Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes inspektors Raitis Kalnačs norādīja, ka šā gada sešos mēnešos saistībā ar krāpšanu uzsākts 331 kriminālprocess par 403 noziedzīgu nodarījumu epizodēm. Visvairāk kriminālprocesu – 255 –uzsākti par svešas mantas vai tiesību uz mantu iegūšanu ar viltu vai ļaunprātīgi, 50 procesi iesākti par krāpšanu organizētā grupā vai īpaši lielos apmēros. Kā klasiskākais veids nekustamo īpašumu izkrāpšanā tika minēta viltotu nostiprinājuma lūgumu un pirkuma vai dāvinājuma līguma izmantošana. Proti, Zemesgrāmatā tiek iesniegts viltots zvērināta notāra nostiprinājuma lūgums un viltots īpašuma tiesību iegūšanas dokuments ar atpakaļejošu datumu. Lielākoties šāda situācija rodas, ja īpašnieks ir miris, bet īpašumi netiek apsaimniekoti, ko redz arī apkārtējie, un tad «uzrodoties» cilvēki, kuriem ir tiesības uz to, jo esot «dokumenti», kas apliecina mirušā darījumu ar konkrēto īpašumu. Tomēr ierosināto kriminālprocesu skaits par šādiem darījumiem var būt tikai aisberga redzamā daļa.

Visu rakstu Krāpnieku dēļ grib atļaut tikai notariālus darījumus lasiet 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.