Tikšanās notiks plkst. 10 Rīgas pilī.

Valsts prezidents pēc Evikas Siliņas (JV) valdības krišanas jaunas valdības veidošanu uzticējis AS politiķim Kulbergam, partiju sarunām atvēlot nedaudz vairāk nekā nedēļu.

Jauno valdību apņēmušies veidot "Apvienotais saraksts" (AS), Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība un "Jaunā vienotība" (JV).

Iepriekš parakstīta potenciālās jaunās valdības pamata vienošanās, kas kalpo kā pamats turpmākajām sarunām par darbiem. Vienlaikus tapis zināms, ka amatus varētu dalīt pēc vienlīdzības principa, katram politiskajam spēkam piedāvājot četrus amatus, tostarp Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja.

Demisionējušajai Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) ministra portfelis jaunajā valdībā varētu arī iet secen, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saskaņā ar LETA rīcībā esošo informāciju topošās valdības portfeļu sadalījumā Siliņai vieta pagaidām nav atradusies.

Tikmēr Latvijas Televīzija vēsta, ka topošajā valdībā varētu būt vismaz seši līdzšinējie ministri. JV amatu varētu saglabās ārlietu ministre Baiba Braže, veselības ministrs Hosams Abu Meri. Pie amata Satiksmes ministrijā varētu tikt vai nu Arvils Ašeradens, vai Rihards Kozlovskis. Savukārt aizsardzības ministra amatā varētu stāties pulkvedis Raivis Melnis.

ZZS saglabātu Saeimas priekšsēdētāja amatu, kas aizvien pienāktos Daigai Mieriņai. Amatu saglabās arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis, labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, savukārt zemkopības ministra amatu varētu ieņemt Uldis Augulis vai Kaspars Melnis.

AS bez premjera amata Kulbergam būtu arī finanšu ministra amats, ko varētu ieņemt Māris Kučinskis. Partija varētu pārraudzīt arī Tieslietu ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.

Savukārt NA tiktu pie izglītības un zinātnes ministra amata, ko varētu ieņemt Ilze Indriksone, kultūras ministra amatā varētu atgriezties Nauris Puntulis, iekšlietu ministra amatā varētu stāties Jānis Dombrava. Partijas pārraudzībā varētu nonākt arī Klimata un enerģētikas ministra amats.

Aģentūrai LETA zināms, ka trīs dokumenti - deklarācija, sadarbības līgums un darāmo darbu saraksts - ir sagatavošanas finiša taisnē un atrodas partiju lēmējinstitūciju saskaņošanā.

Jau ziņots, ka jaunās valdības veidošanas sarunu mērķis ir līdz 25. maijam panākt vienošanos par jaunās koalīcijas izveidi. Valdību pēc premjeres Siliņas demisijas plānots veidot Ministru prezidenta amata kandidāta Kulberga vadībā, sadarbojoties "Apvienotajam sarakstam", NA, ZZS un JV.

Parakstītajā vienošanās dokumentā noteikts, ka koalīcijas partneri turpmāk nevirzīs izskatīšanai jautājumus, par kuriem nav panākta visu iesaistīto pušu vienprātība, kā arī apņemsies neatbalstīt ar valsts budžetu saistītus priekšlikumus bez kopīga politiska atbalsta.

Drošības stiprināšana definēta kā viena no galvenajām prioritātēm. Partijas apņēmušās nodrošināt pilnu atbalstu aizsardzības un iekšlietu dienestiem, tostarp robežas nostiprināšanai, pretgaisa aizsardzības attīstībai un valsts iekšējās un ārējās drošības uzlabošanai. Plānots attīstīt bezpilota tehnoloģiju izmantošanu, pilnveidot civilās aizsardzības sistēmu un uzlabot kritiskās infrastruktūras aizsardzību krīzes situācijās. Tāpat paredzēti pasākumi imigrācijas kontroles pastiprināšanai un stingrākai uzturēšanās atļauju izsniegšanas uzraudzībai.

Vienošanās dokumentā noteikts, ka valdība turpinās konsekventu atbalstu Ukrainai un iestāsies par sankciju politikas saglabāšanu un stiprināšanu. Vienlaikus partneri apņēmušies nepieļaut atkāpšanos no jau sasniegtajiem standartiem cilvēktiesību jomā, tostarp vardarbības apkarošanā un dzimumu līdztiesībā.

Cīņa pret korupciju, karteļiem un ekonomiskajiem noziegumiem paredzēta kā vēl viens prioritārs virziens, tostarp pilnveidojot publisko iepirkumu uzraudzību un paredzot plašāku digitālo risinājumu izmantošanu, kā arī stiprinot vēlēšanu procesa drošību ar tiešāku valdības vadītāja iesaisti.

Ekonomikas jomā paredzēts īstenot budžeta stabilizācijas pasākumus, tostarp pārskatīt valsts iepirkumus, ierobežot nepamatotas prēmiju izmaksas un uzlabot publisko finanšu caurspīdīgumu. Vienlaikus garantēts finansējums aizsardzībai un paredzēta prioritāra veselības aprūpes finansējuma palielināšana, izvērtējot budžeta iespējas.

Dokumentā ietverta arī lielo valsts projektu pārvaldība - attiecībā uz "Rail Baltica" paredzēta ciešāka virzības koordinācija premjera līmenī, savukārt par "airBaltic" līdz vasaras beigām plānots izvērtēt uzņēmuma attīstības scenārijus.

Sociālajā jomā uzsvars likts uz demogrāfiju un ģimeņu atbalstu, paredzot attīstīt ģimenēm draudzīgu vidi un uzlabot bērnu vienlīdzīgu veselības aprūpes pieejamību. Vienlaikus plānota pakāpeniska bāzes pensijas ieviešana un turpmāka veselības aprūpes sistēmas pilnveide.

Turklāt valdība iecerējusi aktīvi aizstāvēt Latvijas intereses sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, īpašu uzmanību pievēršot finansējumam drošībai, lauksaimniecībai, kohēzijai un stratēģiski nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanai.