Laimdota Komare, "Swedbank" ekonomiste
Apstrādes rūpniecības izlaide jūnijā
turpināja samazināties - šoreiz gada laikā kritums bija 2.3%
(kalendāri izlīdzināti dati).
Lielākais negatīvais devums bija
iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai, kur arī bija
vislielākais saražoto apjomu samazinājums (-35%). Šai
apakšnozarei 2020. gads ir nebaltu dienu pilns – nevienu mēnesi
nav izdevies uzrādīt izlaides kāpumu. Savukārt, iepriekšējos
divus mēnešus "antireitinga" augšgalā esošā automobiļu,
piekabju un puspiekabju ražošana, nu ir vien otrajā vietā.
Jūnijā
šogad bija par vienu darba dienu vairāk nekā pagājušajā gadā,
tādēļ izlaides apjoms bez sezonālām un kalendārām korekcijām
pat kāpis par 0.3%. Ja skatāmies uz abām lielākajām apstrādes
rūpniecības nozarēm, tad kopumā varētu teikt, ka tās bijušas
aptuveni pagājušā gada līmenī. Koksnes, koka un korķa
izstrādājumu ražošana, kas vienā gadījumā uzrādīja savas
produkcijas ražošanas apmēru kritumu, no citas perspektīvas
izlaidi kāpināja gandrīz par 1%. Pārtikas ražošana, otra
lielākā apakšnozare, izlīdzinātajos datos saglabājusi pagājušā
gada līmeni, bet pēc neizlīdzinātiem datiem palielināja
saražotās produkcijas apmērus par 1.9%.
Izskatās,
ka uz šo brīdi 9% kritums aprīlī ir bijis zemākais punkts. Raugoties uz noskaņojuma rādītājiem, var spriest, ka gan Latvijas
uzņēmēji, gan arī kolēģi eirozonā kļūst optimistiskāki.
Jūnijā eirozonas apstrādes rūpniecības noskaņojuma rādītājs
(iepirkumu menedžeru indekss) pietuvojās 50 atzīmei, bet jau
jūlijā šo barjeru pārsniedza, kas nozīmē, ka sektora uzņēmumos
aktivitāte beidzot sākusi augt. Šīs ziņas liek domāt, ka
Latvijas apstrādes rūpniecībā varam gaidīt veiksmīgāku
attīstību turpmākajos mēnešos - esam ekonomiskās atveseļošanās
ceļa sākumā.
Līdz
šim Latvijai ir izdevies turēties pretī vīrusam ar ievērojami
mazāku upuru skaitu nekā Eiropā, un valdība varēja atļauties
ieviest salīdzinoši maigus ierobežojumus. Daudzās citās Eiropas
Savienības valstīs koronakrīze ir atstājusi ievērojami dziļāku
robu nekā Latvijā, turklāt atsevišķās valstīs vēl joprojām
turpinās uzliesmojumi.
Pat ja Covid-19 Latviju saudzē arī turpmāk,
Eiropas nedienas atspoguļosies mūsu izaugsmē. Tirdzniecības
partneru vājums Latvijai nenāk par labu, jo daudziem eksportējošiem
uzņēmumiem būs mērojams ilgāks ceļš līdz ražošanas apjomi
sasniegs pirmskrīzes līmeņus. Šobrīd vājš pieprasījums
saglabājas kā galvenais ražošanu ierobežojošais faktors, un
eksporta pasūtījumi, kaut gan kāpuši jūlijā, tomēr vēl
joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī. Atvērtajai apstrādes
rūpniecībai galvenais izaugsmes noteicējs būs Eiropas spēja
kontrolēt vīrusu un mazināt tā radītās sekas.
Latvijai vienai
ir ierobežotas iespējas kļūt par "veiksmes stāstu". Mūsu
turpmākā attīstība ir atkarīga no kopējās saimes labklājības.
Lasi arī:
https://www.db.lv/zinas/arvien-vairak-raditaju-ka-latvijas-ekonomika-atkopjas-no-covid19-soka-497871
https://www.db.lv/zinas/vai-vieglajai-rupniecibai-tiesam-klajas-tik-smagi-497873