8.novembrī plkst.15 plānota iesaistīto pušu - Rīgas domes, pilsētas būvvaldes un attīstītāju - sanāksme, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar augstceltņu nodošanu ekspluatācijā.

«Lūdzam ierēdņus apzināties, ka katrs mēnesis, ko būvvaldes iedomu dēļ pavadām, nenododot ēku ekspluatācijā, mums izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro,» uzsver AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viņš gatavs atspēkot četrus būtiskākos aizrādījumus: par ēkas ekspertīzi, par ūdens iekļūšanu ēkas pazemes stāvos, par sadzīves kanalizācijas sistēmu un par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu. 

«Pirmkārt, mums katram, pilnīgi katram stāvam ir inženieru grupas apstiprināti nozīmīgāko konstrukciju akti, kas pierāda nesošo konstrukciju atbilstību. Būvvaldes vadītāja izteiktie aizrādījumi ir neprofesionāli, apliecinot, ka viņš nav pazīstams ar pasaulē vispārpieņemtu ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Tās ietvaros eksperti izlases kārtībā veica urbumus nesošajās konstrukcijās visā ēkā. Pēcāk laboratorijās šie paraugi tika pārbaudīti un atzīti par kvalitatīviem, atbilstošiem būvnormatīviem. Tas norāda, ka ekspertu pozitīvais atzinums par konstrukciju izbūvēšanu atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem un to, ka ēka ir droša turpmākai ekspluatācijai, ir patiess,» norāda A. Neguliners.

«Otrkārt, aizrādījums par iztrūkstošiem dokumentiem saistībā ar ūdens iekļūšanu ēkas pazemes stāvos un tā novēršanu ir apzināta sabiedrības maldināšana. Jau šā gada jūnijā iesniedzām atbilstošos dokumentus par mitruma novēršanu, kurus gan būvvalde lūdza pārstrādāt, bet tomēr zināja, ka situācija ir atrisināta. Augustā būvvaldes pārstāvji vizītes laikā «Z-Towers» novēroja, ka mitruma problēma pazemes stāvos ir novērsta. Tas nozīmē, ka būvvalde jau vairākas reizes pārliecinājās, ka viss ir sakārtots. Turklāt koriģēti dokumenti par veiktajiem darbiem Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā tika iesniegti šā gada 1. novembrī. Plaši tiražētā būvvaldes vadītāja vēstule tika izsūtīta 4. novembrī, brīdī, kad vēstules autors un viņa kolēģi jau vairākas reizes bija pārliecinājušies par šī jautājuma pozitīvo atrisinājumu,» norāda A. Neguliners.

«Turklāt, balstoties uz sertificēta eksperta ieteikumiem, SIA «Urbis» izstrādāja Latvijas būvnormatīviem atbilstošu projektu «Injekciju izbūve dzelzsbetona konstrukcijās pazemes stāvos». Tas nozīmē, ka risinājums ir reglamentējams pielietošanai Latvijā. Pārmetums par ārvalstu eksperta piesaisti ir 100% nepamatots, jo vairāk apzinoties, ka Latvijā šāda mēroga speciālisti nav pieejami,» tā A. Neguliners.

«Komentējot trešo aizrādījumu par sadzīves kanalizācijas sistēmu: SIA «Rīgas ūdens» par kanalizācijas sistēmas funkcionalitāti ir sniedzis atzinumu un papildu skaidrojumu, kas īsi un konkrēti norāda atbilstību visām prasībām. Šāds dokuments 11. oktobrī tika iesniegts būvvaldē. Tās vadītāja komentārs par «Z-Towers» sadzīves kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas tīklu nespēju funkcionēt ir aplams. Turklāt būvvaldes vadītājs ir arī kļūdījies – remontdarbu laikā 2020. gadā mēs «vērsim vaļā» nevis Daugavgrīvas ielu, bet gan Ranķa dambi. Turklāt par šo darbu veikšanu jau ir noslēgts līgums ar pašvaldības SIA «Rīgas ūdens», saskaņā ar kuru mēs šos darbus varam paveikt līdz 2020. jūlijam, uzsākot darbus pavasarī. Būvvaldes vadītājs, neakceptējot «Rīgas ūdens» atzinumu, faktiski piespiež mūs veikt darbus ziemas periodā, skaidri apzinoties, ka, piemēram, ziemā veiktos asfaltēšanas darbus būvvalde nepieņems un lūgs veikt atkārtotu asfaltēšanu pavasarī,» nepamatoto vēlmi pēc līdzekļu izšķērdēšanas un nesaimnieciskumu komentē A. Neguliners.

«Runājot par kanalizācijas izbūvi pie Zundas kanāla, būvvaldes vadītājs ir nekorekts. Taisnība, ka pirms trīs gadiem uzzinājām, ka ir nepieciešams pārbūvēt inženierkomunikācijas tīklu, tomēr jau vairāk nekā 2 gadus roku rokā ar būvvaldes speciālistiem mēs veidojam projektu, kas atrisinās šo situāciju. Šajā jautājumā ejam pat soli tālāk, uzlabojot infrastruktūru Raņķa dambī, par ko pilsētai nevajadzēs maksāt ne centa, tādēļ uzskatām, ka Vircavs apzināti vēlas satracināt nodokļu maksātājus,» norāda A. Neguliners.

Db.lv jau vēstīja, ka Rīgas būvvaldes vadītājs I. Vircavs sociālajos tīklos otrdien publiskoja vēstuli, kurā viņš informē Rīgas domes deputātus, ka novembra sākumā pie Rīgas mēra Oļega Burova notikusi sanāksme par Raņķa dambī 30 un Daugavgrīvas ielā 9 esošā daudzfunkcionālā kompleksa «Z-Towers» objektu. Tajā pašā dienā arī būvvaldē notikusi sapulce ar mērķi saprast objekta nozīmīgumu gan no infrastruktūras aspekta, gan respektējot Rīgas iedzīvotājus un administratīvo teritoriju kopumā, un sanāksmē tikuši apspriesti arī inženierkomunikāciju turētāju sagatavotie atzinumi par «Z-torņu» gatavību ekspluatācijai.

Pēc Vircava paustā, būvvaldē ir iesniegts SIA «CMB» būves ekspertīzes atzinums, kura vairākās sadaļās norādīts, ka ekspertīze ir veikta izbūvētās ēkas būvkonstrukcijām vietās, kur nav veikta iekštelpu apdare. Tāpat norādīts, ka būvēm tikai izlases kārtībā pārbaudīta un netika konstatēta izpilddokumentācija, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās būvizstrādājumu pavadošās dokumentācijas esamība, kā rezultātā netika vērtēta to atbilstība būvniecības laikā spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām. «Līdz ar to nav pārliecības par ēkas izbūvēto būvkonstrukciju izbūves kvalitāti vietās, kur uz ekspertīzes veikšanas brīdi bija izveidota apdare, un vai šajās vietās vispār ir atrodama un identificējama ēkas izbūvēto būvkonstrukciju izpilddokumentācija,» pauž būvvalde.

Kopumā skaidrojumā norādīts, ka 111 vietās ēkai trūkst nesošo būvkonstrukciju izpilddokumentācijas un atsegumi ēkas nesošajām konstrukcijām veikti tikai 28 vietās. «Līdz ar to secināms, ka ēkas nesošajām konstrukcijām nav vērtēta būvdarbu izbūves kvalitāte zonās, kurām nav veikti atsegumi un kurām nav (neeksistē) veikto būvdarbu izpilddokumentācija,» pauž būvvaldes vadītājs.

DB jau rakstīja, ka Z Towers ir viens no lielākajiem privātā sektora projektiem Latvijā, ko jau ilgāk nekā desmit gadus virza AS Tower Construction Management. Projekta pabeigšanas termiņš vairākkārt ir pārcelts, mainīta tā koncepcija. Tā DB 2006.gadā rakstīja, ka AS Latvijas balzams lielākās īpašnieces S.P.I. Group meitas kompānija Rīgā, Ķīpsalā, sākusi realizēt projektu, kura kopējās investīcijas varētu sasniegt 130 milj. eiro. Sākotnējais variants bija divu 30 un 25 stāvu savstarpēji savienotu augstceltņu komplekss, kur būs biroju telpas, viesnīca. Krīzes laikā šis bija faktiski vienīgais projekts Ķīpsalā, kurš tika virzīts uz priekšu, pārējie palika vien uz papīra. Tobrīd attīstītāji lēsa, ka finišs varētu būt sasniedzams 2014. gadā. Tad nāca posms, kad Latvijas nekustamais īpašums bija visnotaļ populārs investīciju mērķis ārvalstnieku vidū, kuri vēlējās iegūt termiņuzturēšanās atļaujas. Tobrīd tika plānots torņos izvietot galvenokārt dzīvokļus (dažus stāvus atvēlot arī birojiem) un piedāvāt tos iegādāties arī šim nolūkam, savukārt ideja par viesnīcu bija atmesta pilnībā. Projekta īstenošanas gaitā viens no torņiem pastiepies – abiem tagad ir 30 stāvi, tāpat ir mainīts fasādes risinājums – attīstītāji piesaistījuši starptautiski atzītu arhitektu Helmutu Jānu (Helmut Jahn), kura redzējums ir tūkstošiem logu – ziedlapiņu. Ik pa diviem stikla paneļiem ir iestrādāti vēdlodziņi, tādējādi ēkai nodrošinot gan piespiedu, gan dabisku ventilāciju.

Investējot vairāk nekā 200 miljonus eiro, objektā izveidotas dzīvojamās un biroju telpas, kā arī moderna infrastruktūra, tai skaitā restorāni, fitnesa centrs ar peldbaseinu, pazemes autostāvvieta 700 automašīnām, kā arī elektrisko automašīnu uzlādes punkti.