To apliecina arī šogad veiktā investoru aptauja , kas atspoguļo, ka 72% investoru atbalsta stratēģisko valsts uzņēmumu kotēšanu biržā un arī gatavību ieguldīt, ja tās būtu pārvaldītas caurspīdīgi, ar skaidru stratēģiju un ilgtspējīgu biznesa modeli.Lai aktivizētu šo kapitālu un stiprinātu valsts finansiālo autonomiju, nepieciešams uzdot konkrētu jautājumu: kā izmantot privāto kapitālu tā, lai tas strādātu valsts ilgtermiņa mērķu labā, tostarp aizsardzības, inovāciju un ekonomikas transformācijas nodrošināšanai?

Attīstīts kapitāla tirgus ir spēcīgas ekonomikas pamats. Latvijā valsts un pašvaldību uzņēmumu īpatsvars ir lielāks nekā citās Baltijas valstīs. Šī atšķirība ir vēsturiska un joprojām ietekmē mūsu ekonomikas struktūru, daudzi nozīmīgi uzņēmumi atrodas valsts vai pašvaldību īpašumā, un liela daļa no tiem darbojas komerciālos sektoros, kuros citviet dominē privātais kapitāls. Top101 vērtīgāko uzņēmumu saraksts apliecina, ka Latvijas ekonomikā valsts kontrolē ievērojamu daļu būtisku aktīvu, tomēr šis potenciāls šobrīd nav pilnībā aktivizēts kapitāla tirgus attīstībai.

Pirmkārt, būtisku atbalstu valsts attīstībai varētu dot valsts uzņēmumu mazākuma daļu tirdzniecība biržā, kas finansētu uzņēmumu attīstību un ļautu valstij ieguldīt līdzekļus stratēģiski svarīgos sektoros - aizsardzībā, veselības aprūpē un citur.  Diskusijas par valsts uzņēmumu mazākuma daļu tirdzniecību biržā mēdz pavadīt salīdzinājumi ar deviņdesmito gadu privatizācijas pieredzi. Tomēr mūsdienu akciju kotācija biržā nav identiska privatizācijai tās vēsturiskajā izpratnē. Valsts var saglabāt vairākumu un kontroli stratēģiskos uzņēmumos, publiski piedāvājot tikai nelielu akciju daļu. Šāda pieeja ir plaši izmantota citās Eiropas valstīs un jau pierādījusi sevi citviet Baltijā tādu uzņēmumu akciju publiskajos piedāvājumos kā Tallina Sadam, Tallina Vesi, Ignitis Group, kur publiskā sektora joprojām kontrolēto uzņēmumu akciju nonākšana biržā sniegusi būtisku impulsu tirgus attīstībai.

Otrs būtisks virziens ir valstij svarīgu uzņēmumu konkurētspējas palielināšana. Pašreizējais valsts kapitālsabiedrību regulējums paredz, ka valsts iesaiste uzņēmējdarbībā ir pieļaujama galvenokārt gadījumos, kad tiek nodrošināti sabiedriski būtiski pakalpojumi vai pārvaldīti stratēģiski aktīvi vai novēršama tirgus nepilnība. Realitātē daudzi no šiem uzņēmumiem ir pilnībā komerciāli un ar iespējām sniegt vēl lielāku ieguldījumu ekonomikai, eksportējot, veicinot inovācijas un nodrošinot veselīgu konkurenci. Daļēja akciju iekļaušana biržā faktiski ļauj valstij soli pa solim samazināt tiešo klātbūtni komerciālajā sektorā, bet vienlaikus saglabāt īpašumtiesības un noteicošo balsi visos stratēģiskajos jautājumos. Pieredze citās Eiropas valstīs liecina, ka, lai nodrošinātu līdzsvaru starp investoru interesi un valsts ietekmi, pietiek ar publiski piedāvātu akciju apjomu aptuveni līdz trešdaļai no uzņēmuma kapitāla. Tas nodrošina tirgus likviditāti, paplašina investoru loku un ļauj uzņēmumam piesaistīt finansējumu attīstībai, bet valsts joprojām saglabā kontroli pār būtiskiem lēmumiem.

Šāds modelis sniedz arī plašāku sabiedrisku ieguvumu. Publiski kotēti uzņēmumi parasti darbojas caurspīdīgāk, tiek rūpīgāk uzraudzīti un pieņem lēmumus, balstoties uz ilgtspējību un rezultātiem. Tas nozīmē, ka gan uzņēmums, gan valsts, gan sabiedrība kopumā var iegūt stabilāku, profesionālāku un prognozējamāku pārvaldības vidi. Daļā gadījumu ilgtermiņa skatījumā varētu tikt apsvērta arī pilnīgāka privātā kapitāla iesaiste, ja tas ir ekonomiski pamatoti un sabiedrības interesēs.

Trešais veids, kā aktivizēt privāto kapitālu valsts stratēģiskajiem mērķiem, ir mērķtiecīgi izmantot kopuzņēmumu vai publisko un privāto partnerību, savienojot to ar finansējuma piesaisti kapitāla tirgū.Līdz ar pieaugošo drošības nozīmi Eiropā šis modelis kļūst īpaši aktuāls aizsardzības, kiberdrošības, civilās aizsardzības un stratēģiskas infrastruktūras jomās. Finansējums šādiem projektiem vairs nevar balstīties tikai uz valsts budžetu. Tie prasa ievērojamus ieguldījumus, ilgtermiņa plānošanu un stabilu finansējuma mehānismu. Arī šeit kapitāla tirgus kļūst par būtisku rīku.

Baltijā jau redzams piemērs, kas demonstrē šī modeļa potenciālu praksē. Lietuvā valstij piederošais uzņēmums Valstybės Investicinis Kapitalas emitēja publiski tirgojamas obligācijas ar mērķi finansēt militāro un drošības infrastruktūru, tostarp Rheinmetall rūpnīcas izveidi. Pirmajā emisijas kārtā Lietuva piesaistīja 25 miljonus eiro, un kopējais programmas apjoms paredz līdz 400 miljoniem eiro. Stratēģisku projektu realizēšana, sadarbojoties publiskajam un privātajam sektoram, savienojumā ar kapitāla tirgu, var būt arī Latvijai piemērots risinājums finansēt projektus, kas saistīti ar aizsardzību, kritisko infrastruktūru, enerģētiku un drošības stiprināšanu. Tas ļautu valsts projektiem negaidīt budžeta palielināšanu vai ārvalstu finansējumu, bet darboties tirgus principu ietvaros, saglabājot valsts kontroli un investoru uzticību.Latvijai ir unikāla iespēja motivēt privāto kapitālu produktīviem ieguldījumiem, kas vienlaikus stiprina ekonomiku, drošību un sabiedrības labklājību. 

Gudri un efektīvi izmantojot kapitāla tirgu, daļēju valsts uzņēmumu kotāciju, kopuzņēmumu un publiskās - privātās partnerības modeļus, iespējams radīt ilgtspējīgu finansējuma mehānismu stratēģiskiem projektiem un nodrošināt, ka valsts saglabā kontroli pār būtiskiem aktīviem. Tas ir ceļš uz spēcīgāku, konkurētspējīgāku un finansiāli autonomāku Latviju, kur privātais kapitāls kļūst par partneri valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanā.