Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību. 

No Āfrikas līdz Austrālijai

No Latvijas lielizmēra līmētās koka konstrukcijas pērn piegādātas ne tikai uz netālajām Skandināvijas valstīm — Zviedriju, Norvēģiju, Dāniju, Islandi -, bet arī Spāniju, Andoru, Nīderlandi un pat Maroku un Austrāliju. “Marokā no uzņēmuma ražotajām liektām līmētā koka konstrukcijām tika uzbūvēts ciemats Pasaules bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvju gadskārtējai pilnvarnieku sanāksmei, savukārt Austrālijā, Sidnejas vēsturiskajā Darlingas ostā – jumts Tumbalong parka estrādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka uzņēmuma produkcija ir redzama arī Baltijas valstīs — Lietuvā, Igaunijā, kā arī Ukrainā. “Ir arī īstenoti pasūtījumi Latvijā,” uz jautājumu par pašmāju pasūtījumiem atbild M. Peilāns. Viņš norāda, ka plašā produkcijas noieta ģeogrāfija ir saistīta ar ļoti dažāda veida produkciju. Nozīmīgākie projekti bija skolu sporta zāles Zviedrijā, izstāžu zāle Austrālijā, autoserviss ar biroju Islandē, ražošanas ēka, slimnīcas fasāde un māja Latvijā.

Koka tilti 

Uzņēma vadītājs atzīst, ka ir izgatavoti un uzstādīti gājēju, slēpotāju un arī autotransporta tilti. “Pirmais bija 87 m garais gājēju tilts Tērvetē, kam sekoja gan daži mazāki, gan lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju tilti Latvijā, Norvēģijā un arī Spānijā,” stāsta M. Peilāns. Viņš norāda, ka ļoti būtisks bija Norvēģijas Valsts ceļu administrācijas pasūtījums izgatavot pārvadu (40 metru garumā un 9,5 metru platumā) pār kalnu upi šosejai, kura savieno Oslo ar Bergenu. Šim pasūtījumam sekojuši mazāka izmēra tilti gājējiem un slēpotājiem Norvēģijā, bet līdztekus tam uzņēmums savulaik realizējis 60 m garo koka tiltu arī Spānijā (Navarrā). Pērn tika veikta 65 metrus garā tilta Zviedrijā (Linšēpingā) ražošana un būvniecība. Jārēķinās, ka līmēto koka konstrukciju tilti Norvēģijā atrodas krasi mainīgos un skarbos klimata apstākļos. Uzņēmuma izgatavotie gājēju tilti Latvijā ir redzami ne vien Jelgavas apkaimē, bet arī pie Lilastes ietekas, arī Ventspilī, Ķekavā, Kocēnos. Bez tam ir tilti arī Jaunpilī (Bikstupes tilts), Nīcas novadā (Ječupes tilts - LVM projekts), Jelgavas novadā (Vircavas tilts), Krāslavā (Jāņupītes tilts).

Sportam un izklaidei

Vēl viens unikāls produkts ir koka konstrukcijas sporta hallēm, stadioniem un estrādēm. “Sidnejas parka estrāde nebūt nav pirmā, jo jau pirms vairākiem gadiem uzņēmums izgatavoja brīvdabas koncertzāli Jelgavā Pasta salā un Dobeles novada Krimūnu pagasta brīvdabas estrādi,” tā M. Peilāns. Viņš norāda, ka līdzīgas konstrukcijas būves ir piegādātas arī uz citām valstīm. Tāpat uzņēmuma izgatavotie sfēriski izliektie akustiskie paneļi ir Mežaparka Lielajā estrādē. “Esam īstenojuši arī skolas projektu Zviedrijā,” steidz piemetināt M. Peilāns.

Degvielas stacijas

Uzņēmums īstenojis Dānijas arhitektu biroja izstrādāto elektrouzlādes staciju projektu, kurš tiek izgatavots no līmētā koka konstrukcijām. “2023. gadā uzņēmums uzbūvēja 75 jumta konstrukcijas elektroauto uzlādes stacijām deviņās Dānijas pilsētās,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka perspektīvā tādas elektrouzlādes stacijas no līmētā koka būs visā Skandināvijā, jo ir noslēgts līgums par šādu lapenes formas elektrouzlādes staciju konstrukciju piegādēm arī uz Zviedriju. 

Mājas, biroji un ražotnes

Lai arī pašlaik kā nozīmīgāko lielizmēra līmēto koka konstrukciju būvi M. Peilāns min Norvēģijā īstenoto septiņu stāvu Aker Tech House biroja ēku, kuras fasādes un virsgaismas konstrukciju projektēšanā, būvniecībā un būvkonstrukciju ražošanā piedalījās visi trīs Zaza Timber uzņēmumi, tomēr pirmsākumi šādu ēku būvniecībai bija 2018. gadā, kad uzbūvēja pirmo koka līmēto paneļu māju Latvijā, un 2019.gadā pēc šādas pašas tehnoloģijas uzņēmums uzbūvēja arī savu biroja ēku. “Tas bija eksperiments – saražot liela izmēra līmētos koka paneļus, jau ražotnē tajos veikt visa veida nepieciešamos izgriezumus un jau montāžai gatavu sienas/jumta daļu nogādāt uz vietu, kur notiek mājas montāža. Trīs kārtās līmētās koksnes sienas (detaļas) tika saliktas kā lego klucīši, kas ir ātrāk nekā tad, ja māju būvētu no ķieģeļiem, dažādiem blokiem. Mājas montāžas darbi tika veikti dažu nedēļu laikā. Tas nozīmē, ka lielais darbs jāpaveic ražotnē, kur visām detaļām un konstrukcijām jābūt gatavām, pirms sākas montāžas darbi,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka arī ražotnes paplašināšanai nepieciešamās konstrukcijas ir paša uzņēmuma ražots produkts. “Pašlaik tiek īstenots salīdzinoši liels Polijas kompānijas pasūtījums par tās biroja un noliktavas ēkas izveidi,” uz jautājumu par šobrīd nozīmīgāko pasūtījumu Latvijā atbild M. Peilāns. Viņš norāda, ka jau 2025. gada otrajā pusē uzņēmums būs vēl augstākā konkurētspējas līmenī.

Gaida miljonu vērtas iekārtas

“Pašlaik strādājam pie tā, lai varētu īstenot sarežģītāku projektu īstenošanu, kas ļaus darboties jau pavisam citā līmenī,” uz jautājumu par to, kas ir uzmanības fokusā šodien, atbild M. Peilāns. Viņš norāda, ka 2025. gadā uzņēmums saņems jaunas modernas iekārtas apmēram viena miljona eiro vērtībā. “2024. gadā tik iespaidīgu investīciju, kādas bija pērn, kad tika ieguldīti 2,45 milj. eiro, nav,” uz jautājumu par ieguldījumu apmēru šogad atbild M. Peilāns. Viņš norāda, ka 2025. gadā visiem būs jāiesvīst — inženieriem, lai iegūtu jaunas zināšanas un iemaņas, pārdevējiem, lai spētu pārliecināt potenciālos ārvalstu pasūtītājus izvēlēties Zaza Timber, un konstrukciju uzstādītājiem – būvniekiem, lai tās efektīvi uzstādītu. “Mērķis ir būtiski kāpināt pārdošanas apjomus ne tikai Skandināvijā vai Eiropā, bet arī iegūt pasūtījumus no tālākiem reģioniem, piemēram, Amerikas,” tā M. Peilāns. 

Viņš atzīst, ka, lai arī lielizmēra līmētu koka konstrukciju ražošana Baltijas kaimiņvalstīs nav īpaši populāra, tomēr gan Lietuvā, gan arī Igaunijā ir uzņēmēji, kuri strādā šajā jomā. “Daudz populārāka šādu konstrukciju ražošana un izmantošana ir ne tikai Skandināvijā, bet arī Vācijā, Austrijā un Šveicē,” norāda M. Peilāns. Viņš piemetina, ka visu minēto valstu uzņēmēji arī ir potenciālie Latvijā projektēto un ražoto lielizmēra koka konstrukciju būvju pasūtītāji. “Lai ar viņiem varētu līdzvērtīgi spēkoties, mums jābūt efektīvākiem, jāspēj piedāvāt kompleksi risinājumi, kuri kaut arī varbūt ir dārgāki, tomēr tie būs efektīvākie,” uz jautājumu, kas nepieciešams, lai ar jau tirgū esošiem konkurentiem varētu sekmīgi konkurēt, atbild M. Peilāns. To, ka uzņēmums spēj piepildīt savus mērķus, apliecina arī kompānijas neto apgrozījuma pieaugums 18 reizes. “Koka būves pasaulē piedzīvo renesansi – projektēšanas zinātne, ražošanas un būvniecības tehnoloģijas mūsdienās ļauj no koka būvēt lielas, drošas un skaistas celtnes, ko vēl vairāk veicina Zaļā kursa uzstādījumi,” tā uz jautājumu par nākotnes perspektīvām atbild M. Peilāns.