«Ja apkārtējiem zemniekiem būtu iespēja pārorientēties atpakaļ uz cukurbiešu audzēšanu, mēs, protams, varētu to visu atjaunot, nav nemaz tik ilgs laiks pagājis. Tomēr šobrīd nav pilnīgi nekādu indikāciju par to, ka kāds investors būtu gatavs no jauna celt rūpnīcu,» DB atklāj Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte. Viņa arī saka, ka domē šo gadu laikā neviens nav vērsies ar piedāvājumu celt rūpnīcu. «Nav bijusi pat iniciatīva, nerunājot vēl par ko nopietnāku,» viņa bilst.

DB jau ziņoja (1.11.2016.), ka Eiropas Savienības (ES) ietvaros no nākamā gada rudens tiks atcelts tā sauktais kvotu režīms cukura ražošanai, ļaujot šo nozari Latvijā atkal atjaunot. Tas gan ir maz ticams, jo, kā norāda eksperti, mums vairs nav ne rūpnīcu, kur cukuru ražot, ne zemnieku, kas audzētu cukurbietes, ne tirgus, kur cukuru realizēt.

Kā atgādināja Jelgavas domes pārstāve, cukura ražošanas rūpnīcu restrukturizācijas programma, kura tika īstenota 2006. un 2007. gadā, paredzējusi pilnīgu ražotnes likvidēšanu. Tagad vienīgais, kas palicis pāri no fabrikas, ir viens transformators, kas nav saistīts ar ražošanu, kā arī administratīvā ēka. «Mēs pat nedrīkstējām saglabāt vēsturisko ēku, kas varbūt kaut kad nākotnē varētu kalpot kā muzejs,» skaidro G. Osīte.

Visu rakstu Priecātos par investoru cukura fabrikas būvniecībai lasiet 2. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.