Starptautiskajā tirdzniecībā pie atjaunojamās jeb biodīzeļdegvielas (KN kods 3826) tiek pieskaitīta biodegviela, kas tiek ražota no augu eļļām, dzīvnieku taukiem vai atkritumiem, kā arī biodīzeļdegvielas maisījumi, kas nesatur vispār vai satur mazāk nekā 70 % naftas destilācijas produktu. Parastai – naftas vai citu ogļūdeņražu pārtvaices procesā iegūta dīzeļdegvielai - ir cita preču grupa (HS 2710).

Biodīzeļdegvielas ražošana 

Tradicionāli biodīzeļdegviela tiek ražota, izmantojot ķīmisku reakciju starp taukvielām un spirtiem (parasti metilspirtu), kuras rezultātā rodas taukskābju metilesteri (biodīzeļdegviela), un vienlaikus kā blakusprodukts tiek iegūts glicerīns. Reakcija notiek 50–65 °C temperatūrā katalizatoru klātbūtnē.Kā taukvielu avots var būt augu eļļas (sojas, rapša, palmu, saulespuķu), izlietotās eļļas no ēdiena gatavošanas procesa, pārtikā neizmantojami dzīvnieku tauki u.c.

Lielražošanā gala produkts ir tīra biodīzeļdegviela (Pure biodiesels), kā blakusprodukts tiek iegūts glicerīns, bet metilspirts tiek reģenerēts un atkārtoti izmantots. Taukvielu pārstrādes procesā iegūtais glicerīns var tikt izmantos gan vietējā ražošanā ( pārtikas produktu, kosmētikas), gan arī sagatavots eksporta kvalitātei. 2024. gadā Latvija eksportēja attīrītu glicerīnu (ar tīrības pakāpi virs 95%) par 4 miljoniem eiro, un pēc ienākumiem no attīrīta glicerīna eksporta uz vienu iedzīvotāju (2,1 eiro) Latvija 2024. gadā bija 7. vietā pasaulē. Jāatzīmē, ka 2022. un 2023. gadā Latvija bija viena no lielākajām neattīrītā glicerīna eksportētājām pasaulē. 2022. gadā, rēķinot ienākumus no eksporta uz vienu iedzīvotāju, Lietuva bija pasaules lielākā neattīrītā glicerīna eksportētāja (5,7 eiro), bet Latvija ar 4,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija otrajā vietā pasaulē. Arī 2023. gadā Lietuva (2,15 eiro uz vienu iedzīvotāju) bija pirmajā, bet Latvija (1,99 eiro uz vienu iedzīvotāju) – otrajā vietā pasaulē. Tālākajā ražošanas procesā tīrai biodīzeļdegvielai tiek pievienotas papildu sastāvdaļas, tostarp fosilā dīzeļdegviela un citi komponenti, veidojot ES (vai eksporta valsts) standartam atbilstošu degvielas maisījumu. Biodīzeļdegviela ir atjaunojama alternatīva fosilajai dīzeļdegvielai, un tā saderīga ar lielāko daļu moderno kravas auto, autobusu, lauksaimniecības, meža tehnikas u.c. dīzeļdzinēju. Kā lielākos biodīzeļdegvielas ražošanas trūkumus parasti piemin augstākas izmaksas, salīdzinot ar fosilo degvielu, ietekmi uz potenciālo pārtikas cenu pieaugumu un mazāku piemērotību darbam auksta klimata apstākļos.Statistikas datos, salīdzinot ražošanu un patēriņu, Eurostat norāda tīrās biodegvielas apjomu. Savukārt starptautiskās tirdzniecības statistikā tiek uzskaitīts jau gatavu produktu - patēriņam sagatavotu biodīzeļdegvielas maisījumu - eksports un imports. Tīrā biodegviela un biodegviela nav sinonīmi.  

Biodegvielas Latvijā

No taukvielām ražo biodīzeļdegvielas. Savukārt motoriem ar benzīna dzinējiem biodegviela ir bioetanola un fosilā benzīna maisījums. Tīrā bioetanola ražošana Latvijā tika sākta pēc tam, kad no 2005. gada Latvijā tika noteikts (2%) obligāts bioetanola piejaukums benzīnam. 2009. gadā Latvijā pārdotajam benzīnam obligātā bioetanola piedeva tika palielināta līdz 5%. No 2024. gada Latvijā noteiktais obligātais bioetanola piejaukums benzīnam ir 10%. Vislielākie  bioetanola ražošanas apjomi Latvijā - līdz pat 14,8 tūkstošiem tonnu - bija  2010. gadā. Lai gan tīrā bioetanola patēriņš Latvijā (izņemot 2024. gadu) starp 2009. un 2023. gadu bija nemainīgi augsts, tomēr atbilstoši Eurostat datiem no 2020. gada bioetanola ražošana Latvijā vispār nav uzrādīta. Savukārt pārtikas un tehniskām vajadzībām domāta etilspirta ražošana Latvijā nav pārtraukta. Etilspirta (etanola) ražošana un eksports Latvijā auga, līdz pat pietuvojās desmit miljoniem litru etilspirta gadā.  2025. gadā, lai gan tas bija ievērojami mazāks nekā gadu iepriekš, etilspirta ražošanas apjoms bija krietni virs 4 miljoniem litru.  Latvija izceļas ar ievērojamiem biodīzeļdegvielas ražošanas apjomiem. 2009. gadā Latvijā tika saražoti 45 tūkstoši tonnu biodīzeļdegvielas, bet 2012. gadā - pat 90,5 tūkstoši tonnu. Savukārt gan 2023., gan 2024. gadā biodīzeļdegvielas ražošanas apjomi Latvijā pārsniedza 100 tūkstošus tonnu. 

No 2014. gada Latvijā tika noteikta prasība fosilajai dīzeļdegvielai obligāti pievienot 7% biodīzeļdegvielas, bet šī prasība attiecās tikai uz gada silto sezonu. Pēdējo divdesmit gadu laikā biodīzeļdegvielas patēriņš Latvijā bija lielāks par bioetanola patēriņu. Tomēr pēdējā laikā Latvijas biodīzeļdegvielas ražošanas apjomi bija stabili augsti, bet biodīzeļdegvielas patēriņš Latvijā ievērojami samazinājās. Tas bija saistīts ar to, ka straujā degvielas cenu kāpuma dēļ Ministru kabinets no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim atcēla obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajām degvielām. No 2024. gada obligātais biodīzeļdegvielas piejaukums fosilajai dīzeļdegvielai gada siltās sezonas laikā atkal ir noteikts 7%. 2024. gadā tīrā biodīzeļdegviela tika ražota 19 ES dalībvalstīs. Vācijā tika saražots 3,6 miljoni tonnu biodīzeļdegvielas, Nīderlandē  - 1,9 miljoni tonnu, Spānijā - 1,45 miljoni tonnu, bet Polijā - vairāk nekā viens miljons tonnu. Pēc ražošanas apjomiem Latvija bija pēdējā vietā starp biodīzeļdegvielas ražotājvalstīm ES. Tomēr, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā 2024. gadā saražoja 55 kilogramus tīras biodīzeļdegvielas un bija 4. vietā ES. Vairāk par Latviju 2024. gadā tīro biodīzeļdegvielu  ražoja Nīderlandē (106,2 kg uz vienu iedzīvotāju), Somijā (74,1 kg uz vienu iedzīvotāju) un Bulgārijā (57,7 kg uz vienu iedzīvotāju). Savukārt aiz Latvijas bija Lietuva (54,6 kg uz vienu iedzīvotāju), Vācija (43,1 kg uz vienu iedzīvotāju), Beļģija (42,5 kg uz vienu iedzīvotāju), Austrija (37,1 kg uz vienu iedzīvotāju), Zviedrija (35,6 kg uz vienu iedzīvotāju). Vidēji ES dalībvalstīs 2024. gadā saražoja 31 kilogramu tīras biodīzeļdegvielas uz vienu iedzīvotāju. Latvijas tīrās biodīzeļdegvielas ražošanas apjomi ievērojami pārsniedz Latvijas patēriņu. Līdz ar to Latvija ir kļuvusi par pasaules mērogā ievērojamu biodīzeļdegvielas eksportētāju. 

Biodīzeļdegvielas eksports

2024. gadā pasaules lielākā biodīzeļdegvielas eksportētāja bija Nīderlande, kura eksportēja biodīzeļdegvielu par vairāk nekā 5,3 miljardiem eiro. Nīderlandes daļa pasaules tirgū 2024. gadā bija 23,7%. Otrajā vietā ar 4,5 miljardiem eiro (20% no kopējā pasaules eksporta) bija Beļģija, bet trešajā vietā ar 3,8 miljardiem eiro (16,4% no kopējā pasaules eksporta) bija Vācija. Nozīmīgas biodīzeļdegvielas eksportētājas bija arī Spānija (1,7 miljardi eiro, 7,7% no kopējā pasaules eksporta) un Ķīna (1,1 miljards eiro, 4,8% no kopējā pasaules eksporta). Latvija ar 188 miljonus eiro lielu eksportu (0,84% no kopējā pasaules eksporta) bija 16. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 179 miljonus eiro lielu eksportu (0,80% no kopējā pasaules eksporta) bija 17. vietā pasaulē.2024. gadā Latvijas ienākumi no biodīzeļdegvielas eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 101 eiro, un Latvija bija trešajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā pasaulē ar 377 eiro uz vienu iedzīvotāju bija Beļģija, bet otrajā vietā – Nīderlande (295 eiro uz vienu iedzīvotāju), Bulgārija ar 63,4 eiro uz vienu iedzīvotāju bija ceturtajā vietā pasaulē, bet Lietuva ar 62 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē. 

Pasaules desmitniekā iekļuva arī Vācija (44,1 eiro uz vienu iedzīvotāju), Spānija (35,4 eiro uz vienu iedzīvotāju), Austrija (31,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), Dānija (22,9 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Malaizija (18,3 eiro uz vienu iedzīvotāju).Jāatzīmē, ka Latvijā tiek ražoti arī degvielas maisījumi ar biodegvielas piedevu (KN kods 271020). Šajā grupā ietilpst naftas destilēšanas ceļā iegūti degvielas maisījumi ar biodīzeļdegvielas piedevu, kurā biodīzeļdegvielas daļa ir mazāka par 30% (parasti 5–8 %). Šāda degviela atbilst to valstu prasībām, kurās fosilajai degvielai ir obligāti jāpievieno noteikta biodegvielas daļa. 2023. un 2024. gadā Latvijas ienākumi no fosilās degvielas un biodegvielas maisījumu eksporta bija attiecīgi 27 un 23 miljoni eiro. Pēc ienākumiem no degvielas eksporta ar biodegvielas piejaukumu uz vienu iedzīvotāju Latvija 2023. gadā ar 14,4 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 11. vietā pasaulē, bet 2024. gadā (12,7 eiro uz vienu iedzīvotāju) – 13. vietā pasaulē. 

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.