Jaunākās ziņas
Kāpēc rīdziniekiem jāmaksā dārgāk par apkuri, ja tirgū ir lētāks siltums?
Lētāku siltumu Rīgas iedzīvotājiem šobrīd neierobežo ne tirgus, ne tehnoloģijas, bet gan likumdošanas robi, kas ļauj siltumapgādes sistēmas operatoram “Rīgas Siltums” brīvi izvēlēties nevis lētāko, bet dārgāko tirgū pieejamo siltumu. Ar...
Koksnes resurss pārmaiņu laikā: līdzsvars starp dabu, ekonomiku un drošību
Mežs, ar to saistītās nozares, kokrūpniecība un koksnes resursu pieejamība pēdējos gados ir kļuvuši par vienu no centrālajiem jautājumiem gan Latvijas, gan Eiropas līmeņa diskusijās. Mežs vairs netiek skatīts tikai kā dabas vērtība vai...
Kā stikls rada stiklu
Lielākā daļa sabiedrības zina, ka stikls ir pārstrādājams materiāls. Tā vietā, lai stikla atkritumi nonāktu poligonā, tiem var dot jaunu dzīvi un pārvērst tos vērtīgos produktos neierobežotu reižu skaitu. Pārstrādes uzņēmums “Ekobaze...
Mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī neattaisno tirgotāju cerības
Mazumtirdzniecības apgrozījums 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri pieaudzis vien par 0,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Latvijas iedzīvotāji decembrī tērējuši piesardzīgāk, nekā tirgotāji bija...
2026. gads būs Latvijas izlaušanās laiks digitālajās finansēs - ja vien nebaidīsimies no MiCA un tokenizācijas
Vēl pirms dažiem gadiem diskusijas par blokķēdi un Web3 Latvijas publiskajā telpā bieži vien aprobežojās ar spekulatīvām sarunām par kriptovalūtu cenām. Šodien, 2026. gada sākumā, bilde ir fundamentāli mainījusies. Mēs vairs nerunājam par...
Eirozonā patērētāju noskaņojums uzlabojas, Ķīnā izaugsme palēninās
Eirozonas patērētāju noskaņojums janvārī sasniedza augstāko līmeni kopš pērnā gada sākuma. Gala cenas tika celtas pakalpojumu sektorā, bet preču cenas turpināja mēreni samazināties. Ķīnas ekonomikas izaugsme 4. ceturksnī palēninājusies...
Kad īre kļūst par apzinātu izvēli, nevis kompromisu
Ja iepriekš īpašumtiesības bieži tika uztvertas kā pašmērķis, tad šobrīd arvien vairāk cilvēku izvērtē elastību un mobilitāti. Ģeopolitiskā nenoteiktība šo tendenci tikai pastiprina. Īre šādā kontekstā piedāvā lielāku brīvību un spēju...
Atalgojums un taisnīguma sajūta – kā darba devējs var nodrošināt abus?
Atalgojums ir būtiska mūsu darba dzīves sastāvdaļa, tā ir ne tikai atlīdzība par paveikto darbu, bet vienlaikus arī simbols tam, kā mūs novērtē darba devējs. Liela daļa no mums kādreiz sev uzdevuši jautājumu – vai mana alga ir “pareiza”...
Zaļā cilvēkresursu vadība: par vides ilgtspēju ārpus dokumentiem
Daudzās organizācijās ilgtspēja vairs nav jauns jēdziens – ir stratēģijas, mērķi, rādītāji un atbildīgās personas. Taču praksē arvien biežāk rodas jautājums: kāpēc, neskatoties uz visu iepriekš minēto, reālā rīcība nemainās tik strauji, kā...
Personas datu cena: cik vērti ir klientu maksājumu karšu dati melnajā tirgū?
Daudzi cilvēki joprojām nenovērtē, cik lielu vērtību noziedzniekiem sniedz viņu personas un finanšu dati – sākot no sociālo tīklu pieslēgšanās datiem līdz bankas kartes datiem vai konta informācijai. Kibernoziedzības melnajā tirgū...
Jauno Trampa tarifu ietekme uz Latviju: trīs iespējamie scenāriji
Ņemot vērā sarežģījumus sarunās par Grenlandi, ASV prezidenta Donalda Trampa draudi ieviest jaunus tarifus no pirmā acu uzmetiena šķiet vērsti tikai pret ierobežotu Eiropas valstu loku – tie tieši skartu astoņas valstis. Tomēr realitātē...
Globālie klimata riski: ko tie nozīmē ekonomikai nākamajā desmitgadē?
Davosā norisinās Pasaules Ekonomikas forums, kur pasaules politiskie, akadēmiskie un uzņēmējdarbības līderi diskutē par globālās ekonomikas virzieniem, riskiem un sadarbības iespējām. Forums katru gadu kļūst par orientieri diskusijām par...
Tehnoloģijas skolā kā iespēja, nevis slogs
Digitālā transformācija izglītībā notiek strauji – skolās ienāk jaunas platformas, rīki, mākslīgais intelekts. No malas izskatās, ka skola kļūst modernāka, un lielā mērā tā arī ir. Tehnoloģijas patiešām var palīdzēt ietaupīt laiku,...
Aprites ekonomika Eiropā un Latvijā – iespēja, kas iestrēgusi pusceļā
Aprites ekonomika nav tikai vides jautājums – tā ir izaugsmes iespēja. Eiropas Savienībā šīs nozares jau šobrīd rada simtiem miljardu eiro un nodrošina miljoniem darbavietu ar būtisku izaugsmes potenciālu līdz 2030. gadam. Taču katrs...
Kāpēc bankām jādomā citādi
Pēdējo gadu laikā banku nozare ir mainījusies straujāk nekā vairākās iepriekšējās desmitgadēs kopā. Šīs pārmaiņas nav tikai par jauniem digitāliem risinājumiem vai tehnoloģiju ieviešanu – tās iezīmē būtisku domāšanas un darbības modeļa...
Institucionāla uzrauga maiņa nav vienlīdzības zīme labākai uzraudzībai
Nebanku finansētāju nozares ieskatā patērētāju aizsardzības efektivitāti un uzņēmumu darbības efektivitāti nenosaka uzraugošās iestādes nosaukums, bet gan konkrēti instrumenti, pieeja uzraudzībā un vienlīdzīgi noteikumi visiem...
