2025. gada janvārī Latvijā pie sadales un pārvades tīkliem bija pieslēgti 3452 megavati (MW) elektroenerģijas jaudu, liecina Eiropas pārvades sistēmu operatoru organizācijas ENTS-E dati. Lielāko daļu no tām veidoja jaudas, kas elektrību ražo, izmantojot ūdens resursus un dabasgāzi. Lai gan atsevišķi enerģētikas eksperti uzskata, ka dabasgāzes patēriņš tuvāko gadu laikā ievērojami nesamazināsies, Klimata un enerģētikas ministrijas mērķi ir ambiciozi - līdz 2030. gadam visu valsts elektroenerģijas patēriņu plānots nosegt, izmantojot AER. 

Mērķi sasniedzami

Šobrīd, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvija procentuāli no kopējā elektroenerģijas gala patēriņa AER izmanto visvairāk, liecina jaunākie Eurostat dati. Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs uzsver, ka mūsu valstī šis rādītājs ir pat augstāks nekā Eiropas Savienības (ES) vidējais. “2023.gadā, izmantojot AER, Latvijā tika saražoti 54,3% no nepieciešamās elektroenerģijas, Lietuvā - 36,5%, Igaunijā - 31,8%, bet vidēji ES - 42,6%. To vērtējam kā labu starta pozīciju, lai sasniegtu klimata un enerģētikas mērķus 2030. gadā. Kopumā jāsaka, ka Baltijas valstis pēdējos gados ir aktīvi attīstījušas AER sektoru, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka katrai no tām ir bijušas atšķirīgas starta pozīcijas. Latvija vēsturiski ir bijusi viena no Eiropas līderēm hidroenerģijas izmantošanā, pateicoties Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskādei. 

Piemēram, 2024. gadā no kopējās saražotās elektroenerģijas 54% tika iegūti tieši HES. Tas ir devis stabilu atjaunīgās enerģijas bāzi, bet vienlaikus arī bijis noteicošais faktors lēnākai citu AER avotu attīstībai Latvijā,” norāda K.Melnis. To apstiprina ENTS-E dati - 2025. gada sākumā Latvijā bija uzstādīti 450 MW saules un 136 MW vēja jaudu, kamēr Lietuvā šie abi rādītāji jau sasniedza četru ciparu skaitļus. K.Melnis gan norāda, ka, vērtējot situāciju attiecībā uz AER attīstību, Latvijā kopš Klimata un enerģētikas ministrijas izveides AER projekti ir izvirzījušies enerģētikas politikas priekšplānā. Atbilstoši ministrijas prognozēm 2025. gadā Latvijā tiks uzstādīti 626 MW jaunas saules enerģijas jaudas. Vēja enerģijas asociācija savukārt norāda, ka straujāka vēja enerģijas attīstība Latvijā tiek prognozēta 2027. gadā, kad kopējā uzstādītā vēja parku jauda varētu pārsniegt 700 MW. 

Visu noteiks cena

Lai gan plāni attiecībā uz AER attīstību ir ambiciozi, realitātē fosilo resursu patēriņš nemaz tik strauji nerūk. AS Conexus Baltic Grid sniegtā informācija liecina, ka kopš 2022. gada dabasgāzes patēriņš Latvijā bijis stabils - no 8,2 līdz 8,8 teravatstundām (TWh) gadā. “Vērtējot situāciju garākā laika nogrieznī, kopumā tendence ir bijusi lejupejoša, taču pēc Krievijas kara uzsākšanas Ukrainā dabasgāzes patēriņš ir nostabilizējies. Mēs prognozējam, ka arī nākotnē patēriņš, visticamāk, saglabāsies esošajā līmenī, taču būtisks jautājums šajā gadījumā ir - kā attīstīsies ekonomiskie procesi pasaulē? Pēdējie gadi ir diezgan skaidri parādījuši, ka globālā situācija būtiski ietekmē dabasgāzes cenu, kas savukārt atsaucas arī uz patēriņu. Ja cena samazināsies, patēriņš varētu arī palielināties,” teic Uldis Bariss, Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs. 

Visu rakstu lasiet 18.marta žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.