Dienas Bizness jau iepriekš aprakstīja situāciju, pieņemot koncerna Latvenergo skaidrojumus par remontu vienā no Rīgas TEC, kā arī labo hidroizstrādi novembrī, proti, Latvija saražojot daudz, pietiekot pat eksportam uz Somiju, kas ļoti daudz patērē. 

CSP dati rāda, ka novembrī kopējais enerģijas deficīts bijis 200 miljoni kWh, kas ir aptuveni četras reizes vairāk nekā gada sākumā un tikpat cik jūnijā, jūlijā, kas ir mēneši, kuri iezīmē enerģijas krīzes sākumu. Tieši par pašmāju hidroizstrādes palielinājumu, kas pret oktobri ir nepilni 100 milj. kWh, runājot, var redzēt, ka par līdzīgu lielumu vidēji sarūk arī elektroenerģijas eksports un imports. 

Proti, skaidri redzams, ka vietējā izstrāde samazina importu. Savukārt piegādes vietējam tirgum ir praktiski nemainīgas. Atšķirībā no elektroenerģijas ražošanas Latvijā šā gada rudenī, kas sarukusi pret 2020. gadu pa mēnešiem dažādi, bet vidēji par 100 līdz 150 milj. kWh, pieprasījums vietējā tirgū bijis praktiski nemainīgs. Proti, salīdzinot ar 2020. gadu, nobīdes pa mēnešiem pieprasījumā ir par dažiem desmitiem milj. kWh. Runājot par piegādēm vietējam tirgum, jāpiebilst, ka tiek ņemti vērā arī enerģijas zudumi tīklā, kas, starp citu, pieaug proporcionāli piegādes attālumam un ko nereti, runājot par enerģijas cenām biržā, aizmirst piebilst aģenti, reklamējot brīvo tirgu.

Visu rakstu lasiet 4.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!