Bet kurā mēnesī Latvijas uzņēmumu un iestāžu darbinieki nepavisam nevēlas atpūsties? Tas ir februāris. Biznesa vadības un grāmatvedības sistēmā Jumis lietotāju ievadītie dati liecina, ka 2025. gadā vismazāk atvaļinājumu tika pieteikts tieši gada otrajā mēnesī, turklāt brīvdienas februārī arī bijušas visīsākās – vidēji 3,8 dienas.

Līdzīga tendence saglabājas arī šogad. Lai gan aukstais, sniegotais laiks 2026. gada februārī pamudināja strādājošos noformēt ievērojami vairāk atvaļinājumus nekā gadu iepriekš un pagarināt tos līdz vidēji 5 kalendārajām dienām, iespējams, ziemas prieku izbaudīšanai vai siltāka klimata meklējumiem dienvidos, «sveču mēnesī» cilvēki atpūtušies vismazāk no visiem pirmā trimestra mēnešiem.

Kā ierasts, pērn strādājošie visilgāk atpūtās jūnijā, jūlijā un augustā, taču lielākais atvaļinājumu īpatsvars reģistrēts decembrī. Gadumijas atpūta uzņēmējdarbības vidē kļuvusi par klasiku. Sešas brīvdienas decembrī plus četras janvārī kopā ar Ziemassvētkiem un Jaungada svinībām ļauj iegūt vairāk nekā divu nedēļu atpūtu.

Lai arī vasaras atvaļinājumi joprojām ir ārkārtīgi iecienīti, novērojama tendence to ilgumam samazināties. Šobrīd vairs tikai retais strādājošais piesaka divu, trīs vai četru nedēļu ilgu nepārtrauktu atpūtu. Lielākoties atvaļinājuma dienas tiek «saskaldītas» nedēļu garos posmos un sadalītas pa vairākiem mēnešiem un pat gadalaikiem. Visilgākie atvaļinājumi ir jūlijā, taču to vidējais garums ir vien 8 dienas. Pērnā gada vēsajā un lietainajā jūnijā darbinieki atpūtās vidēji 7,4 dienas, bet augustā – 7 dienas. Neparasti ilgas brīvdienas tika novērotas aprīlī – 6,8 dienas. Taču tas ir saistīts ar vēlajām Lieldienām 20. aprīlī. Piesakot atvaļinājumu starp četrām Lieldienu brīvdienām un Darba svētkiem 1. maijā, varēja iegūt divas nedēļas garu atpūtu.

«Raugoties atvaļinājumu statistikā, skaidri redzams, ka brīvdienu izvēlēšanās lielai daļai strādājošo vairs nav emocionāla vai nejauša. Tā ļoti bieži ir racionāla kalkulēšana, lai ar nelielu atvaļinājuma dienu izlietojumu iegūtu pēc iespējas garāku atpūtas periodu. Atvaļinājuma pieteikšana starp gadumijas, Lieldienu, Līgo un valsts svētku brīvdienām kļuvusi par ļoti populāru praksi. Piemēram, pērnajā novembrī, kas klimatisko apstākļu ziņā nav īpaši pievilcīgs laiks atpūtai, tika pieteikts otrais lielākais atvaļinājumu skaits. Vidēji tika izmantotas tikai četras brīvdienas, taču ar to pietika, lai kombinācijā ar 18. novembri iegūtu 9 dienu atvaļinājumu,» novērojumos dalās Jumis izstrādātāju, uzņēmuma Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

No 2026. gadā jau pieteiktajiem atvaļinājumiem izriet, ka vislielākā interese bijusi par atpūtu pašās pirmajās dienās, uzreiz pēc Jaunā gada iestāšanās, kā arī skolēnu brīvlaika nedēļā martā. Abos pārējos mēnešos statistika bijusi ļoti līdzīga gan atvaļinājumu skaita, gan garuma ziņā – 5 kalendārās dienas.