"Tas ļaus efektīvāk izmantot pārvades tīklu un radīs izdevīgus priekšnosacījumus jaunu jaudu attīstībai. Tā ir iespēja tiem attīstītājiem, kam ir nopietni nodomi, attīstīt atjaunīgo enerģiju Latvijā," pārliecināts AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. 

Attīstītājs, kas šobrīd saņēmis tehniskās prasības, var izmantot iespēju un atteikties no projekta īstenošanas, saņemot atpakaļ jaudas rezervēšanas maksu. Tā ir brīvprātīga attīstītāja izvēle. Tie attīstītāji, kuri šobrīd rezervējuši jaudas, bet neredz perspektīvas savai attīstībai, var atbrīvot šīs jaudas līdz mēneša beigām – 30. aprīlim. Tāpat jaunie grozījumi ļauj attīstītājiem saņemt daļēju jaudas rezervēšanas maksas atmaksu, ja tas vēlas samazināt pieslēguma jaudu, vienlaikus sedzot sistēmas operatora ar jaudas samazināšanu saistītās izmaksas. 

"Šāds risinājums varētu pavērt papildus iespējas jauniem interesentiem iegūt pieslēguma jaudas un turpināt savu attīstību," pārliecināts AST vadītājs R. Irklis. 

Līdz ar jaudu atbrīvošanos no neīstenotajiem projektiem, par kuru apjomu būs zināms jau maijā, papildus vairāk nekā 3GW brīvā jauda veidosies no elastīgā pakalpojuma ieviešanas. Šī jauda veidojas, salāgojot ģenerācijas profilus un īslaicīgi ierobežojot elastīgo jaudu. Jaunajā regulējumā ir iestrādāts, ka, piešķirot papildus jaudu, nepieciešamības gadījumā AST var jaunajiem pieslēgumiem ierobežot elektroenerģijas izdošanu pārvades tīklā līdz 10% no laika gada ietvaros, neizmaksājot kompensācijas. Atbilstoši jaunajiem likuma grozījumiem jauda konkrētam projektam tiks rezervēta brīdī, kad ražotājs ar AST noslēgs pieslēguma līgumu, t.i., projekts būs gatavs būvniecības fāzei. Tas veicinās augstas gatavības projektu attīstību.

AST savā tīmekļvietnē reizi mēnesī publicēs informāciju par elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma brīvajām jaudām. Pirmo reizi šādu jaudu karti publicēs šā gada 2. jūnijā, savukārt vēlāk - katra mēneša pirmajā darba dienā. Grozījumi paredz, ka līdz 2026. gada beigām brīvās jaudas tiks piešķirtas tikai elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai vai cita veida elektroenerģijas ražošanas iekārtas ierīkošanai esoša pieslēguma ietvaros.

Kā zināms, šobrīd 44 atjaunīgajiem (AER) projektiem rezervētā jauda pie pārvades tīkla sasniedz gandrīz 6 GW.  Tas ir vairāk nekā divas reizes lielāks apjoms, nekā šobrīd pieslēgtā ģenerācija (2,7 GW) un tas ir piecas reizes lielāks apjoms par Latvijas pīķa patēriņu aukstākajās ziemas dienās (1.2-1.3 GW). Vienlaikus – redzot, ka joprojām ir liels pieprasījums, Klimata un enerģētikas ministrija, piesaistot AST, veidoja jauno regulējumu pieejamo jaudu palielināšanai, kas stājies spēkā 2025. gada 1. aprīlī.  

Šobrīd AST ir noslēdzis 23 AER pieslēgumu līgumus, kopējai jaudai pārsniedzot 2 GW.  No tiem saules elektrostacijas pārsniedz 1000 MW, hibrīdprojektiem rezervētā jauda ir 800 MW, vēja elektrostacijām veidojot gandrīz 400 MW. Kopumā šogad plānots pabeigt pievienojuma izveidi deviņām pie pārvades tīkla pieslēgtām elektrostacijām. 

Tādējādi līdz 2025. gada beigām būs radīti priekšnoteikumi AER elektrostaciju ar kopējo jaudu vairāk nekā 500 MW darbam un to enerģijas nodošanai pārvades sistēmā. Tas ir nozīmīgs apjoms vietējās ģenerācijas palielināšanai Latvijā un valsts klimata mērķu sasniegšanai.