Sadarbībā ar partneriem no akadēmiskās un industrijas vides, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” piedalās autonomas mobilo sakaru bāzes stacijas pilotprojektā. Tā ietvaros jau trešo mēnesi Latvijā tiek testēta stacijas spēja darboties gandrīz pilnībā neatkarīgi no centralizētās elektroapgādes, apliecinot mūsdienīgas sakaru infrastruktūras spēju kļūt par nozīmīgu balstu valsts drošības un civilās aizsardzības sistēmai, vienlaikus saglabājot ilgtspēju un tehnoloģisko efektivitāti.
Lai mazinātu atkarību no elektrotīkla un stiprinātu sakaru noturību krīzes un ārkārtas situācijās, bāzes stacija ir izstrādāta tā, lai līdz pat 95 % nepieciešamās elektroenerģijas saražotu pati, izmantojot atjaunīgos – vēja un saules – energoresursus, un ikdienā praktiski nepatērētu elektrotīkla pieslēguma jaudu. Vienlaikus infrastruktūra ir projektēta kā platforma plašākiem drošības risinājumiem, paredzot iespēju uz tās izvietot sensorus, kameras, kā arī dronu un pretdronu platformas.
Autonomā bāzes stacija iezīmē virzienu, kādā kritiskā infrastruktūra Latvijā var attīstīties – kā noturīga, decentralizēta un pielāgojama sistēma, kas kalpo ne tikai savienojamībai, bet arī drošības vajadzībām. Ņemot vērā pēdējā laika notikumus saistībā ar neatļautu dronu aktivitāti Latvijā, šāda tipa autonomai un elastīgai infrastruktūrai ir īpaša nozīme valsts drošības kontekstā.
“Autonoma infrastruktūra nozīmē drošību, kas darbojas arī tad, kad citas sistēmas vairs nestrādā. Testējot šo risinājumu vairākus mēnešus reālos apstākļos, esam sasnieguši izvirzītos noturības un energoefektivitātes rādītājus. Izmantojot atjaunojamo enerģiju un jau esošos tīklus, mēs varam veidot sakaru un drošības risinājumus, kas ir gan noturīgi, gan ilgtspējīgi,” uzsver “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas.
Skatoties plašāk, autonomās bāzes stacijas ir pamats nacionāla mēroga ekosistēmai, kurā līdz 2029. gadam varētu tikt izveidots decentralizēts tīkls ar vairākiem simtiem jaunās paaudzes torņu. Uz katra no tiem būtu iespējams izvietot visu mobilo sakaru operatoru aprīkojumu, kā arī drošības sensorus, kameras un nākotnē arī dronu un pretdronu platformas. Šāda pieeja ļautu drošības risinājumus ieviest ātrāk un efektīvāk, neizbūvējot katru infrastruktūras elementu no jauna. Autonomās bāzes stacijas risinājums ir praktisks solis “Bite Latvija” iniciatīvas “Nacionālais pretdronu sensoru tīkls uz kritiskās infrastruktūras operatoru bāzes” īstenošanā, kur drošības stiprināšana primāri balstās uz visas esošās infrastruktūras efektīvu izmantošanu un koordinētu starpinstitucionālu sadarbību.
Projekta nākamajā attīstības posmā “Bite Latvija” sadarbībā ar Latvijas Telekomunikāciju asociāciju un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju (DAIF Latvija) rosinās plašāku nozares iesaisti, aicinot citus operatorus piedalīties autonomas kritiskās infrastruktūras risinājumu veidošanā. Īpaša nozīme šādai sadarbībai ir reģionos un pierobežā, kur infrastruktūras noturība tieši ietekmē gan sakaru pieejamību, gan drošības spējas.
DAIF Latvija uzsver, ka šāda iniciatīva ir būtisks solis valsts drošības stiprināšanā. “Bite piedāvā praktisku risinājumu, kas parāda, kā industrijas infrastruktūru var izmantot sabiedrības drošības interesēs. Autonoma, decentralizēta pieeja ļauj ne tikai reaģēt uz mūsdienu apdraudējumiem, bet arī veidot ilgtspējīgu drošības ekosistēmu nākotnei,” norāda DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.
Šāda tipa tīkls nākotnē ļautu nodrošināt arī citus sabiedrībai nozīmīgus risinājumus, tostarp nacionālo viesabonēšanu ārkārtas situācijās, operatīvo dienestu radiosakaru darbību un drošu gaisa telpas pārvaldību. Autonomās bāzes stacijas līdz ar to nav tikai sakaru infrastruktūra, bet arī pamats plašākai drošības, savienojamības un inovāciju ekosistēmai, kas stiprina Latvijas noturību gan ikdienā, gan sarežģītās situācijās.
Projekts īstenots sadarbībā ar uzņēmumu “TeleTower”, kas nodrošināja gan nepieciešamos līgumus, gan tehnisko sagatavošanu – uzbūvēja torni un sagatavoja infrastruktūru autonomās bāzes stacijas darbībai. Savukārt autonomo risinājumu projektēšanā tika iesaistīts Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūts, kas veica aprēķinus optimālai saules paneļu, vēja turbīnu un enerģijas uzkrāšanas risinājumu izvietošanai, pielāgojot tos Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Šāda sadarbības pieeja ļāva sasniegt izvirzītos efektivitātes un noturības rādītājus un apliecināt, ka šāda tipa infrastruktūra var darboties ilgtermiņā.
Autonomās bāzes stacijas pilotprojekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, pētniecības projekta Nr. Z.1.3 “Hibrīdas atjaunīgās enerģijas ražošanas un viedās pārvaldības sistēmas prototipa izveide resursu optimālai izmantošanai” ietvaros. Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (NextGenerationEU) un Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021–2027 līdzekļiem, atbalstot zaļu, ilgtspējīgu un inovatīvu tehnoloģiju izstrādi kritiskās infrastruktūras vajadzībām. Projekta ietvaros tiek izstrādāti un testēti hibrīdas atjaunojamās enerģijas un viedās pārvaldības risinājumi, kas nodrošina efektīvu resursu izmantošanu un infrastruktūras autonomiju.
