VID sistēmās - nav skaidrības par iedzīvotājiem, kuri ilgstoši dzīvo un strādā ārvalstīs un nav informācijas par visiem ar nodokļiem neapliekamiem ienākumiem, norāda nodokļu darba grupa. Lai panāktu visu iedzīvotāju iespējamu kartēšanu, nepieciešams nodrošināt pastāvīgu informācijas apmaiņu starp institūcijām, tostarp arī pašvaldībām, un būtu jāievieš vispārējā deklarēšanās.

Tāpat VID sadarbībā ar Labklājības ministriju izvērtēs iespējas un sniegs priekšlikumus saimnieciskās darbības reģistrācijas un īstermiņa darba attiecību reģistrācijas vienkāršošanai.