Mākslīgā intelekta attīstības izraisītais papildu pieprasījums pēc atsevišķām IT komponentēm kļuvis par ASBIS Baltics SIA rekorda apgrozījuma cēloni, tomēr nākotnē liek raudzīties piesardzīgi, intervijā db.lv atklāj uzņēmuma vadītājs Kaspars Stankevičs.

ASBIS Baltics SIA apgrozījums 2025. gadā sasniedza 47 miljonus eiro, bet bruto peļņa – 5 miljonus eiro, kas ir vēsturiski labākie IT produkcijas vairumtirgotāja finanšu rādītāji.

Kas ir ASBIS Baltics? Kādi ir uzņēmuma galvenie darbības virzieni?

– ASBIS grupa dibināta pirms vairāk nekā 35 gadiem. Baltijā darbojas kopš 1997. gada ar uzņēmumiem Igaunijā, pēc tam Latvijā un Lietuvā. Vēsturiski ASBIS sāka ar IT preču vairumtirdzniecību, kas nozīmē dažādu IT komponenšu izplatīšanu (procesori, atmiņas, HDD/SSD, serveru un datoru būvēšanas detaļas). Arī Baltijā šis ir pirmais no attīstības virzieniem, kas ir būtiska biznesa sastāvdaļa jeb mūsu pamatbizness arī šodien. Otrs attīstības virziens ir preces mazumtirdzniecībai, vietējiem veikaliem un e-komercijas uzņēmumiem. Viss, sākot ar putekļu sūcēju un beidzot ar elektrisko zobu birsti. Šajā sadaļā ir zīmoli, pēc kuriem mūs labāk atpazīst, piemēram, Logitech un Bang & Olufsen. Pēdējais ir ekskluzīvi tikai mūsu izplatīšanā. ASBIS veido un attīsta savus privātos zīmolus – AENO, LORGAR, CANYON, Prestigio Solutions. ASBIS šos zīmolus attīsta un nodarbojas ar ražošanu. Tas ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem – izplatīt tieši šo zīmolu produkciju reģionā.

– Visbeidzot ir arī trešais attīstības virziens, kas aizsākās pirms sešiem gadiem. Proti, runa ir par projektu un risinājumu sadaļu mūsu biznesā.

Ko ar to jāsaprot?

– Tas ir konkrētā ekosistēmā integrējams produkts. Proti, tie ir serveri, disku masīvi, tīklu iekārtas, digitālās darba vides dažādi produkti. Tepat birojā varat redzēt sapulču kapsulu, ir videokonferenču risinājumi. Šis trešais virziens mūsu biznesā prasa papildu iedziļināšanos klienta vajadzībās. Mēs esam izplatītāji un nestrādājam ar gala patērētāju. Proti, ir partneru tīkls, kas ievieš un integrē mūsu produktus vai nu privātajos, vai publiskajos iepirkumos un veido galējo risinājumu. Līdztekus, šajā gadījumā mums ir samērā dziļi jāsaprot projekta būtība un ko gala patērētājs vēlas. Tieši šī iemesla dēļ – projektu un risinājumu bizness. Pārdošanas cikls ir krietni ilgāks nekā pirmajos divos biznesa virzienos, kur viss ir ātri – ieraugi, nopērc un aizej. Šeit vispirms ir projekts, tad nepieciešamo komponenšu uzskaite; ja publisks iepirkums, tad palīdzam mūsu partneriem ar specifikācijas izstrādi konkrētajām prasībām un dokumentu sagatavošanu. Viss process var ilgt mēnešiem un pat gadiem, atkarībā no sarežģītības.

Pastāstiet sīkāk par pārstāvētajiem zīmoliem?

– Ja runājam par IT komponentēm, tad runa ir par visiem zināmākajiem pasaules zīmoliem. Uzskatu, ka mūsu piedāvājums ir viens no labākajiem Baltijā. Ir pieejama Intel, AMD, Western Digital, SanDisk, Kingston, Seagate, Samsung un citu kompāniju produkcija. Ja runājam par risinājumu biznesu, tad tur piedāvājumā ir SuperMicro, dzinējspēks disku masīvos ir Everpure, tīkla risinājumi no Ubiquiti, sapulču kapsulas no WorkBooth.

Par otro virzienu – precēm mazumtirdzniecībai – ir piebildes? Populārākie produkti, zīmoli?

– Pirmkārt, mēs esam vairumtirgotājs un sadarbojamies ar mazumtirdzniecības veikalu tīkliem, piemēram, RD Electronics, Baltic Data, Evelatus, kas strādā tieši ar gala patērētājiem un veic konkrētu tirgus analīzi. Mēs, protams, klausāmies, ko mazumtirgotāji saka un vēlas. Mazumtirdzniecībā ir premium klases produkti, piemēram, akustikas zīmols Bang & Olufsen, tiek demonstrēti, veidoti demo stendi un tiek īstenoti dažādi mārketinga pasākumi. Ir plašpatēriņa produkti, kuriem mārketings atšķiras. Lai arī mazumtirdzniecības mārketinga stratēģijas ir atšķirīgas, tomēr mūsu uzņēmuma komanda nodarbojas ar dažādu zīmolu atpazīstamību.

ASBIS zīmoli mazumtirdzniecībā, konkrētāk?

– AENO ir mazumtirdzniecības mājsaimniecības produkcija – elektriskie sildītāji, sadzīves tehnika, mājsaimniecības iekārtas. Savukārt CANYON ir visa ar datoru saistītā perifērija – peles, klaviatūras, krēsli, austiņas un citas IT preces, kuras veiksmīgi virzām mazumtirdzniecības ķēdēs. Nākas konkurēt ar Ķīnas produktiem, kas šeit tiek tirgoti zem kāda zīmola, bet patiesībā daudzi no tiem cik ātri parādās, tik ātri pazūd. Iespēja izkonkurēt ir tikai ar kvalitāti un ilgtermiņa sadarbību. Ir cenas stabilitāte. Mums cena nemainās atkarībā no konteinera piegādes izmaksām. Prognozējamība mūsu partneriem patīk. LORGAR ir zīmols datorspēlētājiem. Tāpat peles, klaviatūras, krēsli un daudz kas cits, bet viss tas ir pielāgots tiem, kuri ir iecienījuši datorspēles. Preču klāsts ir ļoti plašs. Zīmols Prestigio Solutions ir stāsts par projektiem. Piemēram, viens no produktiem ir skārienjūtīgais ekrāns, ar kuru var aizvietot tāfeli vai darba sapulču asistentu. Galvenais patērētājs ir skolas, dārziņi, biznesa centri un citi. Ļoti pieprasīts produkts, kur ir pieejams arī programmu nodrošinājums dažādām stundām. Piemēram, latviešu valodai, ķīmijai, matemātikai, vēsturei, ģeogrāfijai u. c. Skolotājam jau ir gatavs materiāls, un papildus tam var uz tāfeles to papildināt, pielikt klāt, atzīmēt, īpaši norādīt. Var pāršķirt tīru lapu, un viss iepriekšējais paliek vēsturē. Var skolnieks pienākt pie tāfeles un veikt aprēķinus, tad vēl cits un vēl kāds, bet pēc tam šo visu var papildus analizēt, atgriežot uz ekrāna iepriekš darīto.

Kādi ir panākumi tirgū, kas ir galvenie izaugsmes faktori?

– Mani priecē, un esmu lepns arī par komandu, ka viss ir izdevies. Visos trīs biznesa virzienos ir izaugsme. 2025. gada rezultāti ir izcili. Un tam par iemeslu nav tikai mākslīgā intelekta bums, bet, protams, mēs esam viena no kompānijām, kas ir ieguvēji. Pieprasījums tirgū 2025. gada otrajā pusē sāka strauji augt, galvenokārt pēc operatīvās atmiņas un SSD atmiņas. Gan serveriem, gan personālajiem datoriem un telefoniem. Jau tobrīd sapratām, ka notiek neatgriezeniski procesi un ražotāji nespēj tikt līdzi tam, ko tirgus prasa. Lielie AI ieviesēji, kā Microsoft, Google, Amazon un citi, saprotot, ka ir nepieciešamas papildu skaitļošanas jaudas, sāka izpirkt visu piedāvājumu. Arī mums grupas līmenī izdevās kaut ko iegādāties, jo sapratām, ka ražotāji jaudas pieaudzēt tik strauji nespēs.

Kādas ir prognozes, kad ražotāji tiks galā ar problēmu?

– Sākotnēji prognozēja, ka ražošanas jaudu kāpināšana prasīs gadu, līdz pieprasījums tiks apmierināts. Šobrīd jau ir runas, ka šāds deficīta cikls varētu ilgt līdz 2030. gadam. Proti, skaidrojums ir, ka nekāda īpaša buma nav, notiek organiska attīstība, tikai ražošana tam nav gatava. Turklāt pusvadītāju tirgū nopietni ražotāji ir kādi trīs pavisam, un visi saka, ka ātra risinājuma nav. No vienas puses mums tas ir labs laiks, jo deficīta apstākļos mums darboties ir ērti, tomēr no otras puses tuvojas brīdis, kad krājumi beigsies un lielākie cietēji būs pašmāju ražotāji, IT projektu ieviesēji un iestādes, kuras vēlēsies atjaunot savu IT parku. Mūsu uzdevums ir nodrošināt vietējo patērētāju ar normālu pieejamību un cenu. Nav svarīgi, vai runa ir par biznesu vai mājas datoru. Bez mūsu piegādēm jaunu datu centru neuzcelt. Jau šobrīd redzu, ka ir projekti, kurus mūsu partneri ir ieguvuši, bet mēs nevaram laikā nodrošināt ar vajadzīgo. Runa ir arī par valsts iestādēm, kur sekas ir nepatīkamas. Var gadīties, ka tāme aug vairākkārt. Ja tā ir budžeta iestāde, tad saprotams, ka atlikt to nevar, jo nav plānots tik daudz tērēt. Problēma šobrīd ir, ka dotos solījumus vairs nevaram pildīt, un tā ir ne tikai mums. Arī konkurentiem ir tāpat, un tā nav Latvijas uzņēmumu vaina. Te slēpjas virkne problēmu. Jāizbeidz vecais konkurss, jāsludina jauns, un nav fakts, ka brīdī, kad vajadzēs piegādāt par norunāto cenu, tā var izrādīties cita. Kopumā ir skaidrs, ka situācija organiskai IT infrastruktūras attīstībai nākotnē nav pārāk laba. Tajā pašā laikā, lai arī Latvija nav IT attīstības spicē, arī mūsu cilvēki grib labāko, kas šobrīd ir pieejams tirgū.

Kā ir ar pandēmijas laika modes kliedzienu – attālinātā darba risinājumiem, videokonferencēm?

– Ir atvilnis, bet nevar teikt, ka segments būtu pilnībā miris. Darbs no mājām tomēr pastāv, un tas ir vairāk nekā bija pirmspandēmijas laikā. Mums ir plašs piedāvājums darbam digitālajā vidē, videokonferenču organizēšanai, un tas tiek izmantots, lai arī mazāk nekā pandēmijas gados.

Teicāt, ka 2025. gads bijis labs. Kādi ir ASBIS Baltics finanšu panākumi skaitļos?


20260409-1542-dsc-0499.jpg


– Apgrozījums, peļņa, EBITDA – viss ir audzis. 2025. gada apgrozījums bija aptuveni 47 miljoni eiro. Bruto peļņa – gandrīz 5 miljoni eiro, EBITDA – aptuveni 1,5 miljoni eiro. Tas ir vēsturiski labākais ASBIS Baltics rezultāts. Apgrozījuma rekords ir arī visai grupai – aptuveni 3,9 miljardi ASV dolāri. Tas ir liels grupas panākums pēc iepriekšējo gadu krituma, kad nācās pamest Austrumu tirgus, un šobrīd ir izdevies aizstāt tos ar citiem Āfrikā un ASV. Panākumu atslēga nav tikai pastiprinātais pieprasījums mākslīgā intelekta izaugsmes dēļ, bet arī mūsu attīstība visos biznesa virzienos.

2025. gada apgrozījums pret iepriekšējo gadu auga par 16%, bruto peļņa – par aptuveni 3%.

Kā nodrošināt pārdošanu? Vai ir arī pašiem sava e-komercijas platforma?

– Pārdošanas biroji ir visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Preci visās valstīs varam piegādāt jau nākamajā dienā – mums ir sava e-komercijas platforma klientiem. Tā nupat ir atjaunota. Klienti var pilnīgi patstāvīgi veikt pasūtījumus un autonomi saņemt preci savā veikalā. Patlaban mums ir ap 600 aktīvu klientu visā Baltijā, bet strādājam arī plašāk. Proti, strādājam ar reģioniem, kuros ASBIS nav tiešas klātbūtnes. Galvenokārt tā ir Rietumeiropa, Skandināvija un Āzija, kur arī ir daži klienti.

Ja salīdzinām tieši jūsu pārdošanas biroju panākumus, kas ir vadībā?

– Lietuva veic pamatīgu izrāvienu. Tas vienmēr tā nav bijis. Tieši šobrīd ir tā, ka lietuvieši mums ir priekšā pēc visiem makroekonomiskajiem rādītājiem, sākot no IKP un beidzot ar vidējo mēnešalgu, un tam ir rezultāts. Igaunijā izaugsme ir neliela, un kopējo situāciju valstī var raksturot kā stagnāciju. Līdz ar nodokļu reformu Igaunijā pirktspēja ir kritusies, un tas ir redzams. Latvija ir kaut kur pa vidu – neklājas pārdošanā tik labi kā Lietuvā, bet ir labāk nekā Igaunijā, un tas saskan ar kopējo valstu ekonomikas ainu. Jāteic, ka uz Lietuvu vienmēr ir bijis lielāks fokuss, jo fiziski tur cilvēku ir vairāk. Arī bizness viņiem ir ģeogrāfiski diversificētāks. Latvijā viss ir Rīgā, bet Lietuvā ir vēl citas pilsētas, kurās pārdodam nopietnu apjomu.

ASBIS ir kompānija, kas vēsturiski radusies Baltkrievijā. Zināms, ka jau sen atpakaļ grupa darbību ir pārcēlusi uz Eiropu, tomēr jautājumi noteikti paliek. Atbilstības politikas nodrošinājums – kā pārbaudāt klientus un sadarbības partnerus?

– Jā, nereti pārjautā par Baltkrieviju, lai arī grupa ir tikai Eiropā jau labu laiciņu. Varu vien vēlreiz pateikt, ka Krievijā un Baltkrievijā ASBIS nav biroju, pārdošanas – esam prom no šīm valstīm. Pavisam prom, nekāds bizness tur nenotiek. Viss, kas bija, ir pārdots.

ASBIS stingri ievēro gan AML, gan KYC procedūras – visus klientus pārbauda, vai tie nav sankciju sarakstos, riska reģionos. Mēs varam pārbaudīt dažādās datubāzēs un darām to pastiprināti. Patiesībā, kamēr no grupas centrālā biroja nav dots akcepts līgumam ar klientu, to neslēdz. Pastāvīgi tiek pārbaudīti patiesā labuma guvēji, ja notiek to maiņa. Mums pagaidām ir izdevies izvairīties no starpgadījumiem un neesam pārkāpuši sankciju noteikumus tādēļ, ka kāds no klientiem izrādījies nedrošs. Nav noslēpums, ka no Austrumu puses interese par IT produkciju ir pastiprināta un ir mēģinājumi meklēt piegādātājus Eiropā. Es domāju, ka mums ir izdevies izvairīties no nepatīkamām situācijām tieši tādēļ, ka pārbaudes ir stingras – un ne tikai jauniem klientiem, bet arī esošajiem. Ja ir tikai aizdomas par to, ka klients nav drošs, sadarbība tiek pārtraukta. Tas ir arī tādēļ, ka lielās bankas mums uzticas un apdrošinātāji uzticas. Katrs klients ir apdrošināts pret maksātnespējas un citiem riskiem.

Šim karam ir otra puse – Ukrainā uzņēmums darbojas. Ukrainas atbalsts – vai piedalāties un kā tas izpaužas, ja sniedzat atbalstu? Proti, atbalstāt arī materiāli?

– Ukrainu atbalstām no paša kara sākuma. Dažādos humanitāros veidos esam ziedojuši vairāk nekā 5 miljonus eiro. Piemēram, esam piegādājuši dīzeļģeneratorus un rentgena iekārtas. Grupai ir birojs Ukrainā, tas strādā joprojām. Tas, ko vēlos uzsvērt, ir nevis atbalsta apjoms, jo katrs palīdz, cik spēj, bet gan tas, ka mēs to darām reāli, nevis vārdos.

Darbinieki IT sfērā, tostarp pārdošanā, ir pieprasīti. Kā noturēt viņus pie sevis?

– ASBIS Baltics piecus gadus pēc kārtas ir ieguvis "Great Place to Work" statusu – šo darbinieku aptauju veic visos ASBIS grupas birojos. Uzņēmums aktīvi rūpējas par darba vidi, motivāciju, komunikāciju un ilgtermiņa attīstības iespējām darbiniekiem.

Kāds ir ASBIS Baltics attīstības fokuss nākotnē?

– Runājot par nākotnes plāniem, ir skaidrs, ka mākslīgais intelekts, gribam to vai nē, paliks ar mums, un no tā izriet secinājumi. Tas arī ir nākotnes fokusa priekšnoteikums. IT komponentes, elektronika, digitālie risinājumi ir lietas, ko protam darīt, un ne tikai kā loģistikas un finansēšanas partneris, bet arī kā konsultants un palīgs pārdošanā. Ja ir nepieciešama padziļināta kompetence – mēs palīdzam saviem partneriem. Rīgā mums ir šāds kompetences centrs, kur eksperti skatās ne tikai uz cenu un pieejamību, bet arī saprot produkta būtību un spēj piedāvāt alternatīvas, redzot projekta kopainu. Domāju, ka mūsu zīmoli turpinās attīstīties, jo ir fokuss un profesionāla komanda. Grupas līmenī ir jauns attīstības virziens – roboti, automatizācija, roboti kā autonomas iekārtas. Piemēram, lielu telpu uzkopšanas roboti, robotu rokas. Latvijā šī virziena vēl nav, bet domāju, nākotnē tāds parādīsies. Pirmie iedīgļi jau ir, un nākotnē tas kļūs par nopietnu attīstības virzienu mūsu biznesā.

Viens no virzieniem, kurā jau esam investējuši, ir atjaunoto telefonu ražošana. Proti, telefoni, kas ir bijuši lietošanā. Operators paņēmis atpakaļ, jo klients izvēlējies jaunu. Mums ir rūpnīca ar atbilstošiem, augstiem standartiem, kur šos telefonus atjaunojam. Galvenā ASBIS grupas ražotne ir Polijā, ir arī ražotnes Ukrainā un Kazahstānā. Šāda produkcija kļūs aizvien pieprasītāka. Telefoni ir derīgi lietošanai, mērķis ir atjaunot nolietotās daļas, padarīt tos funkcionālus. Ideja jau ir ļoti laba. Pats bērniem esmu iegādājies atjaunotus telefonus. Funkcionē un strādā šāds telefons pilnīgi normāli, un atšķirt to no jauna ir grūti. Ir divi galvenie ieguvumi – lētāks funkcionāls produkts un mazāk elektronikas atkritumu, kuru utilizācijai jātērē papildu resursi.

https://www.asbis.lv/