Latvijas pārvades sistēmas operators AS ''Augstsprieguma tīkls'' (AST) 2025. gadā elektroenerģijas pārvades tīkla attīstībā ieguldījis 182,85 milj. EUR, stiprinot elektroapgādes drošumu un pārvades pakalpojumu pieejamību.
No tiem 90,84 milj. EUR ar nozīmīgu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu investēti ar sinhronizāciju saistītajos projektos, 16,7 milj. EUR – apakšstaciju un elektropārvades līniju pārbūvē un atjaunošanā, un 51,07 milj. EUR – jaunu saules un vēja elektrostaciju, kā arī enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) pieslēgumu izveidē pārvades tīklam, ko finansē attīstītāji, liecina publicētie AST Koncerna neauditētie pārskati par 2025. gadu.
"2025. gadā esam īstenojuši nozīmīgus ar energoneatkarību un drošumu saistītus pasākumus – Baltijas energotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, pabeigti visi ar sinhronizāciju saistītie infrastruktūras projekti vairāk nekā 90 miljonu eiro vērtībā, stiprināta kiberdrošība un izbūvēti jauni pieslēgumi pie pārvades tīkla atjaunīgo resursu integrācijai. Arī nākamajiem gadiem mums ir ambiciozi plāni, kuru īstenošanai plānojam turpināt aktīvi piesaistīt ES finansējumu, vienlaikus sniedzot kvalitatīvus elektroenerģijas pārvades pakalpojumus par iespējami zemākiem tarifiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir apstiprinājusi mūsu izstrādātos pārvades tarifus nākamajiem trim gadiem no 2026. gada, kopumā nodrošinot to stabilitāti vai atsevišķām lietotāju grupām tos samazinot un tādejādi nodrošinot izmaksu konkurētspēju Baltijā," informē AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Pārskata periodā AST peļņa no 14,76 milj. EUR 2024. gadā palielinājās līdz 17,75 milj. EUR, ko galvenokārt veido no meitas sabiedrības "Conexus Baltic Grid" saņemtās dividendes 13,34 milj. EUR apmērā. Pieaugot elektroenerģijas pārvades pakalpojumu izmaksu segšanai novirzīto pārslodzes vadības ieņēmumu* apjomam un balansējošās elektroenerģijas ieņēmumiem, AST neto apgrozījums pārskata periodā sasniedza 264,26 milj. EUR, tai skaitā ieņēmumi par elektroenerģijas pārvades tīkla pakalpojumiem – 94,19 milj. EUR, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2024. gadā. Savukārt Latvijas lietotājiem pārvadītās elektroenerģijas apjoms 2025. gadā pieauga par 1,7% līdz 6 118 GWh.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ar savu lēmumu ir atļāvusi AST izmantot uzkrātos pārslodzes vadības ieņēmumus pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai līdz 2025. gada beigām kopumā līdz 62,1 milj. EUR. 2025. gadā kopējo pārvades pakalpojumu izmaksu segšanai, tai skaitā par balansēšanas jaudu, izmantoti un ieņēmumos atzīti 45,45 milj. EUR.
Savukārt no 2026. gada SPRK ir apstiprinājusi AST elektroenerģijas pārvades tarifus nākamajiem trim gadiem. AST nodrošinājis tarifu konkurētspēju Baltijā un ilgtermiņa stabilitāti. Katrai lietotāju grupai AST tarifu samazinājums ir atšķirīgs, mājsaimniecību lietotājiem izmaksas par elektroenerģijas pārvadi palika nemainīgas. Elektroenerģijas pārvades tarifu stabilitāti AST ir izdevies saglabāt, neskatoties uz izaicinājumiem iepriekšējā regulatīvajā periodā, kā arī ambiciozajiem attīstības plāniem energosistēmas drošumam un tīkla pastiprināšanai nākamajos gados.
Pēdējo gadu laikā AST ir noslēdzis 31 līgumu par atjaunīgo energoresursu elektrostaciju pieslēgšanu pārvades tīklam, kopējai rezervētajai jaudai sasniedzot gandrīz 3000 megavatus (MW). 2025. gadā ir pabeigta piecu jaunu apakšstaciju izbūve atjaunīgo resursu pieslēgšanai – jaunā apakšstacija "Marientāle" atrodas Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, apakšstacija "Vārme" - Kuldīgas novada Vārmes pagastā, jaunās apakšstacijas "Nīzere" un "Rūtiņi" ir uzbūvētas Bauskas novada Stelpes pagastā, bet apakšstacija "Bāliņi" ir uzbūvēta Krāslavas novada Ezernieku pagastā. Savukārt vēl četri pieslēgumi atjaunīgajiem resursiem ir izveidoti esošajās apakšstacijās "Tārgale", "Rīgas TEC-2", "Brocēni" un "Krustpils" ar vai bez esošo pieslēgumu jaudas palielināšanas.
2025. gadā AST turpināja darbu pie jaunu starpvalstu savienojumu izveides ar kaimiņu elektroenerģijas pārvades sistēmām. Pārskata periodā turpinājās ietekmes uz vidi novērtējums jaunas 330 kV elektropārvades līnijas “Ventspils–Brocēni–Varduva” izbūvei un tika uzsāktas izpētes Latvijas–Igaunijas 4. starpsavienojuma izbūves sagatavošanā jūras kabeļa izpildījumā.
Lai nodrošinātu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas pārvades sistēmu operatori, tostarp AST, un elektroenerģijas biržas vairāku gadu garumā ir strādājuši pie elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanas. Viena no izmaiņām – tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšana, ko panāk ar pāreju no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos. Šajā procesā būtisks solis – pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū visā Eiropā notika 2025. gada 30. septembrī ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā 1. oktobrī. Šī izmaiņa ļauj Baltijas pārvades sistēmas operatoriem precīzāk plānot un iepirkt balansēšanas jaudas rezerves, kā arī veikt elektroenerģijas sistēmas balansēšanai nepieciešamo starpsistēmu jaudu rezervēšanu. Balansēšanas jaudas tirgus dalībniekiem, jo īpaši tiem, kuru portfelī ir atjaunīgie energoresursi vai resursi ar augstu elastību, tas sniedz iespēju piedāvāt jaudas uzturēšanu īsākiem periodiem un precīzāk plānot jaudas nodrošināšanas periodus.
AST meitas sabiedrības "Conexus Baltic Grid" dabasgāzes pārvades segmenta ieņēmumi 2025. gadā bija 48,25 milj. EUR un peļņa pirms uzņēmuma ienākumu nodokļa bija 6,62 milj. EUR. Peļņas pieaugums par 66% 2025. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, galvenokārt saistīts ar 2024. gadā veikto aktīvu pārvērtēšanu. Dabasgāzes uzglabāšanas segmenta ieņēmumi pārskata periodā bija 41,57 milj. EUR, bet peļņa pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa bija 21,76 milj. kas ir par 42% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Peļņas samazinājums galvenokārt saistīts ar dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu ieņēmumu kritumu par 31%, salīdzinot ar iepriekšējā gadu. Uzglabāšanas pakalpojuma ieņēmumu kritums ir saistīts ar krātuves jaudas rezervācijas samazinājumu.
Augstsprieguma tīkls koncerna neto apgrozījums 2025. gadā bija 354,08 milj. EUR (2024. gadā – 258,61 milj. EUR), neto peļņa no 22,67 milj. EUR 2024. gadā pieauga līdz 27,51 milj. EUR 2025. gadā. AST koncernu veido mātes sabiedrība AST un meitas sabiedrība – vienotais dabasgāzes operators "Conexus Baltic Grid", kurā AST pieder 68,46% kapitāldaļu. AST koncerna pamatdarbība ir elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora funkciju nodrošināšana, elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvu efektīva pārvaldība, dabasgāzes pārvade un uzglabāšana.
