Tirgus atveseļošanos veicināja inflācijas samazināšanās, procentu likmju stabilizēšanās un apmierinoši makroekonomiskie rādītāji, kas radīja uzņēmumiem labvēlīgākus apstākļus atgriezties kapitāla tirgos un investoriem – vēlmi aktīvāk piedalīties jaunajos publiskajos piedāvājumos.Globālajā tirgū IPO skaits pieauga par 7% līdz 1 331 darījumam, savukārt piesaistītais kapitāls palielinājās par 44% līdz 151 mljrd. EUR.   

Eiropā kopumā IPO aktivitāte bija zemāka – to lielā mērā ietekmē konkurence starp publisko un privāto tirgu – uzņēmumi ilgāk paliek privāti, pateicoties kapitāla pieejamībai privātajā sektorā. IPO skaits samazinājās par 20% līdz 105 darījumiem, bet piesaistītais kapitāls saruka par 10% līdz 14,8 mljrd. EUR. Tomēr uzņēmumi, kas devās biržā, bija kvalitatīvāki – ar stabilāku naudas plūsmu, labāku pārvaldību un skaidrākiem izaugsmes plāniem. 

Zviedrija izcēlās kā aktīvākais Eiropas tirgus, veidojot ap 60% no Eiropas piesaistītā IPO kapitāla, ko lielā mērā nodrošināja uzņēmuma Verisure 3,7 mljrd. EUR IPO, apjomīgākais IPO Eiropā kopš 2022. gada.Zviedrijas tirgus spēks balstās uz apzināti veidotu ekosistēmu, kas sniedz iespēju dažāda izmēra uzņēmumiem veiksmīgi piesaistīt kapitālu. Mazie un vidējie uzņēmumi Zviedrijā vairāk izmanto kapitāla tirgu nekā citur ES. To veicina spēcīga investēšanas kultūra – mājsaimniecības lielu daļu uzkrājumu iegulda akcijās un fondos. Piemēram, Zviedrijas valsts dati rāda, ka ap 40% iedzīvotāju izmanto investīciju kontus, un teju 90% no šajos kontos ieguldītā kapitāla ir akcijās.

Salīdzinājumam – Baltijā investēšanas kultūra ir attīstītāka Lietuvā un Igaunijā, kur ap 10% finanšu aktīvu ir ieguldīti akcijās (virs ES vidējā – 9%). Latvijā šis rādītājs ir tikai 0,2%.  Baltijas akciju tirgus kapitalizācija pret IKP ir ievērojami zemāka nekā ES (Latvijā 1%, Lietuvā 6%, Igaunijā 13%, ES vidēji 69%, Zviedrijā 169%). Tas nozīmē, ka tirgus vēl ir neattīstīts, bet ar lielu izaugsmes potenciālu. Tirgum ir nepieciešami vairāki lieli un kvalitatīvi uzņēmumi, kas ienāk biržā, tādējādi piesaistot vairāk institucionālo un privāto investoru. Kapitāla tirgus attīstību var veicinātu arī tas, ja privātā kapitāla fondi biežāk izvēlētos biržu kā izejas stratēģiju.

Baltijas IPO tirgus situācija Baltijas akciju tirgus piedzīvoja strauju izaugsmi 2021.-2022. gadā, pierādot, ka uzņēmumi spēj piesaistīt kapitālu vietējā tirgū. 2025. gadā bija tikai viens IPO (Primostar Group), kurā tika piesaistīts 1 milj. EUR, salīdzinot ar diviem IPO (Eleving Group un Kalve Coffee) 2024. gadā ar kopējo apjomu 30,2 milj. EUR. Baltijas tirgus priekšrocība ir veiksmīgi izveidota kopējā tirgus infrastruktūra, kas ļauj piesaistīt investorus no visām trim valstīm. 

IPO 2026. gadā: ko rāda pirmie signāli

Globālais IPO tirgus iesoļoja 2026. gadā ar optimismu. Turpmāka ekonomiskā izaugsme, potenciāla procentu likmju samazināšana un vairāku uzmanību piesaistošu “mega IPO” iespējamība pamatoja cerības uz izrāviena gadu. Vairāki lieli privāti uzņēmumi, tostarp SpaceX, OpenAI un Anthropic, tiek minēti starp šī gada IPO kandidātiem, un to kopējie novērtējumi varētu pārsniegt 2,6 trilj. EUR. Pozitīvas tendences redzamas arī Baltijā. 

Piemēram, Liven, viens no Igaunijas vadošajiem dzīvojamo nekustamo īpašumu attīstītājiem, ir uzsācis akciju sākotnējo publisko piedāvājumu, un uzņēmuma akcijas iespējams iegādāties arī Latvijas investoriem. Latvijā tiek gatavots arī Latvijas Autoceļu Uzturētājs (LAU) IPO, kas potenciāli varētu būt pirmais valsts piederoša uzņēmuma IPO Latvijā.

IPO tirgus ir jutīgs pret globāliem notikumiem. IPO logi ir diezgan šauri, un lēmumi par IPO uzsākšanu mainās ātri, pamatojoties uz tirgus noskaņojumu. Spriedze Tuvajos Austrumos rada lielu svārstīgumu enerģijas cenās, kā arī pieejamībā, un tam seko ekonomiskā nenoteiktība. 2026. gada 1. ceturksnī IPO skaits samazinājās par 23% pret iepriekšējo gadu, bet piesaistītais kapitāls pieauga par 37%, kas liecina, ka šajos nenoteiktajos un svārstīgajos laikos kapitāls virzās uz lielākiem, stabilākiem uzņēmumiem, kas ir noturīgāki pret ekonomiskajiem satricinājumiem. Šobrīd kopējais ģeopolitisko un ekonomisko notikumu fons rada izaicinājumus IPO realizēšanai, un šo notikumu attīstība būtiski ietekmēs arī tālāko tirgus dinamiku. 

Investori sagaida izaugsmes stāstu, mērogu, augstāku atdevi

Nozares eksperti, atbildot uz jautājumu par investoru gaidām, viennozīmīgi iezīmē mēroga un augstākas kapitālas atdeves nozīmi. Voldemārs Strupka, Signet Asset Management valdes priekšsēdētājs un Signet Bankas ieguldījumu eksperts, norāda, ka investori no jauniem Baltijas akciju emitentiem sagaida skaidru izaugsmes stāstu, uzticamu korporatīvo pārvaldību un pietiekamu mērogu, lai pēc kotācijas akcija būtu patiesi tirgojama, nevis tikai formāli atrastos biržā. Tikpat svarīgi, viņaprāt, ir arī tas, lai uzņēmums spētu pārliecinoši pamatot, kā tiks izmantots piesaistītais kapitāls, un, lai tā vērtējums būtu saprātīgs attiecībā pret riskiem un nākotnes potenciālu.

Jūlija Bistrova, Alphinox partnere uzsver: “Kā jebkurš akciju investors, arī Baltijas uzņēmumu investori sagaida augstāku kapitāla atdevi salīdzinājumā ar ieguldījumiem obligācijās vai depozītos. Tomēr IPO vēsture Baltijā, izņemot dažus veiksmes stāstus (piemēram, Kalve un Madara), kopumā ir bijusi visai skarba. Vairāku uzņēmumu, piemēram, Indexo, Delfin Group un Virši, akciju cenas šobrīd ir zemākas par IPO līmeni. Ja tas bija pirmais ieguldījums Baltijas akcijās, tad tāds iznākums var atturēt investorus no turpmākiem ieguldījumiem Baltijā.”

J. Bistrova skaidro, ka, lai tas nenotiktu, būtiski, lai paši investori pirms ieguldīšanas veiktu rūpīgu analīzi un pārliecinātos par uzņēmuma attīstības stāsta ticamību. Vienlaikus arī uzņēmumu īpašniekiem ir jāizvairās no nepamatoti augsta novērtējuma noteikšanas, kas nereti kļūst par iemeslu akciju cenas kritumam pēc IPO vai pat IPO atcelšanas. Investori no uzņēmuma, kas plāno doties biržā, parasti sagaida vairākus būtiskus aspektus: adekvātu uzņēmuma novērtējumu atbilstoši tā izaugsmes tempam, skaidru un ticamu attīstības stratēģiju, skaidru plānu kur tiks ieguldīti piesaistīti līdzekļi, pārdomātu dividenžu politiku, labu un caurspīdīgu pārvaldību, samērā labus finansiālus rādītājus, kā arī efektīvu komunikāciju ar investoriem gan pirms IPO, gan arī visu laiku, kamēr uzņēmums kotējas biržā.Šobrīd Baltijas tirgū investori ir piesardzīgāki pret IPO nekā pret obligācijām: obligāciju segments ir bijis daudz aktīvāks. 

V. Strupka komentē: “Šobrīd obligāciju emisiju tirgus atrodas “zelta laikmetā”, kamēr akciju tirgū jaunu piedāvājumu joprojām ir salīdzinoši maz. Tāpēc tuvākajā laikā es vairāk redzu potenciālu uzņēmumos ar prognozējamām naudas plūsmām un skaidru biznesa modeli, īpaši pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībās, kā arī infrastruktūras un nekustamā īpašuma segmentā. Liven jau procesā esošais IPO un LAU Infra Group paziņojums par plānoto IPO šogad man šķiet labs signāls, taču kopumā makroekonomiskie un ģeopolitiskie riski mani joprojām padara piesardzīgu attiecībā uz plašu IPO vilni.”

Pirmais šī gada IPO – cerība uz aktivitātes atjaunošanos reģionā

Pagājušajā nedēļā tika izziņots pirmais IPO Baltijas akciju tirgū šogad un pirmais lielāka izmēra IPO Baltijā kopš Eleving Group IPO 2024. gadā – Liven IPO iezīmē iespējamu aktivitātes atjaunošanos reģionā. 

Publiskā piedāvājuma ietvaros uzņēmums plāno piesaistīt aptuveni 8,7 milj. eiro, ar iespēju palielināt apjomu līdz 12,7 milj. eiro paaugstinātas investoru intereses gadījumā, savukārt plānotā uzņēmuma tirgus kapitalizācija pēc IPO pārsniegs 60 milj. eiro. Ar šo piedāvājumu uzņēmums plāno piesaistīt kapitālu jaunu projektu īstenošanai un zemes iegādei. Šis darījums iezīmē ne tikai konkrēta uzņēmuma izaugsmes posmu, bet varētu kalpot kā indikators investoru apetītei pēc jauniem akciju piedāvājumiem Baltijas valstīs.
Tas liek uzdot jautājumu: vai Latvijas uzņēmumi būs gatavi sekot? 

LAU Infra Group  jau ir paziņojis par plāniem īstenot IPO 2026. gadā, kas potenciāli varētu kļūt par pirmo valsts kapitālsabiedrības akciju piedāvājumu Latvijā. Kristiāna Janvare, Signet Bankas Investment Banking pārvaldes vadītāja uzsver: “Ļoti būtiski, lai šādi darījumi tiktu veiksmīgi realizēti, jo tie var kalpot par nozīmīgu pagrieziena punktu vietējā kapitāla tirgus attīstībā, apliecinot biržas spēju kalpot kā finansējuma piesaistes instruments arī lieliem un stratēģiski nozīmīgiem uzņēmumiem.” 

Kā viens no iespējamajiem nākamajiem kandidātiem tirgū regulāri tiek minēts arī Rīgas namu pārvaldnieks, kas, līdzīgi kā citi publiskā sektora uzņēmumi, varētu izmantot kapitāla tirgus sniegtās priekšrocības. “Šie potenciālie valsts un pašvaldību uzņēmumu IPO ir nozīmīgi arī plašākā kontekstā, jo tie palīdz virzīties uz Ministru kabineta noteikto kapitāla tirgus attīstības mērķi – sasniegt akciju tirgus kapitalizāciju 9% apmērā no iekšzemes kopprodukta līdz 2027. gadam”, noslēdz K. Janvare.

Pozitīvu precedentu veidošanās var kalpot kā nozīmīgs katalizators plašākai tirgus attīstībai. Veiksmīgi IPO darījumi ne tikai stiprina investoru uzticību, bet arī iedrošina citus uzņēmumus apsvērt biržu kā reālu finansējuma piesaistes alternatīvu. Baltijas kapitāla tirgus attīstība gan, visticamāk, nenotiks vienā straujā lēcienā. Lai arī joprojām tiek gaidīti lielo valsts kapitālsabiedrību IPO, kas varētu sniegt būtisku impulsu, pēdējo gadu pieredze obligāciju tirgū rāda, ka izaugsme var notikt arī pakāpeniski. Ar kaut ko ir jāsāk – un arī mazo un vidējo uzņēmumu ienākšana biržā būtu nozīmīgs solis tālākajā tirgus attīstībā. 

Attīstīts kapitāla tirgus nozīmē plašākas finansējuma iespējas uzņēmumiem, mazāku atkarību no banku kreditēšanas un lielākas iespējas vietējiem investoriem ieguldīt reģiona ekonomikā. Līdz ar to pat salīdzinoši neliela IPO aktivitāte var kalpot par pamatu ilgtermiņa tirgus izaugsmei un veicināt gan investīciju kultūras, gan uzņēmumu pārvaldības kvalitātes attīstību Baltijā.