Aptauja, kurā piedalījās 15 000 darbinieku un 1 500 darba devēju 29 valstīs, atklāj būtisku atšķirību starp mākslīgā intelekta ieviešanu un cilvēku gatavību to izmantot. Vienlaikus pētījums rāda, ka uzņēmumi, kuri MI rīku ieviešanu apvieno ar darbinieku apmācībām un vadības atbalstu, spēj panākt līdz pat 40 % lielāku darba produktivitāti.

Kaut arī mākslīgais intelekts arvien biežāk kļūst par ikdienas darba rīku, pētījums atklāj, ka darbinieki joprojām izjūt piesardzību tā izmantošanā. Trešdaļa respondentu jeb 37 % uztraucas, ka pārlieka paļaušanās uz MI varētu mazināt viņu prasmes un profesionālās zināšanas, savukārt 64 % norāda, ka pēdējā gada laikā izjutuši spiedienu un pieaugošu darba slodzi. Tajā pašā laikā tikai 12 % darbinieku saņēmuši pietiekamas apmācības lai izmantotu MI kā atbalstu, kas palīdz strādāt gudrāk, nevis vairāk.

Turklāt, neraugoties uz darba devēju centieniem ieviest savus MI rīkus, tā dēvētais “ēnu MI” (shadow AI) joprojām ir plaši izplatīts – dažādās nozarēs no 23 līdz 58 % darbinieku darbā izmanto personīgi izvēlētus, nevis uzņēmuma ieviestos risinājumus.

Pētījums parāda, ka tehnoloģiju ieviešana viena pati vēl negarantē rezultātus. Mākslīgā intelekta sniegtie ieguvumi ir daudz mazāki, ja tas tiek izmantots uzņēmumos ar vāju komandas kultūru, kur darbiniekiem trūkst mācīšanās iespēju, vadības atbalsta vai motivācijas.

Uzņēmumi, kas vienlaikus iegulda gan tehnoloģijās, gan cilvēkos, nodrošinot apmācības, izvirzot skaidrus mērķus un radot drošu vidi eksperimentiem, gūst daudz lielāku vērtību. Tomēr šobrīd tikai aptuveni 28 % organizāciju pasaulē darbojas šādā veidā.

“Mākslīgais intelekts ir gandrīz visur, taču uzņēmumi joprojām neizmanto tā pilno potenciālu, jo starp tehnoloģiju ieviešanu un darbinieku gatavību pastāv plaisa. Lielākā daļa darbinieku joprojām izmanto MI tikai pamata uzdevumiem, bet bailes par darba drošību, prasmju mazināšanos un pieaugošajām slodzēm rada pretestību. MI sniedz izcilus rezultātus, kad uzņēmumi spēj apvienot cilvēku un tehnoloģiju stiprās puses, taču, ignorējot cilvēkfaktoru, šie ieguvumi kļūst grūtāk sasniedzami,” komentē Nauris Kļava, EY Biznesa konsultāciju prakses partneris.

Pētījums arī atklāj, ka ieguldījumi darbinieku prasmju pilnveidē veicina pārmaiņas, taču vienlaikus rada izaicinājumus darbinieku noturēšanā. Darbinieki, kuri gada laikā saņem vairāk nekā 81 stundu apmācību MI jomā, ziņo par vidējo produktivitātes pieaugumu 14 stundas nedēļā – ievērojami virs mediānas, kas ir astoņas stundas. Tas nozīmē, ka mācības un jauno zināšanu apguve patiešām strādā – cilvēki kļūst efektīvāki, drošāki un spēj labāk izmantot MI savā darbā.

Taču ir arī otra puse. Šie paši darbinieki ir uz pusi (55 %) biežāk gatavi mainīt darbu, jo viņu prasmes kļūst ļoti pieprasītas darba tirgū. MI speciālistu zināšanas ir augstā vērtē, un ārējie piedāvājumi bieži izrādās pievilcīgāki par iespējām pašreizējā uzņēmumā.

Darba devēji var mazināt šo risku, piedāvājot visaptverošus labumus, tostarp piekļuvi modernām tehnoloģijām, elastīgus darba nosacījumus un karjeras iespējas, kas ļauj pielietot iegūtās MI prasmes.

“MI plaši tiek izmantots, taču daudzi uzņēmumi joprojām redz tikai nelielu atdevi un iespējamos riskus. Mūsu pētījums parāda steidzamu nepieciešamību pievērsties cilvēkfaktora jautājumiem MI ieviešanā,” uzsver EY partneris. “Kamēr MI pārveido darba vidi, uzņēmumu līderiem jāveido kultūra, kas vienlaikus atbalsta cilvēku labsajūtu un tehnoloģiju efektīvu izmantošanu. Tie uzņēmumi, kas stiprinās savus cilvēku un prasmju pamatus, būs vislabāk sagatavoti nākotnes izaicinājumiem. Tas ir par apstākļu radīšanu, kuros cilvēki un tehnoloģijas var kopā augt un attīstīties.”