Ekonomiskais efekts no e-veselības sistēmas ieviešanas tika lēsts miljons eiro gadā, sākot no 2014. gada; šāda ietaupījuma nebūs vēl arī nākamgad, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Kā zināms, valdība pagarināja termiņu, līdz kuram ārsti var izsniegt pacientiem gan ar roku rakstītas papīra receptes, gan e-receptes un e-darba nespējas lapas e-veselības sistēmā. Šāds brīvprātības princips darbosies vēl līdz 2017. gada 1. septembrim. Taču, kad Veselības ministrija (VM) plānoja e-veselības projekta ieviešanu, mazinoties birokrātijai un citādu ieguvumu rezultātā vienlaikus kā ekonomiskais efekts tika paredzēts ietaupījums viena miljona eiro apmērā katru gadu, kas kalpotu par papildus resursu novājinātajai veselības aprūpes sistēmai. Šāda ietaupījuma nav un kopā nebūs vismaz četrus gadus, jo projektam vajadzēja būt ieviestam jau 2014. gadā. Kurš par to atbildēs, šādu jautājumu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē uzdeva arī deputāte Inguna Sudraba, kura DB pauž cerību, ka tie nebūs vienkāršā darba darītāji vai cilvēki no malas. Viņasprāt, jāiedziļinās lietas būtībā, jo, piemēram, privātajā sektorā neviens neatļautos investēt līdzekļus sistēmu radīšanā, skaidri neapzinoties, kādai atdevei jābūt no šīm investīcijām.
Visu rakstu Četri miljoni gar degunu lasiet 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness.
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.
Populārākie
- Akciju cenas pasaules biržās svārstās, naftas cenas samazinās
- “Blue Marine° Residence” - premium klases dzīvojamais projekts ar skatiem uz Vecrīgas panorāmu
- Signet Banka kļūst par pirmo banku Baltijā, kas piedāvā World Elite Business karti uzņēmējiem
- Labieša alus ražotāja apgrozījums pērn palielinājies par 9,8%
- Ar lielu daļu eID karšu no decembra pirmās puses potenciāli vairs nevarēs veikt e-parakstus
