Tā kā naidīgais austrumu kaimiņš arvien vairāk izmanto dronu tehniku ne tikai hibrīddarbībām, bet arī tādām noziedzīgām darbībām kā kontrabanda, Igaunija sākusi īstenot valdības atbalstītu "dronu mūra" projektu, kuram nākamajos trīs gados paredzēti nepilni 12 miljoni eiro.

Tas nozīmē, ka Igaunijai ir frontes līnijas spējas, lai atklātu un nepieciešamības gadījumā notriektu dronus.

Tomēr Policijas un robežsardzes departamenta Robežu pārvaldības biroja vadītāja Eve Kalmusa pauda pārliecību, ka šīs spējas vēl nebūt nav pietiekamas šim uzdevumam.

"Austrumu pierobežā lido kontrabandas droni, un plašsaziņas līdzekļos esam dzirdējuši par dronu konstatēšanu virs mūsu kritiskās infrastruktūras," viņa teica, uzsverot, ka tas liecina par nepieciešamību uzlabot pretdronu spējas.

Mērķis joprojām ir panākt un izveidot spējas, pēc tam atklāt visus zemu lidojošos objektus gar austrumu robežu un četrās lielākajās pilsētās, klāstīja Kalmusa.

Pretdronu aizsardzība ir sarežģīta, jo tai nepieciešams efektīvi izmantot dažādus instrumentus, piemēram, akustisko sakaru, radioizlūkošanas, kameru, radaru, signāla bloķēšanas un fiziskas dronu notriekšanas aprīkojumu.

Kalmusa norādīja, ka mērķis nav reāllaikā uzraudzīt visu teritoriju, bet gan izveidot sistēmu, kurā ar dažādiem risinājumiem tiek garantēts, ka bezpilota lidaparāti nespēj nepamanīti sasniegt kritiskos mērķus.