Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

"Ja plāns tiek realizēts pēc mūsu iecerēm, "airBaltic" kredītreitings nākamo divu gadu laikā būtiski uzlabosies un būs iespēja šīs obligācijas pārfinansēt ar lētāku instrumentu," sacīja Jakovļevs.

Viņš sacīja, ka likmes šādā procesā nosaka transparentā veidā, jo bankas komunicē ar investoriem un no viņiem gūst atgriezenisko saiti, kāda ir viņu interese ieguldīt "airBaltic" obligācijās. Investori veic padziļinātu finanšu analīzi, salīdzinot "airBaltic" ar citām biržā kotētajām lidsabiedrību obligācijām, kurām ir līdzīgs riska profils, tādējādi nonākot pie secinājuma, kāds ir procentu likmes diapazons, kas būtu pieņemams.

"Pēc tam investīciju bankas šo informāciju apkopo un izdara secinājumus, ar kādu procentu likmi ir iespējams iet uz tirgu, lai saņemtu vajadzīgo pieprasījumu. Pašā pēdējā dienā, kad piedāvājumus saņem, protams, šo likmi ir iespējams samazināt. Tas arī tika izdarīts, jo sākotnēji investori bija gatavi ieguldīt ar 15% likmi, bet, pateicoties lielajam pieprasījumam, izdevās vienoties par 14,5%," atzīmēja Jakovļevs.

Komentējot, kādēļ valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro vērtībā, Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Rozenbergs sacīja, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un Saeimas lēmumam valstij bija mandāts piedalīties obligāciju emisijā ar summu līdz 136 miljoniem eiro.

"Tā bija summa, kuru no savas puses ielikām kā piedāvājumu šīm "airBaltic" obligācijām. Tālāk "airBaltic", komunicējot ar investoriem un redzot augsto pieprasījumu, noteica, kādā apjomā būs summa no valsts puses. Rezultātā tā tika samazināta vairākkārtīgi," sacīja Rozenbergs.

Savukārt "airBaltic" prezidents Martins Gauss atzīmēja, ka "airBaltic" emitētās 5,25 gadu nodrošinātas obligācijas 340 miljonu eiro apmērā ir lielākā Latvijas korporatīvā obligāciju emisija. Viņš sacīja, ka interese par obligācijām bija no vairāk nekā 100 globālajiem institucionālajiem investoriem no vairāk nekā 20 valstīm un trīs dažādiem kontinentiem.

Jau vēstīts, ka Latvijas lidsabiedrība airBaltic emitējusi 5,25 gadu (5 gadi un 3 mēneši) nodrošinātās obligācijas (senior secured bonds) 340 miljonu eiro apmērā ar 14,50% procentu likmi, tādējādi šai kļūstot par lielāko Latvijas korporatīvo obligāciju emisiju. 

Šo darījumu atzinīgi novērtēja gan starptautiskās, gan vietējās investoru kopienas, kā arī Latvijas valsts, kā rezultātā galīgais piešķīrums tika veikts vairāk nekā 100 vadošajiem globālajiem institucionālajiem investoriem no vairāk nekā 20 valstīm un 3 dažādiem kontinentiem. Pieprasījums pēc vērtspapīriem pārsniedza piedāvājumu, gala pasūtījumu vērtībai pārsniedzot 800 miljonus eiro. 

Šī obligāciju emisija seko astoņu dienu tiešsaistes prezentācijām, kuru laikā airBaltic vadība tikās ar vadošajiem pasaules institucionālajiem investoriem.

“Ar šo veiksmīgo obligāciju emisiju airBaltic ir nostiprinājusi savas pozīcijas Baltijas reģionā, piekļūstot starptautiskajiem parāda kapitāla tirgiem, izmantojot eiroobligāciju piedāvājumus. Obligāciju emisija tiks izmantota, lai refinansētu mūsu iepriekš emitētās 200 miljonu eiro obligācijas, apliecinot investoru uzticību airBaltic kvalitatīvi izstrādātajai un pārliecinošajai stratēģijai. Lai vēl vairāk uzlabotu uzņēmuma finansiālo stabilitāti, šis refinansējums ievērojami palielinās mūsu likviditāti, ļaujot mums turpināt investēt flotes paplašināšanā un modernizācijā. Šī diena iezīmē vēsturisku notikumu mūsu lidsabiedrībai,” komentē airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

“Raugoties tālāk uz 2024. gadu, mēs turpinām sekmīgi virzīties uz potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO). Mūsu pamatmērķi saglabājas nemainīgi – nodrošināt labāko savienojamību uz un no Baltijas valstīm, kā arī būtiski uzlabot pasažieru apkalpošanas kvalitāti un sniegt nozīmīgu ieguldījumu ekonomikā,” piebilst Gauss.

Paredzams, ka norēķini par obligācijām notiks 2024. gada 14. maijā, un tās ir plānots kotēt Euronext Dublin biržā, kas ir viena no pasaulē atzītākajām obligāciju kotēšanas vietām.

BNP Paribas, Citi un J.P. Morgan darbojas kā kopīgi globālie koordinatori, bet Morgan Stanley un SEB kā kopējie obligāciju piedāvājuma rīkotāji. LHV un Signet Bank darbojas kā līdzpārvaldnieki. Lidsabiedrība arī izvēlējās STJ Advisors un Superia par saviem neatkarīgajiem finanšu konsultantiem.

"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.