Tieši tāpēc, ka likmes ir tik augstas, ārējie spēki – tostarp dažas politiskās aprindas Krievijā, proarmēniskās grupas, kas darbojas Eiropas institūcijās, un diasporas finansēts lobēšanas aparāts cenšas procesu ietekmēt. Ir savervētas personas, lai ietekmētu iznākumu un ietekmētu pašu miera procesu.

Viņu mērķis nav tikai Pašinjans; tas ir arī Armēnijas un Azerbaidžānas miera process kopumā, kas ir guvis ievērojamus panākumus kopš abu valstu vadītāju samita Vašingtonā pagājušā gada augustā.

Krievijas valdības neapmierinātība ar Pašinjana rietumniecisko nostāju vairs nav noslēpums. Kampaņā pret Pašinjanu aktīvi piedalās daudzas ar Krievijas valdību saistītas institūcijas un plašsaziņas līdzekļi. Šie spēki ir instrumentalizējuši bijušo Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktu, pasniedzot Azerbaidžānas okupēto teritoriju atbrīvošanu kā zaudējumu Armēnijas valdībai un it kā Pašinjana vadības rezultātu.

Maskava vēlēšanās publiski atbalsta prokrieviskos kandidātus, cerot, ka valdības maiņa radikāli mainīs Armēnijas ārpolitiku un iekšpolitiku.

To ir formulējis arī prezidents Vladimirs Putins, kurš 1. aprīlī, uzņemot Pašinjanu Maskavā, atklāti runāja par Armēnijas iekšpolitiskajām vēlēšanām. Viņš pauda cerību, ka vēlēšanās varēs piedalīties "prokrieviskie politiskie spēki", pauda nožēlu, ka daži no viņiem atrodas pirmstiesas apcietinājumā, un atgādināja viesim, ka Maskava sagaida pie galda tās iecienītākos dalībniekus.

Viņš to papildināja ar vāji maskētu brīdinājumu par ekonomiku — ka Armēnija “nevar atrasties divās muitas savienībās vienlaikus” — vēstījumu, kas precizēja, kas sagaida Erevānu, ja tā padziļinās savu ES virzību. Pašinjans iebilda, norādot, ka Armēnijas konstitūcija ļauj parlamenta vēlēšanās kandidēt tikai valsts pilsoņiem un tikai ar Armēnijas pasēm. Taču vēstījums bija nodots.

Ja iejaukšanās notiktu tikai no ziemeļiem, viss būtu vienkārši. Tā nenotiek. Neērtāka patiesība — īpaši neērta Briselei — ir tā, ka ievērojamas strāvas Eiropas Parlamentā un atsevišķu valstu likumdevējās iestādēs, apzināti vai neapzināti, ir pievienojušās naratīviem, kas konfliktu atdzīvina, nevis atrisina.

Eiropas Parlamenta 30. aprīlī pieņemtā rezolūcija ar nosaukumu “Atbalsts demokrātiskajai noturībai Armēnijā” daļēji ir konstruktīva: tajā atzinīgi tiek vērtēts miera process, kā arī ES un Armēnijas sammits.

Tomēr vairāki tā panti ir arī pilni ar formulējumiem — par iespējamu etnisko tīrīšanu, par kultūras mantojumu, par tā saukto armēņu personu “netaisnīgo aizturēšanu”, kuras tiek tiesātas par nopietniem kara laika noziegumiem —, kas gandrīz burtiski atkārto opozīcijas spēku runas punktus, kuri pirms 7. jūnija centās mobilizēt revanšistisku noskaņojumu. Katrs šāds formulējums nozīmē atzinības zīmogu Pašinjana vietējiem oponentiem; katrs no viņiem dod diasporas lobistiem jaunu rindkopu, ko parādīt un demonstrēt.

Līdzīgas rezolūcijas 16. aprīlī pieņēma Beļģijas Federālais parlaments un Nīderlandes Otrā kamera. Tās nav ieguldījums mierā. Tie ir mēģinājumi no jauna risināt konflikta iznākumu Eiropas parlamenta palātās tieši tajā brīdī, kad Erevāna un Baku ir vienojušās slēgt šo sarunu sadaļu.

Baku tika izsaukti vēstnieki; Azerbaidžānas parlaments pamatoti raksturoja rezolūcijas kā "provokāciju pret notiekošo miera procesu". Kuru miera programmu tās īsteno, ja ne to pašu spēku programmu Armēnijā, kas atklāti cīnās par 2025. gada augusta vienošanās gāšanu (atcelšanu)?

Trešais vektors, iespējams, ir vistraucošākais, jo tas darbojas pelēkajā zonā starp aktīvismu, lobēšanu un klaju politisku graušanu. Armēņu diasporas grupas, kas ir pievienojušās kampaņām pret miera procesu un Pašinjana valdību, ir ļoti aktīvi dalībnieki šajā trešajā vektorā.

Viens no šādiem cilvēkiem ir Luiss Moreno Okampo, kura mērķis arvien izteiktāk pārvēršas koordinētos centienos ietekmēt iznākumu. Bijušais Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) galvenais prokurors ir bijis aktīvi iesaistīts Baku apsūdzībās par iespējamu humanitāro krīzi Kalnu Karabahā un Azerbaidžānas saukšanā pie atbildības par darbībām pret armēņiem. Ir nepamatoti apgalvojumi, kas met nepatīkamu tumšu ēnu uz miera centieniem.

Okampo, kuru pieminētās diasporas tīkli savervēja, lai piešķirtu savai lietai starptautiski atpazīstamu vārdu un prokurora vārdu krājumu, nesen atklāti aicināja gāzt Pašinjanu. Vairākus gadus viņš šajā amatā ir radījis virkni juridiski tendenciozu "ekspertu atzinumu", kuros Azerbaidžānas rīcība tiek nodēvēta par genocīdu – apgalvojumus, ko noraida ikviena nopietna starptautiska institūcija, kas ir pētījusi Dienvidkaukāzu, taču tie ir noderīgi kā munīcija diasporas lobijiem Vašingtonā, Parīzē un Briselē.

Šobrīd, pateicoties nesen publicētai video intervijai, projekts, kas viņu pieņēma darbā, ir atmaskots. Ierakstītās sarunās Okampo lielās, ka viņa "komandā" ir bijušā ES ārpolitikas vadītāja Žuzepa Borela vecākais palīgs, un ka šī persona tagad viņa vārdā lobē Eiropas Parlamentā ar nolūku, lai "izdarītu spiedienu uz komisāri fon der Leienu" un ietekmētu Eiropas politiku.

Atmetīsim malā bijušā starptautiskā prokurora satriecošo ētikas pārkāpumu, kurš kameras priekšā atzina, ka viņš ir iesaistījis algotu aģentu ES likumdošanas palātā. Viņa dēls Tomass ir vēl atklātāks, paziņojot, ka viņu kampaņas mērķis ir pavisam vienkārši "gāzt Pašinjanu".  

Politiskās sekas ir vēl nopietnākas. Šeit ir tieši, reģistrēti pierādījumi, ka eksistē ārēji finansēts tīkls, ko no dažādiem kontiem finansē Krievijā dzīvojošie armēņu oligarhi. Turklāt vienlaikus notiek darbība gan Eiropas iestādēs, gan iesaistoties Armēnijas vēlēšanu procesā ar skaidru mērķi gāzt suverēnas valsts ievēlēto premjerministru. Pēc jebkuras saprātīgas definīcijas tā ir ārvalstu iejaukšanās. Tas, ka tas ietērpjas cilvēktiesību valodā, darbības padara īpaši mānīgas, tomēr ne mazāk viltīgas.

Tas arī noslēdz apli, par kuru novērotāji jau sen ir aizdomājušies, bet reti kad ir skaidri pauduši savu viedokli. Tie paši naratīvi — Pašinjans kā “nodevējs”, miera līgums kā “kapitulācija”, Dienvidkaukāzs kā nepabeigtu sūdzību teātris — plūst no Maskavas preses konferencēm, caur diasporas finansētām lobiju grupām, Eiropas Parlamenta priekšlikumos un nonāk atpakaļ Erevānas pirmsvēlēšanu diskursā. Tie ir vieni un tie paši sarunu punkti, tikai tērpti dažādās uniformās.

Briselei ir sen pienācis laiks pašpārbaudei. ES ir ieguldījusi ievērojamu politisko kapitālu Armēnijā: CEPA, ES misiju, jauno ES Partnerības misiju, kuras uzdevums ir apkarot hibrīddraudus, 270 miljonu eiro vērto noturības plānu un vēsturisko samitu Erevānā 4. maijā. Šo ieguldījumu tagad apdraud pašas Eiropas iestādes, un to dara dalībnieki, kuri, vai nu ideoloģiskas iejaukšanās, vai vienkāršas neuzmanības dēļ, piešķir savus vārdus priekšlikumiem un kampaņām, kuru praktiskā ietekme ir iedrošināt tos pašus spēkus, kas cenšas izjaukt mieru.

Raksta autors Dr. Vasifs Huseinovs ir Starptautisko attiecību analīzes centra (AIR centra) nodaļas vadītājs un fakultātes loceklis Hazāru universitātē Baku, Azerbaidžānā.