Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne
Piedāvājums samazināt darbaspēka nodokļus, tādējādi
atvieglojot uzņēmumu iespējas algot darbiniekus krīzes periodā
var sagraut sociālās apdrošināšanas sistēmu.
Šādā situācijā nevar "ķerties klāt"
sociālajām iemaksām.
Mehāniska samazināšana var radīt citas problēmas
Nenoliedzami, darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir salīdzinoši
liels, tomēr mehāniska tā samazināšana var radīt citas
problēmas. Darbaspēka nodokļu slogu pamatā veido iedzīvotāju
ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas. Paraugoties uz šīm komponentēm atsevišķi, ir skaidrs,
ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums neko īsti nedos.
Piemēram, ja darbiniekam ir divi apgādājamie un 2020. gadā
atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu
personu mēnesī ir 250 eiro, kopējais atvieglojuma apmērs veido jau 500 eiro. Ja bruto darba samaksa ir nedaudz virs 500 eiro,
nodokļa faktiski nav.
Jāpārveido sociālā sistēma
Samazinot otru komponenti - valsts sociālās apdrošināšanas
obligāto iemaksu – var rasties problēmas ar visu sociālo
apdrošināšanas sistēmu, jo šīs iemaksas veido pensiju,
bezdarba, darba negadījumu, invaliditātes, maternitātes un
slimības, kā arī vecāku apdrošināšanas un veselības
apdrošināšanas fondu. Ja kaut ko plāno mainīt šajās iemaksās,
būtībā jāpārveido visa sistēma.
Izpētot šī nodokļa vēsturisko attīstību,
redzamas kopējās likmes svārstības divu procentpunktu robežās.
Periodā no 2003.-2010. gadam nodokļa likme veidoja 33.09%,
pirmais būtiskais likmes palielinājums bija no 2011. gada līdz
2013. gadam ar kopējo likmi 35,09%. 2014. gadā notika brīnums, jo
nodokļa likme tika samazināta par vienu procentpunktu, un periodā
līdz 2017. gadam tā bija 34,09%, bet no 2018. gada kopējo likmi
palielināja par vienu procentpunktu, kas tika veltīts veselības
apdrošināšanai.
Ilgtermiņa risinājums – cīņa ar ēnu ekonomiku
Ja valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksu likme tiek
samazināta, noteikti jābūt skaidram plānam par to, kā kompensēt
nodokļu iztrūkumu. Ilgtermiņa risinājums viennozīmīgi varētu
būt ēnu ekonomikas apjomu samazināšana, tomēr tas var prasīt
ļoti ilgu laiku, bet sociālā sistēma tik ilgi nevar gaidīt.
PVN kā bieži piedāvāts "ielāps"
Kā viens no piedāvātajiem risinājumiem nodokļu iztrūkuma
kompensēšanā, izskanēja piedāvājums palielināt PVN likmi, kas
būtu pilnīgā pretrunā ar šī brīža centieniem panākt
samazināto PVN likmi 5% apmērā pārtikas produktiem - svaigai
gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī
Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Arī 12% likme
grāmatām joprojām ir viena no augstākajam Eiropā. Kopumā par
PVN palielināšanu runā jau vairākus gadus, bet uzņēmēju
organizācijas ir pietiekami aktīvas savu nozaru pārstāvniecībā.
Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Latvijas Restorānu biedrība,
kas aktīvi cīnās par samazināto PVN nozares pakalpojumiem.
Iespējams, var diskutēt un analizēt iespējas celt PVN noteiktām
preču grupām, tomēr arī šeit viss nav tik viennozīmīgi, jo pat
dažu procentu pieaugums, piemēram, sadzīves precēm un
pakalpojumiem radītu nopietnu cenu kāpumu. PVN, salīdzinot ar
citiem nodokļiem, ir daudz vieglāk iekasējams, tāpēc tas bieži
tiek piedāvāts kā iespējamais "ielāps".
Neatteikties no domas par minimālās algas celšanu
Nodokļu sloga jautājums ir ļoti komplekss, tāpēc baidos, ka
skaļi paziņojumi par to, samazinot darbaspēka nodokli un ceļot
PVN, viss būs līdzsvarā un bez darba palikušie cilvēki varēs
ātrāk atgriezties darba tirgū, ir diezgan populistisks. Nonākot
līdz reālām izmaiņām, būtiski pirms tam veikt rūpīgus
aprēķinus. Tāpat jāņem vērā, ka ar nākamo gadu tika plānots
celt minimālās algas, kas nozīmē arī lielākus līdzekļus
sociālajā sistēmā. Ļoti ceru, ka šis plāns netiks atcelts.
Šobrīd viennozīmīgi jāmeklē risinājumi, kas sekmēs darba
tirgus atgūšanos, tomēr tas nevar notikt uz sociālās
apdrošināšanas sistēmas rēķina, jo arī tā krīzes apstākļos
kalpo kā glābiņš daudzām iedzīvotāju grupām.
Pēc algas dienas, mēs darbinieki, saņemam no
darba devēja informējošu dokumentu, tā saucamo "algas lapiņu"
par algas aprēķinu, kurā redzama bruto alga, aprēķinātie un
ieturētie nodokļi. Šajā paziņojumā vajadzētu ietvert arī
darba devēja aprēķināto un budžetā samaksāto valsts sociālās
apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu 24,09%, par kuru mums,
darbiniekiem, pret darba devējiem ir jājūt pateicība.