Šo tendenci pastiprina finfluenceri – finanšu satura veidotāji sociālajos tīklos, piemēram, podkāstos, Instagram un Youtube kanālos, kur viņi skaidro obligāciju ienesīguma aprēķinus, kupona mehānismu, emisiju dokumentāciju vai kapitāla tirgus darbības principus.Juridiski jutīgā robeža sākas brīdī, kad izglītojošs skaidrojums par obligāciju tirgu pārvēršas par aicinājumu iegādāties konkrētu obligāciju kā “vispiemērotāko” konkrētai situācijai. Ieguldījumu pakalpojumu regulējums (MiFID II direktīva un Finanšu instrumentu tirgus likums) ieguldījumu konsultāciju definē kā personalizētu ieteikumu par konkrētu rīcību ar konkrētu finanšu instrumentu - tas ir finanšu pakalpojums. Obligācija ir finanšu instruments neatkarīgi no tā, vai tā ir banku emisijas, valsts vai Baltijas uzņēmuma obligācija.

Ieguldījumu konsultācijas pazīmes

Lai saturu kvalificētu kā ieguldījumu konsultāciju, parasti jāizpildās trim pazīmēm. Pirmkārt, tas ir adresēts konkrētai personai, nevis sabiedrībai kopumā – piemēram, privātā sarakstē vai slēgtā kursa ietvaros. Otrkārt, ieteikums tiek pasniegts kā piemērots konkrētai personai, balstoties ienākumos, vecumā, riska profilā, ģimenes situācijā. Treškārt, tiek nosaukts konkrēts instruments un rīcība – nopirkt, pārdot, turēt, parakstīties uz jauno emisiju. Ja darbība pārsvarā atbilst šīm pazīmēm, tā jau ir regulēta darbība, kurai vajadzīga licence.Praksē robeža visbiežāk tiek pārkāpta, kad sociālajos tīklos tiek publicēti obligāciju vai citu vērtspapīru “topi” un personalizēti ieteikumi. Piemēram, kursu laikā tiek ievākti dalībnieka dati un pēc tam nosūtīts personalizēts rekomendāciju saraksts ar konkrētām emisijām, vai privātajās ziņās (DM) finfluenceris, zinot cilvēka vecumu, ienākumus un uzkrājumu apmēru, nosauc “vispiemērotāko” obligāciju. Šādas situācijas ir ļoti tuvu tam, ko likums uzskata par licencējamu ieguldījumu konsultāciju.

Papildu prasības

Kapitāla tirgus regulējumu nevar skatīt atrauti arī no Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulas (MAR). Baltijas biržas ir salīdzinoši nelielas un mazlikvīdas, tādēļ pat viena populāra konta uzstājīgi vai pārliecinoši aicinājumi iegādāties konkrētu emisiju var būtiski ietekmēt tirgus cenu. MAR aizliedz gan iekšējās informācijas izmantošanu, gan manipulāciju ar tirgu: “pump & dump” shēmas, maldinošu ziņu izplatīšanu, mākslīgu pieprasījuma radīšanu. Tas pilnā mērā attiecas arī uz tiem, kas par obligācijām runā sociālajos tīklos.

Svarīgs ir arī caurspīdīgums. Ja finfluenceris runā par konkrētiem vērtspapīriem, viņam jāatklāj savas intereses – vai viņš pats tur šos instrumentus, vai saņem atlīdzību, komisiju vai ienākumus no “affiliate” saitēm, vai konkrēto emisiju rīko viņa sadarbības partneris. Mediju brīvība un “viedokļa” formāts nepasargā, ja reālais efekts ir maldinoši signāli tirgum vai interese, kas skatītājiem netiek atklāta.Baltijas regulatori pēdējos gados arvien aktīvāk iesaistās dialogā ar viedokļu līderiem un tirgus dalībniekiem. Latvijas Banka, Igaunijas Finanšu uzraudzības iestāde un Lietuvas Banka ne tikai brīdina par pārkāpumiem, bet arī skaidro noteikumu piemērošanu digitālajā vidē. Mazajiem spēlētājiem Eiropas licence joprojām ir dārga, tāpēc robeža starp izglītošanu un konsultēšanu jāievēro īpaši rūpīgi – pretējā gadījumā risks ir ne tikai sods un reputācijas zaudējums sektorā, kur uzticība ir galvenā valūta.No patērētāju tiesību viedokļa satura veidotājs ir komercprakses īstenotājs. Tas nozīmē pienākumu nemaldināt, nesolīt nereālu ienesīgumu vai “garantētu” peļņu un skaidri marķēt reklāmu. Marķējumam jābūt redzamam uzreiz, nevis paslēptam stāsta beigās. Pieaugot interesei par obligācijām, tieši reklāmas skaidrība un riska atklāšana nosaka, vai skatītājs sapratīs, ka priekšā ir mārketinga materiāls, nevis neatkarīga analīze.

Ko no tā visa secināt satura komandām un kapitāla tirgus dalībniekiem? 

Pirmkārt, publiskais saturs jāpaliek izglītojošam– var skaidrot mehānismus, terminus, prospektu uzbūvi, bet jāizvairās no personalizētiem padomiem. Otrkārt, privātajās sarunās nevajadzētu iet tālāk par vispārīgiem principiem; ja cilvēks prasa konkrētu obligāciju “checklist”, godīgi jānorāda, ka bez licences personiskas konsultācijas sniegt nedrīkst. Treškārt, jānodrošina caurspīdīgums, atklājot sadarbības, komisijas un vērtspapīrus savā portfelī. Ceturtkārt, pirms publicēšanas ieteicams rūpīgi izvērtēt vietas, kur saturā minēti konkrēti instrumenti vai aicinājumi rīkoties.Obligāciju tirgus attīstība Latvijā un Baltijā ir laba ziņa uzņēmumiem, valstij un investoriem. Taču kopējo uzticību nosaka ne tikai emitentu kvalitāte un regulējums, bet arī tas, kā par šiem instrumentiem runā sociālajos tīklos. Skaidri nošķirot finanšu izglītošanu no licencējamas konsultēšanas un konsekventi ievērojot caurspīdīgumu, finfluenceri var kļūt par kapitāla tirgus sabiedrotajiem, nevis riska avotu.