Kā liecina The Energy Sector Management Assistance Program (ESMAP) un Pasaules Bankas (World Bank) pētijuma Global Photovoltaic Power Potential by Country rezultāti, tad Latvijai ir vieni no vissliktākajiem apstākļiem pasaulē elektroenerģijas ražošanai no saules rudens un ziemas laikā. Savukārt vasarā (jūnijā) pēc saules enerģētikas potenciāla Latvija ir 69. vietā pasaulē no 191 valsts, par kuru ir dati. 

Saules enerģiju cilvēce izmanto un izmantos vienmēr un visos laikos.Dzīvību uz zemes nodrošina saules enerģijas plūsma. Augu biomasas pieaugums (fotosintēze) ir tieši atkarīgs no saules enerģijas daudzuma un arī no ūdens pieejamības. Ideāli – ja saules enerģijas ir daudz un pietiek ūdens. Ja saules enerģijas būs daudz, bet ūdens pieejamība ir niecīga, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema – tad tie ir tuksneša apstākļi. Ja saņemtās saules enerģijas būs ļoti maz vai nemaz (polārā ziema) un tā būs tikai sezonāla, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema, Antarktīda vai Grenlande - tie ir polārie ledus tuksneši. Maksimāla dabiska produktivitāte - daudz saules un daudz nokrišņu - ir ekvatoriālajā joslā. Ja saules daudzums būs vidējs un ūdens pieejamība būs vidēja, produktivitāte būs augsta. Šādi apstākļi ir mērenajā joslā, kur esam mēs. 

Gados, kad Latvijā ir lietainas vasaras, tad zemes virsmas saņemtās saules enerģijas daudzums ir nepietiekams un lauksaimniecības ražība ir mazāka. Saules enerģijas akumulācija ir svarīga gan attīstītā, gan primitīvā ekonomikā. Mērenajā joslā, kur dzīvojam mēs, saules enerģija tūkstošiem gadu tiek izmantota pārtikas un kurināmā žāvēšanai. Saules enerģijas akumulācijai, samazinot mitrumu kurināmajā, bija galvenā nozīme, lai sagatavotos ziemai. Lietojot mūsdienu terminoloģiju, pati primitīvākā malkas grēda un malkas šķūnītis ir visvienkāršākā saules enerģijas akumulācijas stacija. Saules enerģijas akumulācija sausas malkas ražošanai Latvijas lauku apvidos notika vienmēr. Mūsdienās Latvijas apstākļos viens vidēja lieluma malkas šķūnis atsver četras saules elektrostacijas (SES). SES, kurā ir 11,1 kW saules paneļu sistēma (ar 10 kWi), Latvijas klimatiskajos apstākļos teorētiski varētu saražot līdz pat 10 MWh gadā, bet reāli - ap 5 MWh gadā. Svaigi cirstai malkai ar 50% mitrumu enerģijas atdeve, to sadedzinot, ir 8,64 GJ/m3, bet izžāvētai malkai ar 15% mitrumu enerģijas atdeve, to sadedzinot, ir 16,2 GJ/m3. Šķūnis, kurā var uzglabāt un vasaras laikā izžāvēt 10 tonnas biokurināmā, gada laikā akumulēs saules enerģiju par 20 MWh – tikpat, cik dos četras SES (aprēķins pēc datiem no Nikes Krajncas (Nike Krajnc) Wood fuels handbook, Pristina, Food and Agriculture Organization of the United Nations, 2015., 13.lpp.). Atšķirībā no saules paneļa malkas šķūnis neražo elektroenerģiju, bet akumulēs saules siltuma enerģiju. 

Saules enerģētiskie resursi ir tieši atkarīgi no valsts novietojuma - ģeogrāfiskā platuma (jo tuvāk ekvatoram, jo lielāks ir Saules enerģijas apjoms) un mākoņainu dienu skaita (jo lielāks ir dienu skaits bez mākoņiem, jo lielāks ir saules enerģijas apjoms). Sezonāli saules enerģijas apjomu, kuru saņem zemes virsma, ietekmē arī dienas garums. Jo garāks ir dienas gaišā laika posms, jo lielāks ir saules enerģijas apjoms. Ilgstoši Latvijas un citu Baltijas valstu saules elektroenerģētikai netika pievērta īpaši liela nozīme. 21. gadsimta globālisma paradigmā enerģētika tika virzīta uz privatizāciju un komercializāciju. Latvijā, Baltijā un Ziemeļvalstīs vienādas SES iekārtas produktivitāte (gada laikā saražotais elektroenerģijas daudzums) vienmēr būs mazāks nekā tieši tādas pašas SES iekārtas produktivitāte valstīs ar lielākiem saules enerģijas resursiem, tāpēc Latvija 21. gadsimta globālisma paradigmā tika iekļauta kā valsts, kurā nav izdevīgi attīstīt komerciāla rakstura SES. 

Patiešām, balstoties uz ilgtermiņa meteoroloģiskajiem novērojumiem, pilnīgi vienāds saules panelis Spānijā gada laikā vidēji saražos par 65% vairāk elektroenerģijas, nekā ja tieši tāds pats panelis tiks uzstādīts Latvijā. Marokā izvietota SES ražos vismaz divas reizes vairāk elektroenerģijas, nekā ja tieši tādu pašu SES uzcels Latvijā. Ēģiptē, Saūda Arābijā vai Lībijā novietota SES gada laikā ražos 2,25 reizes vairāk elektroenerģijas nekā tieši tāda pati SES, ja tā tiktu darbināta Latvijā. 21. gadsimta sākumā tika zīmēti grandiozi plāni. Ja Sahāras tuksnesī (kas ūdens trūkuma dēļ nav izmantojams lauksaimniecībā) tiktu uzbūvēts SES tīkls, kura platība atbilstu tikai Beļģijas platībai, tad ar šādu SES daudzumu varētu nodrošināt visu ES dalībvalstu elektroenerģijas patēriņu. Tāpēc ilgstoši ES ziemeļos SES stacijas neplānoja un neatbalstīja. Nozīmīgas pārmaiņas attiecībā uz SES izmantošanu sākās tikai pēdējos gados, kad priekšplānā izvirzījās energoapgādes drošības problēmas un enerģijas avotu diversifikācija. Šie ir iemesli, kāpēc strauja Baltijas valstu iekļaušanās saules elektroenerģijas ražošanā sākās tikai no 21. gadsimta 20-to gadu sākuma, bet īpaši tā paātrinājās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Kā liecina Eurostat dati, tad saules elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs 2024. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, palielinājās desmitiem reižu, īpaši Igaunijā un Lietuvā. Latvija ievērojami atpalika no kaimiņu valstīm.  2024. gadā Latvijā saules mikroģeneratori un elektrostacijas kopā saražoja 538 Gwh elektroenerģijas, Igaunijā - 1065 Gwh, bet Lietuvā - 1397 Gwh. Lai gan Latvijā 2025. gadā ievērojami palielinājās saules elektroenerģijas ražošana, atbilstoši CSP datiem 2025. gadā bruto saules elektroenerģijas apjoms pret 2024. gadu palielinājās par 70%, tomēr arī ar šādu izaugsmi Latvijas saules elektroenerģijas ražošana 2025. gadā ir mazāka par SES saražoto apjomu Igaunijā vai Lietuvā 2024. gadā. 

SES ražošana uz vienu iedzīvotāju

Lai gan Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, tomēr Latvijas SES ražošanas apjomi nav tie sliktākie ES. 2024. gadā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā bija sestais vismazākais saules elektroenerģijas ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju ES. Mazāk par Latviju (287 kwh uz vienu iedzīvotāju) 2024. gadā saules elektroenerģija tika ražota Slovākijā (128 kwh uz vienu iedzīvotāju), Somijā (167 kwh uz vienu iedzīvotāju), Rumānijā (180 kwh uz vienu iedzīvotāju), Īrijā (203 kwh uz vienu iedzīvotāju) un Horvātijā (212 kwh uz vienu iedzīvotāju). 2024. gadā Lietuvā ražoja saules elektroenerģiju 484 kwh apjomā uz vienu iedzīvotāju, bet vidēji ES tie bija 685 kwh uz vienu iedzīvotāju. Igaunijā uz vienu iedzīvotāj saules elektroenerģiju  ražoja vairāk nekā vidēji ES - 776 kwh uz vienu iedzīvotāju.Visvairāk saules elektroenerģiju 2024. gadā ražoja Nīderlandē (1213 kwh uz vienu iedzīvotāju), kā arī ES dienvidu valstīs - Grieķijā (1082 kwh uz vienu iedzīvotāju), Kiprā (1139 kwh uz vienu iedzīvotāju) un Spānijā (1193 kwh uz vienu iedzīvotāju).

Iedzīvotāju lietotie saules paneļi

Atbilstoši Eirobarometra aptaujas rezultātiem, 2025. gada martā (Eirobarometra aptaujas tiek veiktas pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma) Latvija bija trešā sliktākā ES dalībvalsts pēc saules paneļu izmantošanas iedzīvotāju mājsaimniecībās. Tikai 3,47% no visiem Latvijā aptaujātajiem pilsoņiem apstiprināja, ka viņiem ir saules panelis. Mazāk nekā Latvijā 2025. gada martā saules paneļus izmantoja Polijā (2,88%) un Igaunijā (3,28%).Līdzīgi kā Latvijā saules paneļus izmantoja arī Bulgārijā (3,54%), Francijā (3,79%) un Lietuvā (3,94%). Vidēji ES saules paneļus izmantoja 7,9% no visiem pilsoņiem. Visvairāk saules paneļus 2025. gada martā iedzīvotāji lietoja Luksemburgā (15,98%), Maltā (17,69%), Beļģijā (19,44%), Kiprā (29,80%) un Nīderlandē (41,14%). 

Vizuālie novērojumi, pārvietojoties pa Latviju, gan neliecina, ka Latvijā saules paneļi ir tikai uz katras trīsdesmitās mājas jumta. To ir daudz vairāk.Eirobarometra aptaujas respondenti netika dalīti pēc mājokļa tipa. Latvijā aptuveni 80% mājsaimniecību dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Saules paneļi visbiežāk tiek novēroti uz viendzīvokļa māju jumtiem, savukārt blokmāju iedzīvotāji Latvijā saules paneļus tikpat kā nelieto. Ja ņemam vērā to, ka Latvijā blokmājas ir bez katram dzīvoklim domāta saules paneļa, tad no Eirobarometra aptaujas izriet, ka 2025. gada martā Latvijā ar saules paneļiem bija aprīkotas 15-20% no visām viendzīvokļa mājsaimniecībām. 

Saules enerģijas pieejamība

Pasaules Bankas datu kopā Global Photovoltaic Power Potential by Country par katru pasaules valsti ir aprēķināts teorētiskais saules starojuma daudzums, kas sasniedz zemes virsmu horizontālā plaknē. Tas tiek mērīts ar kilovatstundām uz kvadrātmetru dienā (kWh/m²/day), nosakot vidējo vērtību par ilgu laika posmu. (Average theoretical potential (GHI, kWh/m²/day), long-term). Attiecīgais indikators nozīmē, cik daudz saules enerģijas vidēji dienā saņem viens kvadrātmetrs zemes virsmas, ja saules paneļi tiek novietoti pilnīgi horizontāli, neņemot vērā to, cik efektīvi paneļi saules enerģiju var pārvērst elektrībā. 

Piemēram, ja Latvijai lielums ir 2,8 kWh/m²/day, tad tas nozīmē, ka katrs kvadrātmetrs horizontālas virsmas Latvijā vidēji dienā viena gada laikā saņem 2,8 kWh saules enerģijas.Savukārt Pasaules Bankas datu kopā par mēnešiem tika iekļauta praktiskā saules elektroenerģijas iznākuma vērtība par daudziem gadiem, (Average practical potential (PVOUT Level 1, kWh/kWp/day), long-term). Tas ir sagaidāmais elektroenerģijas daudzums, kuru attiecīgajā vietā saražos saules panelis, ja paneļi tiks optimāli novietoti (ideāls slīpums un azimuts pret sauli), ja saules paneļu efektivitāte būs atbilstoša vidējam standartam, kā arī atņemot reālos enerģijas zudumus, kurus rada saules augstums virs apvāršņa, atmosfēras ietekme, mākoņainums, temperatūras izmaiņas, putekļu koncentrācija utt.Atšķirībā no teorētiskās vērtības praktiskā saules elektroenerģijas iznākuma vērtība ir mazāka. Tas ir reālistiskāks rādītājs par teorētisko vērtību, jo rāda, cik daudz elektrības patiešām var iegūt.Pasaules Bankas datu kopā netika iekļautas valstis, kuras atrodas uz ziemeļiem no 60. paralēles (Islande un Somija), jo tika pieļauts, ka regulāra komerciāla saules enerģijas izmantošana šādos platuma grādos nav racionāla. Savukārt valstīm, kurām daļa no teritorijas atrodas uz ziemeļiem no 60. ziemeļu platuma grāda (Zviedrija, Norvēģija, Kanāda, Krievija, ASV), aprēķins tika veikts tikai par to valsts teritorijas daļu, kura atrodas uz dienvidiem no 60. paralēles. 

Kā liecina Pasaules Bankas apkopotie dati, tad, neskaitot Somiju un Islandi, vismazākais saules enerģijas teorētiskais potenciāls ir Īrijā (2,53 kWh/m2/day), Norvēģijā (2,58 kWh/m2/day), Apvienotajā Karalistē (2,59 kWh/m2/day) un Zviedrijā (2,69 kWh/m2/day). Igaunijā (2,72 kWh/m2/day) ir piektais zemākais saules enerģijas potenciāls pasaulē, bet Dānijai (2,77 kWh/m2/day) – sestais zemākais. Latvija (2,77 kWh/m2/day) ir 7. vietā, Lietuva (2,82 kWh/m2/day) – 8. vietā pirms Nīderlandes (2,86 kWh/m2/day) un Baltkrievijas (2,94 kWh/m2/day).Vislielākais saules enerģijas teorētiskais potenciāls ir valstīs, kurās atrodas tropiskās joslas tuksneši - Saūda Arābijā (6,21 kWh/m2/day), Ēģiptē (6,26 kWh/m2/day), Čadā (6,26 kWh/m2/day), Nigērā (6,26 kWh/m2/day), Omānā (6,28 kWh/m2/day), Sudānā (6,32 kWh/m2/day), Namībijā (6,40 kWh/m2/day) un Jemenā (6,47 kWh/m2/day). 

Latvijai salīdzinoši labi apstākļi ir saules elektroenerģijas ražošanā vasaras laikā. Jūnijā visaugstākā pasaulē praktiskā saules elektroenerģijas iznākuma vērtība ir sagaidāma Libānā (5,98 kWh/kWp/day), Jordānijā (5,89 kWh/kWp/day), Izraēlā (5,83 kWh/kWp/day), Sīrijā (5,81 kWh/kWp/day), Maltā (5,76 kWh/kWp/day), Kiprā (5,75 kWh/kWp/day), Afganistānā (5,70 kWh/kWp/day) un Ēģiptē (5,58 kWh/kWp/day). Savukārt viszemākā vērtība (2,52 kWh/kWp/day) ir sagaidāma Jaunzēlandē, jo Jaunzēlande atrodas dienvidu puslodes mērenajā joslā. Jūnijā Jaunzēlandē ir ziema un daudz nokrišņu. Latvija pēc sagaidāmās praktiskās saules elektroenerģijas iznākuma vērtības jūnijā (4,6 kWh/kWp/day) no 191 valsts, par kurām publiskoti dati,  ir 69. vietā pasaulē, Igaunija (4,65 kWh/kWp/day) - 62. vietā pasaulē, bet Lietuva (4,55 kWh/kWp/day) - 76. vietā pasaulē. Vietu sadalījums ir pretēji ziemeļu dienvidu novietojumam, jo līdztekus nelielām klimatiskajām atšķirībām starp Baltijas valstīm Igaunijā jūnijā dienas gaišā laika ilgums ir ilgāks nekā Latvijā, bet Latvijā dienas gaišā laika ilgums ir garāks nekā Lietuvā. 

Gada tumšajā laikā Latvijā un citās Baltijas valstīs sagaidāmā praktiskās saules elektroenerģijas iznākuma vērtība ir ļoti zema. Decembrī tā viszemākā pasaulē ir Igaunijā (0,44 kWh/kWp/day), otra viszemākā vērtība ir Norvēģijā (0,50 kWh/kWp/day), bet Latvija (0,54 kWh/kWp/day) ir trešajā vietā pasaulē.  Decembrī ļoti zema valstīs sagaidāmā praktiskās saules elektroenerģijas iznākuma vērtība ir arī Zviedrijā (0,59 kWh/kWp/day), Lietuvā (0,61 kWh/kWp/day), Baltkrievijā (0,73 kWh/kWp/day), Dānijā (0,73 kWh/kWp/day), Īrijā (0,89 kWh/kWp/day), Apvienotajā Karalistē (0,90 kWh/kWp/day) un Polijā (0,96 kWh/kWp/day).Savukārt visaugstākā praktiskā saules elektroenerģijas iznākuma vērtība pasaulē decembrī ir tropu joslas valstīs ar sausu klimatu -  Etiopijā (5,36 kWh/kWp/day), Sudānā (5,43 kWh/kWp/day), Čadā (5,44 kWh/kWp/day) un Jemenā (5,52 kWh/kWp/day), kā arī dienvidu puslodes valstīs Argentīnā (5,29 kWh/kWp/day) un Čīlē (6,04 kWh/kWp/day), kurās decembris ir karstākais un saulainākais gada mēnesis.

Jāatzīmē, ka līdzīga aina ir arī citos rudens un ziemas mēnešos. Oktobrī viszemākā pasaulē praktiskā saules elektroenerģijas iznākuma vērtība ir Igaunijā. Norvēģija ir otrajā vietā pasaulē, bet trešajā ir Latvija, tad seko Īrija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste. Novembrī viszemākā pasaulē praktiskā saules elektroenerģijas iznākuma vērtība ir Igaunijā. Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet trešajā vietā ir Lietuva, tad seko Zviedrija un Norvēģija. Janvārī viszemākā pasaulē praktiskā saules elektroenerģijas iznākuma vērtība ir Norvēģijā, Igaunijā un Zviedrijā, Latvija ir ceturtajā vietā pasaulē, bet Lietuva – 6. vietā. No februāra līdz pat septembrim Baltijas valstis vairs nav pasaules trijniekā ar viszemāko praktiskā saules elektroenerģijas iznākuma vērtību pasaulē. Latvijā kopumā saules enerģētiskie resursi ir visumā vienmērīgi sadalīti pa visu valsts teritoriju. V

islielākā praktiskā saules elektroenerģijas iznākuma vērtība ir sagaidāma no SES, kas tiktu novietotas Kurzemes rietumu piekrastē, bet viszemākā praktiskā saules elektroenerģijas iznākuma vērtība ir sagaidāma no SES Vidzemes ziemeļrietumos. Tomēr atšķirības nav lielas un ir aptuveni 10% starp maksimālo un minimālo sagaidāmo elektroenerģijas ražošanas apjomu. Lai gan Latvijas saules elektroenerģētika ziemas mēnešos nav ar augstu atdevi, tomēr saules enerģētika ir Latvijai un ES svarīgs enerģijas ražošanas diversifikācijas posms. Savukārt vasaras mēnešos elektroenerģijas ražošana Latvijā ir ar ļoti augstu potenciālu. 

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.