Pagaidām likuma prasības attiecas tikai uz lielajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar biznesa un grāmatvedības vadības sistēmas izstrādātāju Jumis Pro veiktās aptaujas rezultātiem, šogad pats ziņojums jāiesniedz vai sadarbības partneru atsūtītā aptaujas anketa jāaizpilda nepilniem 8% no visiem aptaujātiem uzņēmumiem. Taču jau tuvāko divu gadu laikā lielākai daļai kapitālsabiedrību būs jāatskaitās valstij par uzņēmuma darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori, bet to sadarbības partneriem – jāaizpilda anketa. 

Likums paredz uzņēmumam pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojumu sagatavo saskaņā ar ES ilgtspējas ziņošanas standartiem. Tāpat uzņēmumam jāsagatavo vadības ziņojums vienotā elektroniskā ziņošanas formātā (ESEF), kā arī jāpiesaista zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ilgtspējas ziņojuma un konsolidēto ilgtspējas ziņojuma pārbaudei, lai revidents sniegtu apliecinājumu par ziņojuma atbilstību šā likuma prasībām, tostarp atbilstību ES ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un prasībām par ziņošanas formātu (ESEF). 

Likumā noteiktās prasības paredzēts ieviest pakāpeniski un tās attieksies uz Latvijas Republikā reģistrētām lielām sabiedrībām, mazām un vidējām biržā kotētām sabiedrībām, meitas sabiedrībām un filiālēm, kuru mātes sabiedrības ir reģistrētas trešajā valstī, pie noteiktiem kritērijiem.

Šogad likuma prasība skar tikai sabiedrības nozīmes struktūras, kurās strādā vairāk nekā 500 darbinieku. Jumis Pro aptaujā noskaidrots, ka pašu ziņojumu šobrīd gatavo 3,8% respondentu un vēl 4% pilda sadarbības partneru anketu. Savukārt par šāda likuma prasībām neko nav dzirdējuši 20,9% respondentu. No tiem komersantiem, kuri iepazinušies ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasībām, tikai 2,5% sliecas uzskatīt, ka tās ir loģiskas, pamatotas un noderīgas. Vēl 8,3% uzskata, ka ideja ir laba, tomēr pašu ziņojumu vajadzētu vienkāršot. Pārējo viedoklis ir drīzāk negatīvs. 15,1% respondentu domā, ka ziņojums ir grūti saprotams, sarežģīts un tā sagatavošana prasa pārāk daudz laika. Vēl 45,3% ir noskaņoti izteikti negatīvi, ziņojumu dēvējot par kārtējo birokrātisko prasību, kas reālu labumu nedos. 

«Pat ja Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums šobrīd attiecas uz nelielu daļu uzņēmumu, tā prasību ievērošanai laikus vajadzētu sākt gatavoties visiem komersantiem, jo agrāk vai vēlāk vairākumam uzņēmumu nāksies aizpildīt vismaz sadarbības partneru atsūtītās aptaujas anketas. Runa nav tikai par dokumentu sagatavošanu, bet arī par izmaiņām uzņēmējdarbības procesos, lai tie atbilstu Eiropas Savienības Zaļā kursa nostādnēm. Lai izvairītos no nevajadzīga stresa un pārslodzes, uzņēmumiem vēlams laikus nozīmēt atbildīgos par ziņojuma sagatavošanu. Pretējā gadījumā tas būs jādara pašam vadītājam. Aptauja rāda, ka šobrīd 37,3% uzņēmumu ilgtspējas jautājumus kārtotu tieši vadītājs, bet 36% - grāmatvedis,» ar pētījuma rezultātiem iepazīstina Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Jumis Pro aptaujāja 397 Latvijas uzņēmumus 2025. gada februārī. Respondentu vidū 52,4% bija uzņēmumi ar gada apgrozījumu līdz 500 000 eiro, 16,9% ar apgrozījumu no pusmiljona līdz miljonam eiro, 9,6% ar 1-2 miljonu eiro apgrozījumu un 21,2% kompāniju ar apgrozījumu virs 2 miljoniem eiro.