Lielbritānija Eiropas Savienības budžetā ik gadu iemaksāja 10 miljardus eiro. Lielbritānijai izstājoties no ES, pārējām Eiropas valstīm, tai skaitā Latvijai, būs jāiemaksā lielākas summas, lai kompensētu iztrūkstošo summu un uzturētu ES ilgtermiņā plānotās programmas. Latvijai nāksies maksāt vairāk arī netieši, - kopējais ES tirgus saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos samazināsies.
Saistībā ar Lielbritānijas referenduma rezultātu, ES ir sācies haoss un neskaidrība. Tā rezultātā tiks vājināta Eiropas ekonomika, tās pozīcijas pasliktināsies uz pārējo pasaules valstu fona cīņā par investīciju piesaisti. Labējie spēki arī Francijā var aicināt rīkot referendumus par izstāšanos no ES.
ES diemžēl vairs nebūs tik stabila, kā cerējām sākotnēji, Latvijai tajā iestājoties. Latvijas ekonomika tiek veidota saskaņā ar ES ekonomisko politiku, un mums jālūdz dievs, lai situāciju ES izdodas stabilizēt.
Pasaules tirgos jau nokritusies Lielbritānijas valūtas vērtība, uzņēmumu akcijas un valsts vērtspapīru vērtība. Politiskā spēlīte Anglijai izmaksās dārgi. Angļi ir pamodušies no skurbuma pēc ballītes un sāk apzināties, ko izdarījuši. Patiesībā neviens, tai skaitā paši Lielbritānijas vadošie politiķi, nopietni nerēķinājās ar šādu referenduma galarezultātu. Balsojums notika uz populisma viļņa un bija balstīts vairāk uz emocijām, nekā uz ekonomiskiem aprēķiniem un pragmatismu.
Skotijā vairākums iedzīvotāju nobalsoja par palikšanu ES, tāpēc aktivizēsies neatkarības kustība, aicinot iedzīvotājus uz referendumu par izstāšanos no Lielbritānijas, lai paliktu ES. Šāda politiskā nestabilitāte nenāks par labu ne Lielbritānijas ne ES ekonomikai.
Populārākie
- OP Corporate Bank piešķir 3,5 miljonus eiro loģistikas terminālim Rīgas lidostas teritorijā
- Naftas cenas pieaug
- Signet Banka kļūst par pirmo banku Baltijā, kas piedāvā World Elite Business karti uzņēmējiem
- Labieša alus ražotāja apgrozījums pērn palielinājies par 9,8%
- Ar lielu daļu eID karšu no decembra pirmās puses potenciāli vairs nevarēs veikt e-parakstus
