Uzņēmējam var būt vislabākā ideja, taču, ja viņam līdzās nebūs cilvēku, ar kuriem kopā to īstenot, tā, visticamāk, izgāzīsies, spriež K. Apalups, uzsverot, ka Latvija ir laba vieta, kur sākt savu biznesu. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka vietējiem uzņēmējiem ir jāskatās plašāk un jāmēģina atrast iespējas darboties arī globāli. Domāju, ka mums būtu jāseko jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra teiktajam – Brauciet, latvji, jūriņā, zeltu krājiet pūriņā! Tas gan neattiecas tikai uz kuģošanu, bet visu šodienas uzņēmējdarbības vidi kopumā, spriež ZEVS Security Consulting vadītājs.

Smeļas zināšanas

Bērnībā sapņoju kļūt par policijas speciālo uzdevumu bataljona komandieri, stāsta K. Apalups. “Tolaik skatījos daudz filmu un multfilmu, kas bija saistītas ar policijas darbu, tāpēc šī profesija man šķita aizraujoša. Protams, tajā vecumā vēl īsti nesapratu, ko šis darbs nozīmē, taču kino man radīja priekšstatu, ka tas ir kaut kas ļoti interesants. Ar lepnumu varu teikt, ka esmu uzaudzis un skolas gaitas sācis Vecpiebalgā. Visu dzīvi esmu bijis saistīts ar jaunsardzi - vidusskolas noslēgumā piedalījos arī jaunsardzes ceturtā līmeņa nometnē, pēc kuras labākajiem, arī man, tika piedāvāts izmēģināt spēkus Nacionālajos bruņotajos spēkos. Pēc ilgām pārdomām es gan sapratu, ka dienests armijā nebūs mana dzīves izvēle, tā vietā piemērotāka opcija šķita karjeras veidošana drošības nozarē,” atzīmē K. Apalups. “Domājot par tālāko izglītības ceļu, atbilstošākā izvēle šķita Biznesa augstskola Turība, jo tā bija vienīgā, kas piedāvāja apgūt organizācijas drošības studijas. Studējot Turībā, uz četriem mēnešiem devos arī Erasmus+ apmaiņas programmā uz Somiju, kur ieguvu padziļinātas zināšanas drošības nozarē, bet pēc bakalaura grāda iegūšanas izvēlējos mācības turpināt un iestājos Banku augstskolā, kur studēju kiberdrošības pārvaldību,” stāsta K. Apalups, kurš, papildus tam, apguvis arī pedagoģijas tālākizglītības kursus, kas ļauj strādāt arī par skolotāju.

Apzinās realitāti

Manā dzimtā dominē divas profesijas – uzņēmēji un skolotāji, un jāsaka, ka es lielākā vai mazākā mērā darbojos abās sfērās, spriež K. Apalups. “Labākais piemērs man vienmēr bijis mans tēvs, kurš jau no deviņdesmitajiem gadiem attīstīja pats savu biznesu, un es no viņa daudz esmu mācījies. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka uzņēmējdarbību īsti nevar iemācīties, jo neviena klasiskā augstskolas programma tev neiemācīs būt par biznesmeni. Protams, kompetences, kas šajā jomā ir ļoti nepieciešamas, piemēram, prezentēšanas un publiskās uzstāšanās māksla, kā arī prasme atrast kopīgu valodu ar dažādiem cilvēkiem, studiju laikā noteikti tiek attīstītas, taču pārējais jāiemācās pašam,” secina K. Apalups, kurš pirmo naudu nopelnīja, bērnībā lasot akmeņus no tīruma un vasarās palīdzot lauksaimniekiem.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 2.jūlija numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.