Augstākais MI izmantošanas īpatsvars no Eiropas Savienības (ES) valstīm pašlaik ir Dānijā, kur dažādus modernos rīkus ikdienā lieto 27,58% uzņēmumu ar desmit vai vairāk darbiniekiem, liecina Eurostat dati. Otro vietu ieņem Zviedrija, trešo - Beļģija, bet šīm valstīm seko Somija un Luksemburga. No Baltijas valstīm savukārt augšgalā ir Igaunija, kur MI rīkus ikdienas darbību nodrošināšanai un efektivizēšanai izmanto 13,8% uzņēmēju. Latvijā MI visbiežāk lieto informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju uzņēmumi, bet vismazāk - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektors.

Jāsakārto dati

Viens no iemesliem, kāpēc Latvijā MI tiek izmantots mazāk, ir uzņēmēju bažas par datu drošību, uzsver ELVA risinājumu arhitekts Reinis Vaivods. Viņš norāda, ka publiski pieejami MI rīki, piemēram, ChatGPT, var izmantot ievadīto informāciju bez ierobežojumiem, tāpēc organizācijām būtu svarīgi izstrādāt iekšējos noteikumus par šādu rīku lietošanu. “Tāpat būtisku lomu spēlē arī sabiedrības atvērtība jaunajām tehnoloģijām. MI šobrīd ir viens no karstākajiem tematiem - no vienas puses, šķiet, ka tas spēj visu, bet vienlaikus tas rada arī zināmas bažas par MI spēju nākotnē aizvietot cilvēkus. 

Svarīgs ir arī tehniskais aspekts. Lai izmantotu MI, visiem datiem jābūt pieejamiem mākoņvidē, taču daudzos uzņēmumos tie joprojām glabājas lokāli vai Excel failos. Tikai 35,76% Latvijas uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus, kamēr Eiropā šis skaitlis ir ievērojami augstāks - 45,21 %. Tas ietekmē MI ieviešanas iespējas, tāpēc pirmais solis uzņēmumu iekšienē, lai nākotnē efektīvi izmantotu mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, būtu sakārtot datu infrastruktūru,” spriež R.Vaivods.Viņš skaidro, ka MI izmantošana Latvijā būtiski variē starp dažāda lieluma uzņēmumiem un nozarēm. “Visaktīvāk MI rīkus pielieto IT un telekomunikāciju uzņēmumi - 2024. gadā šajā nozarē MI izmantoja 37,38% komersantu. Savukārt vislēnākais progress šajā ziņā ir izmitināšanas un ēdināšanas sektorā, kur MI risinājumus pērn lietoja vien 1,34%. Kopumā jāsaka - jo lielāks uzņēmums, jo vairāk tas izmanto MI, kas saistīts gan ar programmatūras pieejamību, gan ar izmaksu segšanas iespējām,” norāda R.Vaivods. 

Iespējas plašas

MI iespējas Latvijas uzņēmējdarbībā ir milzīgas, domā Līva Pērkone, Helve līdzdibinātāja. “Tā ir ļoti demokrātiska, plaši pieejama tehnoloģija, kas spēj atbrīvot darbiniekus no rutīnas darbiem, dodot iespēju viņiem prioritizēt biznesa pienākumus, analizēt lielus datu apjomus un atvērt durvis jaunām inovācijām. Turklāt svarīgi būtu saprast, ka tas nenotiek kaut kur tālu prom - tas notiek šeit un tagad. Bieži gadās dzirdēt, ka MI ieviešana ir dārga un tā potenciāls aprobežojas tikai ar tekstu veidošanu un IT nozari, taču tā nebūt nav. Piemēram, lauksaimniecībā MI var optimizēt ražas plānošanu un prognozēt laikapstākļus, lai izvairītos no zaudējumiem. Veselības aprūpē tas var diagnosticēt slimības agrīnā stadijā un pielāgot individuālus ārstēšanas plānus. Pat izglītībā MI pielāgo mācību programmas atbilstoši studentu vajadzībām, lai katrs varētu mācīties savā tempā. Līdzīgu piemēru ir ļoti daudz,” stāsta L.Pērkone, neslēpjot, ka ieguvumiem nāk līdzi arī izaicinājumi. “Sabiedrība vēl tikai mācās uzticēties šīm tehnoloģijām, un uzņēmumiem ir jābūt drosmīgākiem, lai šo potenciālu izmantotu pilnībā. Latvijā MI izmantošana aug, taču temps varētu būt arī straujāks. 2024. gadā kādu MI risinājumu jau izmantoja teju divreiz vairāk uzņēmumu nekā 2023. gadā. Skaitļi ir cerīgi, taču mēs joprojām būtiski atpaliekam no Rietumeiropas un Ziemeļeiropas, kur MI jau kļūst par ikdienu. Mums būtu jāsaprot, ka arī Latvijai ir potenciāls - mēs esam tehnoloģiski elastīgi un spējam ieviest inovācijas ātri. Tas ir mūsu lielākais trumpis, kas jāizmanto pilnā apmērā,” domā L.Pērkone.

Visu rakstu lasiet 15.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.