Apbūves tiesības piešķirs aptuveni 39 941 hektāram valsts meža zemes. Plānotā vēja parku minimālā jauda būs 800 megavati.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka summu noteicis neatkarīgs vērtētājs. "Latvijas vēja parki" to maksās no saviem līdzekļiem. Maksājumu saņems valsts meža zemes pārvaldītājs - AS "Latvijas valsts meži" (LVM). Savukārt apbūves tiesību līguma termiņš būs 30 gadi, ar tiesībām to pagarināt, ja to pieļauj normatīvais regulējums.

Pēc projektēšanas posma, lai izvietotu ap 120 turbīnu, būs jāatmežo vidēji viens hektārs uz katru turbīnu. Tas nozīmē, ka no gandrīz 40 000 hektāru, kas paredzēti vēja parku ierīkošanas izpētei, vēja parku būvēšanai atmežos ap 120 hektāru, savukārt 99% no minētās teritorijas varēs turpināt meža apsaimniekošanu, norāda ZM.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka vienreizējais maksājums ir tikai daļa no kopējiem maksājumiem, kas "Latvijas vēja parkiem" būs jāmaksā. Pārējie maksājumi būs ietverti apbūves tiesības līgumā un noteikti katram no vēja parka posmiem, tostarp izpētei, būvniecībai un ekspluatācijai, atsevišķi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

"Latvijas vēja parku" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka apbūves tiesības, veicot par tām vienreizēju maksājumu 3,14 miljonu eiro apmērā, saņemtas teritorijām Limbažu, Valkas, Valmieras, Ķekavas, Bauskas, Aizkraukles, Ogres, Balvu, Ludzas un Ventspils novadā.

Kopā par apbūves tiesībām visa līguma darbības laikā tiks samaksāti aptuveni 154 miljoni eiro.

Uzņēmumā vēsta, ka "Latvijas vēja parku" projekts radīs iespējas arī citiem vēja enerģētikas attīstītājiem, jo Latvijai nepieciešamo jaudu attīstīšana iespējama ar citu privātu uzņēmēju palīdzību. Vēja parku izbūvē un attīstībā plānots iesaistīt vietējos komersantus.

Vēja elektrostacijas plānots izbūvēt pēc iespējas attālināti no apdzīvotām vietām. Vēja parku būvniecības vietu izvēlei tiek veikta vēja kartēšana, novērtējot piemērotākos ģeogrāfiskos apstākļus, kā arī būtiskākais vēju parku attīstībai ir izveidot tos tā, lai radītu pēc iespējas minimālu ietekmi uz vidi, ainavu un iedzīvotājiem.

Uzņēmumā uzsver, ka vēja parki netiks būvēti "Natura 2000" teritorijās, mikroliegumos un to buferzonās, kā arī prioritāri tiek izvēlētas teritorijas ar mazāku ietekmi uz vidi, piemēram, jau esošās cirsmas.

Jau ziņots, ka AS "Latvenergo" un LVM kopuzņēmums vēja parku attīstībai - "Latvijas vēja parki" - tika reģistrēts pērn 22.jūlijā. Kompānijas pamatkapitāls ir divi miljoni eiro, un 80% uzņēmuma kapitāldaļu pieder "Latvenergo", bet 20% - LVM.

"Latvijas vēja parku" statūtos norādīts, ka kompānija attīstīs jaunus stratēģiskās nozīmes vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavatu (MW), tostarp projektēs, izbūvēs un ekspluatēs ar to saistīto infrastruktūru uz Latvijas īpašumā esošām zemēm, kuru apsaimniekošanu veic LVM, un uz LVM īpašumā esošām zemēm, kuru apbūves tiesības ir ieguvis uzņēmums.