„Kokmateriālu apstrāde — žāvēšana, ēvelēšana, impregnēšana, profilēšana - ir papildu pievienotās vērtības pakalpojums, ko izmanto klienti, lai savu kravu transportēšanas laikā pievienotu tai vērtību,” skaidro SIA Jaunzeltiņi valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls. Viņš norāda, ka zāģmateriālu ēvelēšana ir vienas no uzņēmuma jaunākajām investīcijām pievienotās vērtības pakalpojumos. „Ēvelēšanas līnijas izveide tika pabeigta 2023. gada sākumā, un pašlaik, strādājot vienā maiņā, varam apstrādāt 1500 m3 mēnesī. Taču pie sasniegtā neapstājamies, turpinām investēt un uzlabot ēvelēšanas un šķirošanas pakalpojumu, kā rezultātā jau 2024. gadā plānojam palielināt šīs iekārtas jaudu vēl par 30%,” izaugsmes ieceres atklāj A. Veispāls. 

Viņš piebilst, ka jauni ražošanas pakalpojumi kokmateriālu segmentā nākamgad nav plānoti. „Kokmateriālu pārstrādes segmentā ieguldīsim esošo procesu produktivitātes un efektivitātes kāpināšanā,” uz jautājumu par investīciju virzienu perspektīvā atbild A. Veispāls. Viņš uzsver, ka, lai paaugstinātu savu konkurētspēju un būtu starp labākajiem un efektīvākajiem šī pakalpojuma nodrošinājumā, ik ceturksni jāveic uzlabojumi. „Iecerēts, ka jau 2024. gada sākumā veiksim izstrādi jaunai sortimentu šķirošanas līnijai. Tas Jaunzeltiņu jaudu palielinās vēl par 30%, jo zāģmateriālu apstrādē un pārstrādē liela loma ir  attīstībai un automatizācijai, kas palielina gan ražību, gan izslēdz darbinieku pieļautās kļūdas,” tā A. Veispāls.

Impregnēšanas faktors

Līdz ēvelēšanas pakalpojumu izveidei Jaunzeltiņi vairāk nekā 15 gadus darbojas kokmateriālu impregnēšanas biznesā. „Kokmateriālu impregnēšanas iekārtas jauda atkarīga no apstrādes klases (dažādi tehnoloģiskā procesa ciklu garumi), un tā attiecīgi svārstās no 2500 līdz 5000 m3 mēnesī. Šobrīd, kad visos tirgos ir ļoti ievērojami samazinājies pieprasījums, strādājam ar nepilnu jaudu un arī tikai vienā maiņā, sasniedzot ap 1000 m3 mēnesī,” situāciju impregnēšanas segmentā skaidro A. Veispāls. Viņš norāda, ka Covid-19 pandēmijas laikā ļoti strauji pieauga pieprasījums tieši pēc impregnētajiem koksnes izstrādājumiem. „Bija laiks, kad pandēmijas izplatības ierobežošanas dēļ valstu valdības ierobežoja cilvēku pārvietošanos un bija vienkārši jādzīvo mājās. Tobrīd ļoti daudzi centās uzlabot savu mājokli — tostarp būvējot jaunas terases vai atjaunojot vecās, mainot jumtus, to konstrukcijas,” neseno pagātni atceras A. Veispāls. Viņš norāda, ka pieprasījums pēc impregnētajiem koksnes izstrādājumiem tikpat strauji saruka tieši pēc Krievijas invāzijas Ukrainā. 

„2021. gadā Jaunzeltiņi strādāja pie jaunas, pilnībā automatizētas impregnēšanas līnijas projekta izstrādes. Taču straujais pieprasījuma kritums un paralēli tam investīcijas ēvelēšanas iecirkņa izveidē uzlika iecerētās  līnijas realizāciju uz pauzes,” attīstības ieceru plānu izmaiņu skaidro A. Veispāls.  Viņš norāda, ka impregnēšanas pakalpojumu pircēji ir Latvijas kokrūpnieki, kuriem  nav pašiem savu  impregnēšanas iecirkņu, bet ir klienti, kuriem nepieciešams impregnēts izstrādājums, vai arī tie ražotāji, kuriem savas impregnēšanas jaudas jau ir pilnībā noslogotas. „Vēl viena impregnēšanas pakalpojumu pasūtītāju kategorija ir kokmateriālu tirgotāji, kuri pērk izejmateriālu, bet Jaunzeltiņi tiem pievieno vērtību, un ārvalstu klienti saņem vēlamo produktu,” tā A. Veispāls. Lielākais tirgus ir Lielbritānija un Īrija, bet ir līgumi uz Franciju un citām Eiropas valstīm, kā arī Tālajiem Austrumiem, bet viena krava nosūtīta pat uz Austrāliju.

Produkti paliek, vielas mainās

„Kokmateriālu augstspiediena impregnēšana nepieciešama, lai aizsargātu koksni no trupēšanas un pūšanas. Šos bioloģiskos procesus koksnē ietekmē mitrums un siltums, tātad jāpasargā tāda koksne, kura atrodas āra apstākļos, tiešā kontaktā ar mitrumu. Tie ir terases dēļi, žogu elementi, stabi, jumtu līstes un citi konstrukciju materiāli,” uz jautājumu par impregnēšanas nepieciešamību atbild A. Veispāls. Viņš steidz piemetināt, ka visām minētajām kokmateriālu kategorijām nepieciešama arī ēvelēšana un šķirošana, lai iegūtu pareizo profilu un atbilstošo šķiru, kvalitāti. „Impregnējam un ēvelējam gan dārza elementus, gan karkasa materiālus, ko arī pēc tam šķirojam pēc stiprības. Apmēram 80 % no visa apjoma tiek (apstrādāti) impregnēti. Daļa klientu pie mums veic tikai impregnāciju, daļa izmanto pilnu ciklu - ēvelēšanu, šķirošanu, apstrādi, iekraušanu un transportēšanu,” stāsta A. Veispāls. Viņš norāda, ka impregnēšana bija pirms 100 gadiem, ir un būs, tikai ir mainījušās vielas, kuras tiek izmantotas koksnes produktu dzīves pagarināšanai. „Savulaik koksnes produktu mūža pagarināšanai izmantoja arsēnu un hroma savienojumus, pašlaik tos lietot saskaņā ar ES prasībām vairs nevar, bet to vietā ir nākuši vara savienojumi,” uz jautājumu, kas ir mainījies impregnēšanā, atbild A. Veispāls. Viņš pieļauj, ka pārmaiņas impregnēšanā turpināsies.

Lūkojas uz tālajiem tirgiem

A. Veispāls prognozē, ka 2024. gads būs smags, jo no noieta tirgiem tiek saņemtas neiepriecinošas ziņas. „Vienīgās zāles —jāstrādā pie iekšējo procesu sakārtošanas, jaunu loģistikas risinājumu meklēšanas un jācenšas būt tirgos, kuri ir kaut cik aktīvi. Tie varētu būt Tālie Austrumi, Ķīna, Austrālija, iespējams, arī ASV,” situāciju skaidro A. Veispāls. Viņš norāda, ka šobrīd zāģmateriālu tirgū ir sarežģīts laiks, kas ietekmē arī pieprasījumu pēc zāģmateriālu tālākās apstrādes. „Viens no iemesliem ir izejvielas cena Latvijā, kurai grūti konkurēt ar cenu  Skandināvijā, kas ir zemāka par 30%,” uz jautājumu par būtiskāko faktoru, kas ietekmē darbību, atbild A. Veispāls. Viņš uzsver, ka seko līdzi arī jaunākajām tendencēm, veicot pāreju uz elektriskajiem iekrāvējiem, celtņiem, kā arī saules parkiem noliktavu jumtiem.

Gaida uz publiskā sektora reakciju

„Investīciju veikšana Rīgā ir sarežģīta, jo projektēšanas darbi ar visiem saskaņojumiem būvvaldē pat vienkāršam angāram ostas teritorijā aizņem līdz diviem gadiem, dažreiz vēl ilgāk. Pieskaitot vēl vienu gadu būvniecībai, laiks ir ļoti ilgs, tas atbaida investorus, kuri vēlētos ieguldīt, radīt jaunas darba vietas,” uz jautājumu, kas bremzē izaugsmi, atbild A. Veispāls. Viņaprāt, šādi divu triju gadu termiņi nav pieņemami un ievērojami apgrūtina jaunu investīciju veikšanu. „Nesaprotu, ko ierēdņi un politiķi domā, jo  pašreizējos mainīgajos apstākļos faktiski nav iespējams prognozēt, kāda būs tirgus situācija (pieprasījums) pēc trīs gadiem. Pastāv liels risks, ka tas, kas šodien nepieciešams konkurētspējas paaugstināšanai, īsti nebūs nepieciešams pēc dažiem gadiem. Šī pieeja ir jāmaina, ja vēlamies attīstīt uzņēmējdarbību,” tā A. Veispāls. Vēl viens būtisks jautājums ir par publisko infrastruktūru. „Par savu iekšējo infrastruktūru uzņēmums spēj parūpēties pats, bet, lai kravas nokļūtu līdz ostai, ir nepieciešama atbilstoša ceļu un ielu infrastruktūra. Ja tā ir tādā stāvoklī, ka pa to grūti izbraukt kravas auto, vai arī ielu remonts netiek veikts atbilstoši ielas automašīnu plūsmām, tad attīstīt uzņēmējdarbību ostā ir liels izaicinājums,” tā A. Veispāls.