Nākotnes energoresursa — zaļā ūdeņraža — transportēšanai no Ziemeļvalstīm uz Viduseiropu iecerēta  ūdeņraža vada izveide, tā Latvijas aptuveni 270 kilometru garais posms varētu izmaksāt apmēram 800 miljonus eiro un veicinātu ūdeņraža ražošanu.

Pašlaik gan notiek projekta priekšizpēte, kuru plānots pabeigt 2024. gada vidū un, balstoties uz izpētes datiem un rekomendācijām, pieņemt lēmumu par tālāko virzību.

Pirmie soļi

„Latvijā pašlaik juridiski nav nominēts ūdeņraža infrastruktūras sistēmas operators, bet uzņēmums ir saņēmis Klimata un enerģētikas ministrijas vēstuli, kas apliecina, ka nākotnē  Conexus Baltic Grid  varētu būt  šis operators,” situāciju skaidro AS Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš atzīst, ka ūdeņraža infrastruktūras sistēmas operatoru noteiks vai nu ar likumu, vai arī ar valdības lēmumu. „Tā kā Conexus Baltic Grid ir dabasgāzes operators, tad uzņēmums ir spēris pirmos soļus iecerētās ūdeņraža infrastruktūras sistēmas izveidē, jo kopā  ar vēl piecu valstu  - Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas - kompānijām (Gasgrid Finland Oy, Elering AS,  Amber Grid AB, GAZ SYSTEM S.A. un ONTRAS Gastransport GmbH) noslēguši  Ziemeļu – Baltijas ūdeņraža koridora izveides vienošanos,” norāda U. Bariss.  Viņš stāsta, ka pašlaik  notiek projekta priekšizpēte, kuru plānots pabeigt 2024. gada vidū un, balstoties uz izpētes datiem un rekomendācijām, pieņemt lēmumu par tālāko virzību. 

„Viens no priekšizpētes uzdevumiem ir tieši  konceptuāli izvērtēt ūdeņraža infrastruktūras trases optimālo izvietojumu,” uz jautājumu par to, kas pašlaik ir  būtiskākais jautājums, atbild U. Bariss. Viņš norāda, ka šajā posmā tiek vērtēti arī potenciālie ūdeņraža ģenerācijas avoti un arī tā potenciālie patērētāji, kuri perspektīvā varētu rasties. „Kā dabasgāzes transporta sistēmas operatoram visvienkāršākais risinājums ir ūdeņraža transportēšanas sistēmu būvēt līdzās jau esošajai dabasgāzes transporta infrastruktūrai, protams, tad nāktos paplašināt pašreizējo koridoru,” uz jautājumu, vai ūdeņraža  infrastruktūras izbūvei varētu tikt izmantota iecerētā Rail Baltica trase, esošā gāzes transportēšanas sistēmas trase vai vēl kāda cita, atbild U. Bariss. Viņš atzīst, ka pašlaik nav iespējams atbildēt uz to, kādas jaudas ūdeņraža cauruļvads tiks būvēts, kādi būs tā parametri. 

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 9.aprīļa numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!