“Šī iniciatīva ļaus Latvijai kļūt par vēl pievilcīgāku galamērķi kriptoaktīvu un blokķēdes nozares uzņēmumiem. Domājot par vietām, kur potenciāli attīstīt savu uzņēmējdarbību, WEB 3.0. nozares uzņēmumi ļoti novērtē, ja konkrētā valsts savā maksājumu infrastruktūrā legāli piedāvā daļu no pakalpojumiem apmaksāt ar kriptoaktīviem. Latvija līdz ar to kļuvusi par vienu no pirmajām valstīm Eiropas Savienībā, kur šāda opcija uzņēmumiem būs pieejama,” norāda Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš. 

“Ņemot vērā, ka līdz ar MICA regulas stāšanos spēkā tiks būtiski sakārtota kriptoaktīvu nozare visā Eiropas Savienībā, nodrošinot augstākus drošības un caurspīdīguma standartus, tiks ievērojami samazināti arī riski, kas saistīti ar tādu stabilo kriptoaktīvu kā aktīviem piesaistītu žetonu un elektroniskās naudas žetonu izmantošanu. Līdz ar to nepieciešams apsvērt, kā veicināt šādu kriptoaktīvu plašāku izmantošanu komercdarbībā, tai skaitā, kā atvieglot iespēju tos izmantot ieguldīšanai kapitālsabiedrību pamatkapitālā, ņemot vērā, ka līdzīgā veidā savulaik tika atvieglota pamatkapitāla apmaksa ar vērtspapīriem kā mantisko ieguldījumu,” teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā priekšlikumā par grozījumiem Komerclikumā. 

Lai padarītu Latviju par investoriem pievilcīgāku valsti, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību paredzēta atvieglota MiCA regulā regulēto kriptoaktīvu ieguldīšanas kārtība. Attiecīgi tiktu paredzēts, ka, līdzīgi kā ieguldot vērtspapīrus, arī ieguldot aktīviem piesaistītos žetonus un elektroniskās naudas žetonus nebūtu nepieciešams vērtētāja atzinums, bet atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu varētu sniegt dibinātāji vai dalībnieki, kuri izdarījuši attiecīgo mantisko ieguldījumu. Turklāt, tāpat kā attiecībā uz vērtspapīriem, arī aktīviem piesaistītā žetona vai elektroniskās naudas žetona vērtību dibinātājiem un dalībniekiem būtu jānosaka pēc tā vidējās cenas kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, kura tiek uzturēta saskaņā ar MiCA regulu, sešu mēnešu periodā pirms novērtējuma.

Lai mazinātu citus potenciālos riskus, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu, patieso labuma guvēju identificēšanu, un nodrošinātu iespēju vērst piedziņu uz kriptoaktīviem, ir paredzēts noteikt prasību, ka kriptoaktīvi jāiegulda nevis t.s. “privātajos makos”, bet sadalītās virsgrāmatas adresē vai kontā, kas atvērts pie MiCA regulā noteiktā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja. Šī prasība būtu attiecināma uz visām kapitālsabiedrībām, kas plānos sava pamatkapitāla apmaksu veikt ar kriptoaktīviem.