Aleksejs Švedovs, AS OLEREX / KOOL Latvija SIA stratēģijas vadītājs
Brent naftas biržu cenas jau nokritušas līdz 3.–5. marta līmenim, kad Latvijā dīzeļdegviela maksāja ~1,69 €/l. Sagaidām, ka cenu kritums steidzami atspoguļosies arī degvielas uzpildes stacijās. Aicinu tirgotājus rīkoties atbilstoši tirgus tendencēm. Neaizmirstam arī akcīzi!
Viktors Valainis 17.04.2026 https://x.com/ViktorsValainis/status/2045167326312444002

Jau mēneša sākumā es uzrakstīju rakstu, kurā detalizēti izskaidroju, kāpēc ir ārkārtīgi nekorekti atsaukties uz biržas cenu kustību naftai Latvijas degvielas tirgus kontekstā: https://www.db.lv/zinas/nelaujiet-sevi-apmanit-525883
Man nav zināms ministriju darbinieku zināšanu līmenis par globālo naftas industriju un degvielas cenu savstarpējo saistību starp pasaules tirgu un Latvijas tirgu. Iespējams, viņi nezina, ka Brent fjūčers, kas tiek tirgots Intercontinental Exchange (ICE), ir atvasināts finanšu instruments uz izejvielu aktīvu (BFOET), un praksē tas galvenokārt tiek izmantots finanšu norēķiniem un risku pārvaldībai. Tā kā praktiski viss ICE Brent apgrozījums ir finanšu rakstura, darījumu skaits ar šo biržas kontraktu daudzkārt pārsniedz fizisko piegāžu apjomus, kas ir tā pamatā.
Iespējams, viņi nav lasījuši manu rakstu Dienas Bizness un nezina, ka fiziskajā naftas tirgū cenas, tostarp arī BFOET kompleksā ietilpstošajām markām, šajā mēnesī sasniedza visus vēsturiskos rekordus. Tāpat iespējams, ka viņi nezina, ka kādā brīdī dīzeļdegvielas cenu pieaugums gandrīz divas reizes apsteidza biržas naftas cenu pieaugumu. Un iespējams arī, ka viņiem nav zināms fakts, ka cenu starpība starp biržu un reālo piegāžu tirgu pieauga līdz tik kritiskam līmenim, ka praktiski izjauca ierasto cenu risku apdrošināšanas mehānismu energoresursu tirgos. Tomēr viņi nevar nezināt, ka Brent nafta netiek pārdota Latvijas degvielas uzpildes stacijās.
Tā kā raksta sākumā citētajā X platformas ierakstā ir atsauce uz vēsturiskajiem datiem, kas ir nedaudz vairāk nekā mēnesi seni, atļaušos arī es atsaukties uz vēsturi. Tikai periods būs garāks -nedaudz vairāk nekā ceturtdaļgadsimts, un instruments būs nevis naftas, bet dīzeļdegvielas biržas cenas:
1999. gada marts -2000. gada septembris. Cenu pieaugums (starpība starp minimumu un maksimumu) +255%.
2004. gada aprīlis -2004. gada septembris. +100%.
2007. gada janvāris -2008. gada jūlijs. +189%.
2009. gada marts -2010. gada aprīlis. +106%. Līdz 2011. gada aprīlim pieaugums sasniedza jau 196%.
2016. gada janvāris -2018. gada oktobris. +207%.
2020. gada aprīlis -2022. gada marts. +820%.
2026. gada janvāris -2026. gada aprīlis. +166%.
Tādējādi skaitļi uzskatāmi pierāda, ka pagātnē dīzeļdegvielas biržas cenu pieaugums vairākkārt ir bijis lielāks nekā šī gada pavasarī. Turklāt 2022. gada pavasarī biržas cenu maksimums bija pat augstāks nekā 2026. gada aprīlī, kas nozīmē, ka, koriģējot uz pēdējo piecu gadu inflāciju, “sajūtamā cena” patērētājam toreiz bija augstāka nekā tagad. Un nekādas reakcijas “solidaritātes maksājuma” veidā nebija.
Es labi atceros, kā 1999. gadā mēs ar kolēģiem apspriedām faktu, ka dīzeļdegvielas tonnas cena pārsniedza “maģisko robežu”- 100 dolārus - un cik daudz vairāk līdzekļu mums būs nepieciešams, lai iegādātos šo degvielu no naftas pārstrādes rūpnīcas. Tajā laikā doma, ka dīzeļdegvielas iepirkuma cena varētu būt 16 reizes augstāka, šķita vēl fantastiskāka nekā filmas The Matrix sižets, kas iznāca tajā pašā gadā.
Savukārt scenārijs, kurā strauja cenu kāpuma dēļ pasaules tirgū tev tikai trīs nedēļu laikā dubultojas degvielas iepirkuma cena, un tādēļ finanšu limiti līgumos piepildās divreiz ātrāk nekā plānots, kad vienas dienas laikā cenu pieaugums var pārsniegt 20%, klienti vairs nevar uzpildīties līdzekļu trūkuma dēļ, un vienlaikus tev Al Kapones stilā negaidīti tiek piedāvāts “solidaritātes maksājums”, lai spēlētu “Squid Game” pēc pilnīgi nepārskatāmiem noteikumiem, turklāt balstītiem uz pilnīgi citiem principiem nekā tie, kas tiek izmantoti degvielas pašizmaksas noteikšanai līgumos, - tas jau vairāk atgādina situāciju no Fight Club, kas arī iznāca 1999. gadā.