Diskutējot par vidējo pensiju otrā līmeņa uzkrājuma apmēru Latvijā, ir jānodala cilvēki, kuri ir pilnvērtīgi sistēmas dalībnieki, no tiem, kuri sistēmā nonākuši tikai uz īsu laika sprīdi, pauda Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Markuss Berģītis.
Šogad Latvijā iezīmējušās diskusijas par to, vai un kā rīkoties ar iedzīvotāju uzkrājumiem valsts fondētajā pensiju shēmā jeb pensiju otrajā līmenī. Maijā kopējais uzkrājumu apjoms pensiju otrajā līmenī pārsniedza 10,4 miljardus eiro.
"Reti kurš cits jautājums Latvijā var līdzināties šādam finansiālajam mērogam. Tāpēc iedzīvotāju interese par šo līdzekļu pārvaldību ir likumsakarīga, un tikpat saprotama ir arī politiķu vēlme šo tēmu aktualizēt dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām," atzīmē ekonomisti.
Lai diskusijas būtu jēgpilnas un politiskie lēmumi būtu kvalitatīvi, būtisks priekšnoteikums ir uzticamu datu pieejamība un precīza izpratne par esošo situāciju. Joprojām trūkst skaidrības, cik liels patiesībā ir vidējais pensiju otrā līmeņa uzkrājums Latvijā. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem par pensiju otrā līmeņa dalībniekiem un viņu uzkrājumiem 2026. gada sākumā aktīvs uzkrājums pensiju otrajā līmenī Latvijā bija vairāk nekā 1,3 miljoniem cilvēku, bet vidējais uzkrājums sasniedza 7568 eiro.
Ekonomisti norāda, ka šī summa var šķist pārsteidzoši neliela un pirmajā brīdī pat likt apšaubīt pensiju otrā līmeņa finansiālo jēgu, tomēr šāds secinājums būtu pārsteidzīgs. ir būtiski ņemt vērā, ka aktīvs pensiju otrā līmeņa uzkrājums ir ievērojami vairāk cilvēkiem nekā Latvijā pašlaik nodarbināto skaits. Tas nozīmē, ka statistikā līdzās pašreiz strādājošajiem parādās arī teju 435 000 cilvēku, kuri vairs neveic iemaksas.
Šie "papildu" dalībnieki ir visi, kuri kopš 2001. gada ir strādājuši Latvijā un veikuši iemaksas pensiju otrajā līmenī kaut vai vienu mēnesi, bet patlaban Latvijā sociālās iemaksas neveic un arī pensiju nesaņem. To vidū ir gan citu valstu pilsoņi, gan Latvijas iedzīvotāji, kuri devušies strādāt uz ārzemēm, kā arī citi cilvēki ar Latvijā pārtrauktu darba stāžu.
Tam ir būtiska ietekme arī uz vidējā uzkrājuma rādītāju. Piemēram, vairāk nekā 86 000 cilvēku jeb 7% no visiem pensiju otrā līmeņa dalībniekiem iemaksas ir veikuši mazāk nekā vienu gadu. Tas nozīmē, ka liela daļa uzkrājumu ir ļoti nelieli un tie velk uz leju vidējo rādītāju. Ierobežojot cilvēku loku tikai uz tiem, kuri veica iemaksas 2025. gadā, vidējā uzkrājuma summa ir 10 686 eiro.
Ekonomisti norāda, ka, rēķinot vidējo uzkrājumu, nav korekti ņemt vērā tos cilvēkus, kuri vēl tikai atrodas savas karjeras sākumā. Piemēram, 25 gadus vecam cilvēkam, kurš darba gaitas sācis salīdzinoši nesen, uzkrājums pensiju otrajā līmenī ir zems. Tāpēc jēgpilnāk ir skatīties uz šaurāku iedzīvotāju grupu. Raugoties tikai uz tiem, kuri ir vismaz 45 gadus veci un 2025. gadā aktīvi veica iemaksas pensiju otrajā līmenī, vidējais uzkrājums pieaug līdz 13 187 eiro.
Arī šajā grupā ne visi ir uzskatāmi par pilnvērtīgiem sistēmas dalībniekiem. Tajā joprojām ietilpst cilvēki, kuri, neskatoties uz savu vecumu, iemaksas pensiju otrajā līmenī veikuši tikai salīdzinoši īsu laiku, piemēram, bēgļi no Ukrainas. Ekonomisti norāda, ka precīzāk būtu koncentrēties uz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri uzkrājumus ir veikuši ilgstoši, piemēram, uz cilvēkiem, kuriem ir vismaz 45 gadi un kuri iemaksas pensiju otrajā līmenī ir veikuši vismaz 18 gadus. Šādā gadījumā vidējais uzkrājums sasniedz 14 383 eiro.
Ekonomisti skaidro, ka arī šis rādītājs pilnībā neatspoguļo uzkrājumu, ar kādu cilvēks dodas pensijā, jo 45 gadus vecam cilvēkam iemaksas var tikt veiktas vēl vismaz 20 gadus. Aplēst, kāds būtu uzkrājums brīdi pirms pensionēšanās, var divos veidos. Viena pieeja ir skatīties uz iedzīvotājiem, kuri pašlaik ir pirmspensijas vecumā. Ja raugās uz cilvēkiem vecumā no 63 līdz 64 gadiem, kuri iemaksas pensiju otrajā līmenī veikuši vismaz 20 gadus, vidējais uzkrājums sasniedz 12 561 eiro. Šeit ir būtiski ņemt vērā, ka liela daļa pašreizējā pirmspensijas vecuma iedzīvotāju savas darba gaitas sāka vēl pirms pensiju otrā līmeņa izveides, tādēļ karjeras sākumposmā uzkrājumu neveidoja. Tas nozīmē, ka viņu uzkrātais otrā līmeņa kapitāls, visticamāk, ir mazāks, nekā tas būs nākotnes pensionāriem, kuri iemaksas veic jau no pirmās darba dienas.
Otra pieeja ir raudzīties uz šodienas 45 gadus vecajiem iemaksu veicējiem un novērtēt, kāds varētu būt viņu uzkrājums, ja iemaksas turpinātos vēl aptuveni 20 gadus. Pie konservatīviem pieņēmumiem, ka ieguldījumu atdeve šajā periodā vidēji būs robežās no 2% līdz 5% gadā, aplēses rāda, ka, sasniedzot 65 gadu vecumu, šo cilvēku vidējais uzkrājums varētu sasniegt 59 200 līdz 88 600 eiro. Pirmajā brīdī šāda summa var šķist pārsteidzoši liela. Taču tā veidojas, uzkrājumam ilgstoši augot ar saliktajiem procentiem.
"Līdz ar to, runājot un diskutējot par vidējo pensiju otrā līmeņa uzkrājuma apmēru Latvijā, jāspēj nodalīt cilvēkus, kuri ir pilnvērtīgi sistēmas dalībnieki, no tiem, kuri sistēmā nonākuši tikai uz īsu laika sprīdi. 59 200 līdz 88 600 eiro liels uzkrājums pensiju otrajā līmenī nākotnē nozīmē ik mēnesi pensijā saņemt papildus 247 līdz 369 eiro - un tā nebūt nav maza summa. Turklāt ar potenciālu augt," norāda ekonomisti.
