Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Svarīga ir attieksme

Prakses vietu nodrošināšanā katrs uzņēmums iesaistās pēc savām iespējām, atzīmē Kristaps Bērziņš, Prakse.lv vecākais projektu vadītājs. “Šajā gadījumā gan jāsaprot, ka prakses vieta ir tikai aisberga redzamā daļa, aiz kuras slēpjas finanses, esošā personāla kapacitāte un citas lietas. Ne visiem uzņēmumiem ir iespēja piedāvāt prakses vietas, bet mūsu novērojumi liecina, ka kopumā uzņēmumi ir aktīvi un labprāt aicina jauniešus pie sevis praksē. Ik dienu mūsu karjeras platformā tiek publicētas ap 20 jaunas prakses vakances, kas parāda uzņēmumu interesi,” teic K.Bērziņš, uzsverot, ka izglītības iestāžu pasniedzēji un karjeras konsultanti norāda, ka šobrīd atrast prakses vietas nav pārāk sarežģīti.

“Ja tās meklē un sarunas ar uzņēmumiem uzsāk laicīgi, pārsvarā prakses vietas tiek arī atrastas. Svarīgākā ir jaunieša attieksme - ja tiek izrādīta interese, uzņēmumi ir pretimnākoši. Ja savukārt runājam par instrumentiem, kas palīdzētu prakses laikā sasniegt maksimāli augstākus rezultātus, tad primāri noteikti būtu jāmin spēja skaidri definēt praktikanta mērķi, nākot uz uzņēmumu. Viens variants ir paņemt praktikantu un viņam uzdot ierobežotus darbus, piemēram, izlikt sociālajos tīklos ziņas, apkopot informāciju vai darīt līdzīgas lietas. Otrs variants savukārt ir piedāvāt jaunietim dažādus darbus, kuri palīdzētu uzņēmumam saprast, cik praktikants ir spējīgs. Otrajā variantā jaunietis noteikti spētu iegūt daudz plašāku pieredzi un saprast, vai tas ir darbs, kuru viņš vēlētos nākotnē strādāt. Šī iemesla dēļ, pirms praktikants dodas uz uzņēmumu, būtu ļoti vēlams izveidot detalizētu plānu, kā jaunietis varētu uzņēmumam palīdzēt pēc iespējas labāk. Ja tas tiks izdarīts, abas puses no tā tikai iegūs,” spriež K.Bērziņš. 

Atvērti praktikantiem

Philip Morris piedāvā prakses iespējas studentiem karjeras sākumposmā, dodot viņiem iespēju ne tikai iepazīties ar uzņēmuma darba specifiku un attīstīt savas spējas un talantus, bet arī sniegt savu ieguldījumu reālos projektos, kas tiek īstenoti uzņēmumā, stāsta S.Daukšiene. “Mēs dodam praktikantiem iespēju dalīties ar savām idejām un sniegt ieguldījumu biznesa attīstībā. Pēc tam praktikantus, kuri sevi labi pierādījuši, mēs iekļaujam jauno talantu sarakstā, sniedzot viņiem iespēju pretendēt arī uz gaidāmajām vakancēm. Tādējādi viņi var piedalīties pastāvīgo darbinieku atlases procesā, kurā ņemam vērā arī prakses laikā saņemtās atsauksmes. Faktiski mēs jau prakses laikā varam novērtēt praktikanta potenciālu un atbilstību nākotnes amatiem, kā arī mūsu uzņēmuma kultūrai,” teic S.Daukšiene, piebilstot, ka Latvijas birojā dažādās nodaļās un amata pozīcijās šogad Philip Morris piedāvās prakses vietas trīs praktikantiem. 

“Esam novērojuši, ka praktikanti labprāt atgriežas pie mums praksē arī nākamajā gadā. Piemēram, praktikantei, kura pie mums izgāja praksi pagājušajā gadā, esam piedāvājuši pievienoties prakses programmai arī šogad. Tāpat piedāvājam arī prakses vietas mūsu rūpnīcā Klaipēdā, Lietuvā, kur aizvadītajā gadā strādāja 13 praktikanti no visas Baltijas, bet šogad praksi pie mums izies 19 praktikanti. Nereti studenti studiju laikā piesakās praksē pie mums vairākus gadus pēc kārtas – Baltijā apmēram trešdaļa praktikantu atgriežas praksē nākamajā gadā, un mēs to ļoti novērtējam, turklāt daļa no viņiem paliek pie mums pastāvīgā darbā. Tas liecina, ka studenti novērtē mūsu prakses programmu. Vidēji Baltijā ap 20–30% praktikantu jau neilgi pēc prakses paliek strādāt pie mums vai pretendē uz vakancēm tuvākajā nākotnē. Kā vienu no Latvijas biroja pēdējā laika veiksmes stāstiem var minēt mūsu kolēģi Rūdolfu, kurš uzņēmumam pievienojās pirms sešiem gadiem. Prakses laikā viņš parādīja sevi kā spēcīgu komandas spēlētāju ar nākotnes potenciālu un tika pieņemts pastāvīgā darbā kā tirdzniecības aktivizācijas vadītājs. Šo gadu laikā viņš ir izveidojis strauju karjeru uzņēmumā un šobrīd strādā par Portfeļa izvietošanas un komercplānošanas vadītāju Lietuvā,” stāsta S.Daukšiene. 

Iekļauj uzņēmumā

Lielu uzmanību veltām praktikantu atlases procesam, lai piedāvātu prakses vietas tiem studentiem, kuriem ir liela motivācija sevi pierādīt, zinātkāre un dzinulis strādāt mūsu organizācijā, atzīmē Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere. “Tajā pašā laikā, studentiem uzsākot praksi pie mums, mēs cieši sadarbojamies ar viņiem, lai novērtētu viņu ieguldījumu un nākotnes potenciālu. Mūsu primārais mērķis nav pieņemt pastāvīgā darbā visus, kuri izgājuši praksi. Taču kā sociāli atbildīgs darba devējs mēs vēlamies palīdzēt jaunajiem talantiem gūt lielāku skaidrību par savu karjeru, palīdzēt apzināt un nospraust nākotnes mērķus, kā arī iegūt pozitīvas atsauksmes, kas var noderēt turpmākajiem darba meklējumiem. Prakses panākumu izvērtēšanai veicam darbinieku rekomendēšanas indeksa NPS novērtējumu, pamatojoties gan uz pašu praktikantu, gan prakses vadītāju atsauksmēm, gan atkārtoto prakšu rezultātiem tiem studentiem, kuriem tādi pieejami. Turklāt, tieši tāpat kā personāla atlases procesā, mēs izvēlamies tos praktikantus, kuru iekšējās vērtības sakrīt ar mūsu uzņēmuma kultūru un vērtībām. Tāpēc, veicot atlases, cenšamies noskaidrot ne tikai to, vai kandidātiem ir nepieciešamās zināšanas, spējas un pieredze, bet arī to, vai viņiem ir potenciāls mācīties un apgūt trūkstošās zināšanas un prasmes, kā arī kādā vidē un kultūrā viņi vislabāk strādā, kā viņi sadarbojas ar citiem un kas viņiem ir svarīgs,” stāsta S.Daukšiene, uzsverot, ka Philip Morris prakses programma sniedz iespēju praktikantiem pielietot iegūtās zināšanas reālā uzņēmējdarbības vidē, iesaistoties konkrētās komandās un projektos. 

“Praktikantiem palīdz īpaši piesaistīts prakses vadītājs, un viņam tiek noteikti skaidri definēti pienākumi, mērķi un sasniegto rezultātu novērtēšanas kritēriji, kas iekļauti darba aprakstā un projekta plānā. Tāpat prakses laikā praktikantiem organizējam dažādas iesaistīšanās aktivitātes – prakses uzsākšanas pasākumu, piemēram, rūpnīcas, uzņēmuma veikalu apmeklējumus, kā arī pasākumu, praksi noslēdzot. Šos pasākumus var uzskatīt arī par sava veida komandas saliedēšanu attiecīgā gada praktikantiem visā Baltijā. Tāpat mums ļoti svarīga ir arī atgriezeniskā saite – atsauksmes no praktikantiem, kā arī prakses vadītājiem, jo mēs ne tikai novērtējam praksi, bet arī veicam pasākumus pašas prakses programmas pilnveidošanai,” norāda S.Daukšiene. 

Interese pieaug

Jauno paaudzi augstu novērtē arī Maxima Latvija. Uzskatām, ka jaunieši ir mūsu nākotnes pamats, tāpēc ik gadu ļoti aktīvi iesaistāmies virknē projektu, kas veicina jauniešu iespējas pārbaudīt savas zināšanas praksē, gūstot praktiskas iemaņas mazumtirdzniecībā mūsu profesionālo kolēģu pavadībā, stāsta Antra Lazdiņa, Maxima Latvija Personāla vadības direktore. “Šī pieeja ir atmaksājusies, jo ir vairāki kolēģi, kas uzsākuši savu karjeru kā praktikanti, bet ļoti īsā laikā kāpuši pa karjeras kāpnēm un atsevišķos gadījumos pat nokļuvuši vadības komandā. Kā jaunāko iniciatīvu mūsu vēlmei sniegt praktiskas zināšanas jauniešiem varam minēt praktisko MBA programmu mazumtirdzniecībā. Šī ir pirmā šāda veida programma Latvijā un ir mērķēta tieši uz pēdējo kursu studentiem un absolventiem, lai prakses veidā sniegtu paātrinātas izaugsmes iespējas karjerā, kas ļautu kļūt par nākotnes vadītāju. Plānots, ka šīs prakses notiks Maxima Karjeras centrā, divus mēnešus apgūstot praktiskas iemaņas mazumtirdzniecībā un biznesa vadībā, bet pēc tam saņemot iespēju pievienoties darbam kādā no departamentiem un nākotnē kļūt par vadītāju. Programmas laikā būs iespēja iepazīt darbu veikalā, izzināt uzņēmuma procesus un pielietot tos praksē, saņemot arī konkurētspējīgu atalgojumu 1600 eiro mēnesī bruto,” teic A.Lazdiņa, neslēpjot, ka ik gadu Latvijas darba tirgū ienāk jaunie speciālisti, kuriem ir gan akadēmiskās zināšanas, gan potenciāls un vēlme veidot dinamisku karjeru, tomēr trūkst praktisku iemaņu atspērienam karjerā. 

“Maxima Latvija vienmēr ir atvērta talantīgiem un ambicioziem darbiniekiem, tādēļ mēs vēlamies atbalstīt jauniešus mērķu sasniegšanā. Papildus jau pieminētajai MBA programmai jau otro gadu pēc kārtas esam galvenais atbalstītājs Junior Achievment Latvija organizētai iniciatīvai Ēnu diena, kuras laikā piesaistījām rekordlielu ēnu skaitu – 130 jauniešus, kuriem bija iespēja iepazīties ar 57 no 240 Maxima Latvija profesijām, sniedzot iespēju iegūt plašu un daudzveidīgu ieskatu darba ikdienā un par karjeras iespējām uzņēmumā. Kā vēl vienu iniciatīvu praktisko zināšanu apguvei varam minēt darbu vasarā – šis būs trīspadsmitais gads, kad sniedzam skolēniem iespēju piedalīties vasaras darbā, papildus skolā iegūtajām zināšanām gūstot praktisku pieredzi Maxima veikalos visā Latvijā. Jauniešu interese ik gadu aug kā Rīgā, tā reģionos, un priecē, ka liela daļa jauniešu šo iespēju izmanto atkārtoti,” norāda Maxima Latvija Personāla vadības direktore.

Jāiesaistās valstij

Lai iesaistīto pušu sadarbība prakses ietvaros būtu kvalitatīvāka, bet uzņēmēju interese par prakses vietu nodrošināšanu - lielāka, no valsts puses būtu nepieciešams radīt kādus stimulējošus finansiālus instrumentus, domā K.Bērziņš. “Ja uzņēmējiem, kuri nodrošina prakses vietas, būtu pieejamas, piemēram, nodokļu atlaides, interese noteikti būtu vēl augstāka. Šobrīd redzam, ka Latvijā būtībā ir divu veidu uzņēmumi - tie, kuri var ātri iesaistīt praktikantus savā ikdienas darbā kā palīgus un asistentus, kā arī tādi, kuriem praktikantu apmācībā nepieciešams ieguldīt daudz ilgāku laiku. Otrajā gadījumā uzņēmums, praksei beidzoties, nereti ir ieguldījis vairāk, nekā saņēmis pretim, tāpēc šādiem uzņēmumiem būtu labi palīdzēt no valsts puses. Pārsvarā tie ir inženierzinātņu uzņēmumi, kas darbojas, piemēram, tādās nozarēs kā mašīnbūve, elektronika, būvniecība, enerģētika un citās,” atzīmē K.Bērziņš, piebilstot, ka pēdējo gadu tendences liecina,  ka arvien vairāk jauniešu vēlas saņemt arī atalgojumu par praksē pavadīto laiku. “Lai arī prakse pēc būtības nav atalgota, ir uzņēmumi, kuri cenšas un atrod iespējas, kā atalgot praktikantu,” norāda K.Bērziņš. 

S.Daukšiene savukārt atzīmē, ka joprojām ir daudz organizāciju, kuras pieņem studentus tikai uz neapmaksātu obligāto praksi. “Mēs pastāvīgi vērtējam kopējo situāciju valstī, cik vien varam iegūt informāciju no praktikantiem vai citiem informācijas avotiem. Joprojām ne visos uzņēmumos prakses darbs tiek apmaksāts, un joprojām ir organizācijas, kas algo praktikantus tikai palīgdarbu veikšanai, lai samazinātu ikdienas darba apjomu, neieguldot praktikantu apmācībā un neļaujot viņiem iesaistīties reālu projektu īstenošanā. Pretēji šiem negatīvajiem piemēriem mēs uzskatām, ka mūsu uzņēmumam ir ļoti pievilcīga prakses programma studentiem, kurā viņi var mācīties, pielietot zināšanas, veidot kontaktu tīklu, iedvesmoties un par šo laiku saņemt arī atalgojumu,” teic Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Komentārs

Praksei nepieciešami resursi

Mikus Dubickis, izglītības kvalitātes konsultants, Rīgas Tehniskās universitātes docents

Ir atsevišķi uzņēmumi un organizācijas, kas studentu prakses vietu nodrošināšanā iesaistās diezgan aktīvi, bet kopumā es teiktu, ka uzņēmumi to dara nepietiekami. To var arī saprast, jo kvalitatīvas prakses organizēšana prasa resursus, kas nereti var pārsniegt potenciālo ieguvumu no praktikanta paveiktā darba. Kvalitatīva prakse ir tāda, kuras ietvaros kā minimums tiek īstenota prakses programma, kas ir definēta mācību iestādē, un tas nozīmē, ka prakses vadītājam uzņēmumā ir jābūt ar tādām kompetencēm un kvalifikāciju, kas ir līdzvērtīga vai augstāka par to, ko mācību iestādē apgūst praktikanti. Līdz ar to kvalitatīvu praksi, sevišķi mazākos uzņēmumos, nav nemaz tik viegli nodrošināt, jo nereti viena persona faktiski dara gandrīz visu.

Ja kāds uzņēmējs grib piedāvāt praksi, bet nezina, ar ko sākt, tad ir vērts papētīt studiju programmas un sazināties ar interesējošo programmu direktoriem. Labs veids, kā uzrunāt potenciālos praktikantus, ir piedalīties mācību iestāžu karjeras dienās. Visievērojamākās karjeras dienas Latvijā varētu būt Rīgas Tehniskās universitātes ikgadēji organizētās pavasarī Ķīpsalā - tajās uzņēmumi var sastapt ļoti plašu spektru dažādu jomu studentu. 

Lai iesaistīto pušu sadarbība prakses ietvaros būtu kvalitatīvāka, uzņēmumiem noteikti ir vērts apsvērt noteikt atbildīgo par prakses vietām savā organizācijā. Tai nav obligāti jābūt veselai štata vietai, kas ar to nodarbojas, - šo jautājumu var arī paredzēt kāda esoša darbinieka pienākumos vai piesaistīt ārējos konsultantus, kas pārzina Latvijas izglītības iestāžu programmas un ļoti operatīvi var palīdzēt ar prakšu organizēšanu uzņēmumā tā, lai šis process radītu pievienoto vērtību un nodrošinātu iespējas piesaistīt kvalificētākos darbiniekus.  Tajā pašā laikā jāsaprot, ka uzņēmumam ir jēgpilni piedāvāt praksi tikai tad, ja viņi nopietni arī grib tikt pie jauniem darbiniekiem.