Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) vēlreiz deva signālus par savu gatavību agresīvāk padarīt stingrāku monetāro politiku, lai cīnītos pret inflācijas kāpumu. 

ASV dolāra vērtība bija stabila, tirgu dalībniekiem izvērtējot FRS signālus.

Naftas cenas turpināja kāpt, un analītiķi kā iemeslu minēja nemierus naftas ieguvējvalstī Kazahstānā.

Trešdien publicēts FRS decembra sēdes protokols apliecināja FRS amatpersonu pārliecību, ka ASV ekonomika ir labā stāvoklī un var atļauties augstākas aizņemšanās izmaksas, neraugoties uz bažām par Covid-19 omikrona paveida strauju izplatīšanos.

"FRS vēl arvien ir ievērojama vara pār globālajiem tirgiem un tās jaunākie izteikumi nav tādi, ko investori gribētu dzirdēt," sacīja "AJBell" investīciju direktors Rass Moulds.

Dažus novērotājus tomēr pārsteidza tirgus reakcija, jo FRS politikas maiņa kļuva zināma jau drīz pēc decembra sēdes.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 0,5% līdz 36 236,47 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,1% līdz 4696,05 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 15 080,86 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien kritās par 0,9% līdz 7450,37 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 1,4% līdz 16 052,03 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,7% līdz 7249,66 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien pieauga par 2,1% līdz 79,46 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,5% līdz 81,99 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās no 1,1314 līdz 1,1297 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3557 līdz 1,3534 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 116,11 līdz 115,89 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 83,46 līdz 83,44 pensiem par eiro.