Pētījums liecina, ka interneta lietotāji izmanto visdažādākās metodes, lai rūpētos par konfidencialitāti. Piektdaļa (20 %) atzīst, ka, mēģinot aizsargāt privāto dzīvi, viņi aizklāj tīmekļa kameru. Lai gan tas ir noderīgi, ir svarīgi apzināties, ka tīmekļa kameras aizklāšana nevar novērst skaņas pārtveršanu un pasargāt lietotājus no hakeru vai ļaunprātīgu grupu veiktas noklausīšanās.

Vairāk nekā ceturtdaļa interneta lietotāju (28 %) glabā konfidenciālo informāciju ierīcēs, kas nav saistītas ar internetu, kļūdaini domājot, ka tas garantēs viņu datu drošību. Lai gan šī teorija ir loģiski pamatota un ir svarīgi nodrošināt rezerves kopijas pret izspiedējvīrusu uzbrukuma sekām, pat bez interneta pieslēguma ir iespējams inficēt ierīci, pievienojot tai viedtālruni vai USB atmiņu.

Neraugoties uz to, ka mūsdienās gandrīz visu tīmekļa vietņu parastā prakse ir izsekot lietotājus un vākt kādus lietotāju datus, 18 % aptaujāto atzina, ka viņi izvairās no populāru tīmekļa vietņu, piemēram, Google un Facebook, izmantošanas, jo tās vāc personīgo informāciju.

Turklāt 8 % paranoisku respondentu atzina, ka slēpj datoru no citiem, lai gan tas nepalīdzēs aizsargāt viņus no interneta apdraudējumiem. Vēl 7 % sacīja, ka viņi nežēlo laiku, lai ievadītu un pēc tam izdzēstu kredītkartes datus, kad maksā tiešsaistē, tādējādi cenšoties apmānīt vīrusus, lai gan ļaunprogrammatūras, jo īpaši taustiņspiedienu pierakstītājus, šādi piemānīt nevar.

Kaut arī daži izmanto šos galējos, bet neadekvātos paņēmienus, statistika liecina, ka citiem interneta lietotājiem ļoti trūkst kiberpratības. Tikai 23 % sacīja, ka jūtas apdraudēti internetā, un 23 % teica, ka nesaskata drošības risinājuma nepieciešamību, tādējādi raisot jautājumu par savu informētību par internetu un spēju aizsargāt sevi no kaitējuma.

Kaspersky Lab galvenais drošības pētnieks Deivids Emms saka: «Šie konstatējumi parāda divas galējības — no vienas puses, ir personas, kas domā, ka var parūpēties par datu drošību, piemēram, noslēpjot datoru, bet, no otras puses, joprojām ir tādi, kas vispār neveic nepieciešamos piesardzības pasākumus internetā. Ir jākļūst kiberpratīgākiem — ar modernajiem drošības risinājumiem ir iespējams pasargāt sevi no kiberdraudiem, neveicot tādus galējus pasākumus kā datora slēpšana.»