Vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši CSP publiskotajai informācijai 2025. gadā bija 1,1 miljards eiro jeb 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinot ar 2024. gadu, tas ir par 367 miljoniem eiro lielāks. Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 20,2 miljardi eiro jeb 46,9% no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,4 miljardiem eiro. CSP apkopotie provizoriskie rezultāti tiek veikti atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai.

Atšķirības no operatīvās naudas plūsmas datiem

2025. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 7,7% un sasniedza 19,8 miljardus eiro, bet ieņēmumi palielinājās par 5,9% un sasniedza 18,7 miljardus eiro. Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2025. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1,7 mljrd. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 0,6 mljrd. eiro jeb 1,5 procentpunktiem no IKP mazāks. Metodoloģijas atšķirības no Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem norādītas CSP interneta vietnē.

Kopējais parāds aug

Vispārējās valdības parāds 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 1,4 miljardiem eiro un sasniedza 20,2 mljrd. eiro jeb 46,9% no IKP. Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai. Iepriekš publicētie vispārējās valdības budžeta dati par 2023.–2024. gadu ir precizēti saistībā ar Eiropas Savienības fondu finanšu instrumentu uzskaiti. 

Eksports un inflācija kā faktori

Ir divi faktori, kas acīmredzami korelē ar budžeta deficītu, nodokļu ieņēmumiem un iznākumā ietekmē arī valsts parāda izaugsmes tempu. Pirmais būtiskais faktors ir eksporta vērtība, kas kopš 2022. gada ir sarukusi no 21,33 miljardiem eiro 2022. gadā līdz 19,74 miljardiem eiro 2025. gadā, turklāt jāievēro arī inflācija šajā laikā, kas nozīmē, ka samazinājums preču vai pakalpojumu vienībās ir vēl lielāks. Eksporta importa negatīvā bilance pērn bija 3,57 miljardi, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, bet mazāk nekā 2022. gadā. Negatīvā bilance pēc būtības norāda uz nepieciešamo līdzekļu daudzumu valstī, tomēr to var kompensēt kā privātpersonu, tā uzņēmumu un arī valsts parādsaistības. Papildus jāņem vērā eirofondu investīcijas, kas daļēji sedz naudas trūkumu. Jāpiebilst, ka šī gada 1. ceturksnī eksporta apjoms atkal sarucis par 1,7%, salīdzinot ar periodu pirms gada, lai gan pēdējais no trim mēnešiem izskatās cerīgi – bija pieaugums par 6% pret pērnā gada martu. Inflācija ir otrs faktors, kas netieši ietekmē valsts parāda veidošanos. Viena lieta ir plānotais budžeta deficīts, bet pavisam cita – nodokļu ieņēmumi, kas var atšķirties no plānotā, un liela ietekme ir naudas devalvācijas ātrumam. Jo lielāka inflācija, jo straujāk aug nodokļu ieņēmumi, lai arī pasliktinās citi valsts makroekonomiskie rādītāji.

Parāds procentos no IKP

Izmantojamais jēdziens valsts parāda raksturošanai procentos no IKP ir visai slidens lielums, jo saistīts ar divām lietām. Proti, nozīme ir ne tikai parāda izmaiņām, bet arī IKP izaugsmes ātrumam. Ja tautsaimniecība iet uz augšu, parāda palielināšanu var maskēt šīs izaugsmes ēnā, jo, augot abiem lielumiem, parāda apjoms procentos no IKP var arī nemainīties, kā, piemēram, 2022. un 2023. gadā, lai arī absolūtajos skaitļos izmaiņas ir ievērojamas un procenti no aizņemtās summas būs jāmaksā, neraugoties uz parāda apjomu no IKP. Pat nepalielinot parādu konkrētajā gadā, bet piedzīvojot ekonomikas lejupslīdi, valsts parāda apjoms no IKP var augt. Savukārt, ja ekonomika stagnē un parāds palielinās, tās ir jūtamākās izmaiņas. Tādēļ arī prognozes par to, kad Latvijas valsts parāda apjomi sasniegs kritisko slieksni, ko ierobežo Eiropas Komisija, ir visai nepateicīgi un atkarīgi no abu lielumu izmaiņu tempa. 

DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.