Saskaņā ar «PVN digitālajā laikmetā» (VAT in the Digital Age jeb ViDA) iniciatīvu, digitāla risinājuma ieviešana nepieciešama, lai izskaustu krāpšanos ar PVN, efektīvāk administrētu nodokļus un pielāgotu PVN sistēmu digitālajai ekonomikai.

E-rēķinu ieviešanas pionieriem ES Itālijai šogad pilnvērtīgi pievienojas vairākas valstis. Horvātijā kopš 1. janvāra rēķini elektroniski jāsagatavo visiem komersantiem, kuri reģistrējušies kā PVN maksātāji. Polijā no 1. februāra e-rēķini obligāti kļuva lielajām kompānijām, un aprīlī tām pievienojās visas pārējās. Francijā sākot ar 1. septembri visiem PVN maksātājiem ir jāspēj saņemt e-rēķinus, savukārt lieliem un vidējiem uzņēmumiem tie ir gan jāizsniedz, gan jāspēj sagatavot e-pārskatus. Grieķijā, kur jau bija spēkā e-rēķinu aprite gan ar valsts budžeta iestādēm, gan komersantu savstarpējos norēķinos, no februāra ir noteiktas papildu prasības rēķinu izrakstīšanai, pamatojoties uz ieņēmumu sliekšņiem. 

Prasības no nākamā gada tiks pastiprinātas arī Vācijā, kur obligātā strukturētu e-rēķinu saņemšana valsts pārvaldē ir spēkā kopš 2025. gada janvāra. Tagad prasība attieksies arī uz privāto sektoru.Igaunijā, Lietuvā, Somijā un Spānijā e-rēķini ir obligāti visiem darījumiem ar valsts sektoru, un Igaunijā uzņēmumiem ir tiesības pieprasīt e-rēķinu no otra uzņēmuma, taču obligāta aprite tiek ieviesta pakāpeniski. Zviedrijā e-rēķini valsts pārvaldē ir pašsaprotama lieta jau gadiem, izmantojot Peppol tīklu.

Sākotnēji bija paredzēts, ka arī Latvijā e-rēķinu aprite visiem komersantiem būs obligāta no šā gada un tādējādi mēs pievienosimies ES pirmrindniekiem e-rēķinu ieviešanā. Tomēr būtisku izaicinājumu dēļ pārejas laiks tika pagarināts līdz 2028. gada 1. janvārim. Līdz ar to šobrīd obligāti e-rēķini jāizraksta tikai tiem uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar valsts budžeta iestādēm. Šī prasība stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, un kopš tā laika budžeta iestādes pieņem tikai dokumentu, kas sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, ir automātiski apstrādājams un atbilst ES standartam LVS EN 16931-1:2017. 

«Visaptverošā ES mēroga PVN reforma iezīmē fundamentālu pavērsiena punktu gan nodokļu pārvaldē, gan uzņēmējdarbības operācijās visā Eiropas Savienībā. Saskaņā ar ViDA direktīvu, sākot ar 2030. gada 1. jūliju, pārrobežu darījumos starp dalībvalstu uzņēmumiem būs obligāti jāizmanto strukturētie e-rēķini. Tas nozīmē, ka līdzšinējie PDF vai papīra rēķini vairs netiks uzskatīti par pietiekamiem. Turklāt, līdz ar e-rēķinu ieviešanu pārrobežu darījumos, visām dalībvalstīm būs jāievieš digitālas darījumu ziņošanas sistēmas (Digital Reporting Requirements jeb DRR), kas ļaus nodokļu iestādēm saņemt būtisku darījumu informāciju gandrīz reāllaikā. Tātad gan eksportētājiem, gan importētājiem, gan arī pārējām kompānijām laikus jāsāk gatavoties jaunajām prasībām un ieviest atbilstošus risinājumus. Jumis grāmatvedības un biznesa vadības sistēmu lietotājiem par šiem jautājumiem gan nav jāsatraucas, jo mūsu datorprogrammās savlaicīgi tiek iestrādātas visas jaunākās likumu prasības,» uzsver Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš, piebilstot, ka grāmatvedības sistēmā Jumis strukturētu e-rēķinu var sagatavot un apstrādāt jau kopš 2021. gada rudens. 

Tiek prognozēts, ka līdz ar visaptverošu e-rēķinu aprites ieviešanu ES, tiks radikāli samazināta PVN plaisa. «VAT Gap Report 2025» ziņojumā uzsvērts, ka PVN plaisa visā ES mērogā 2023. gadā bija par 1,6% mazāka nekā 2019. gadā. Tā gan joprojām ir salīdzinoši augsta un sasniedz 9,5%. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm nav izdevies iekasēt gandrīz desmito daļu no visiem PVN ieņēmumiem, kam būtu jāieplūst kasē, ja visi komersanti godprātīgi nomaksātu nodokli. 

E-rēķini samazinās iespēju izvairīties no PVN nomaksāšanas, un tas nozīmē, ka labākajā scenārijā valstu budžets vidēji būs par nepilnu desmitdaļu lielāks nekā līdz šim. Latvijas gadījumā tie gan būs aptuveni 5%, jo četru gadu laikā PVN plaisu jau izdevies samazināt no 10,1% 2019. gadā līdz 5,4% 2023. gadā. Lietuviešiem potenciālais budžeta pieaugums būs pat 15,1% un igauņiem – 10,3%.