Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks. 

ABB Latvijas tirgū darbojas jau kopš 1992. gada. Kā jums šajā laikā veicies?

ABB ir viens no pirmajiem starptautiskajiem uzņēmumiem, kas ienāca Latvijas tirgū pēc neatkarības atgūšanas. Vairāk nekā 30 gadu laikā esam nostiprinājuši savu pozīciju kā vadošais enerģētikas un automatizācijas tehnoloģiju piegādātājs Latvijā, piedāvājot inovatīvus risinājumus, kas palīdz uzņēmumiem efektīvāk izmantot enerģiju, tā veicinot to konkurētspēju. Sākotnēji mūsu fokuss bija uz elektroapgādes un industriālās automatizācijas risinājumiem, taču laika gaitā esam pielāgojušies mainīgajām tirgus prasībām un paplašinājuši savu darbību digitālo un ilgtspējīgo tehnoloģiju jomā. Šodien ABB Latvija koncentrējas uz atjaunīgo energoresursu projektiem, saules un vēja parkiem, datu centru infrastruktūru, pārtikas ražošanu, dzelzceļa elektrifikāciju un elektroauto uzlādes risinājumiem. Šie segmenti spēlē būtisku lomu gan enerģētikas nozarē, gan visas ekonomikas attīstībā, un mēs esam lepni, ka varam piedalīties šo projektu īstenošanā. ABB sevi pierādījis kā uzticamu partneri, kas cieši sadarbojas ar vietējiem uzņēmumiem un valsts institūcijām. Mūsu komandas eksperti spēj iedziļināties katrā projektā, piedāvājot individuāli pielāgotus risinājumus, kā arī nodrošinot gan tehnoloģisko atbalstu, gan konsultācijas, kas palīdz optimizēt enerģijas patēriņu un veicina ilgtspējīgu attīstību.

ABB globālā mērogā strādā vairākās citās valstīs. Ar ko Latvijas tirgus atšķiras?

Baltijas un Latvijas enerģētikas tirgus ir salīdzinoši neliels, taču dinamisks, jo pieprasījums pēc energoefektīviem un digitalizētiem risinājumiem turpina augt. Arī pie mums uzņēmumi un infrastruktūras attīstītāji arvien vairāk sākt investēt viedajās tehnoloģijās, automatizācijā un atjaunojamos energoresursos, un mums ir iespēja piedāvāt ABB izstrādātās inovācijas dažādās nozarēs. Ja runājam par tirgus atšķirībām, jāsaka, ka Latvijā klienti ir daudz jutīgāki pret cenām, un tas vēl joprojām bieži vien ir noteicošais faktors. Nereti risinājuma kvalitāte un ilgtermiņa ieguvumi novirzās otrajā plānā, taču pēdējā laikā situācija uzlabojas. Uzņēmēji sāk domāt un investēt ilgtermiņā, veic detalizētu investīciju analīzi, saprotot, ka sākotnēji dārgāks risinājums ilgtermiņā var būt izdevīgāks. Papildus tam, atšķirībā no lielākajiem Eiropas tirgiem, kur uzņēmumi var atļauties veidot šauri specializētas komandas, ABB Latvijas eksperti strādā ar plašu tehnoloģiju un risinājumu klāstu. Tas, protams, nav vienkārši, bet vienlaikus sniedz mums lielas priekšrocības. Komandas zināšanas un prasmes mums ļauj būt krietni elastīgākiem un pielāgot risinājumus dažādām vajadzībām. Mūsu komanda sniedz padziļinātas konsultācijas un inženiertehnisko atbalstu visā projekta dzīves ciklā. Šī pieeja ir īpaši svarīga mazākos un strauji augošos tirgos, kur klientiem ir nepieciešama individuāla pieeja un ātrs tehniskais atbalsts, lai maksimāli efektīvi izmantotu jaunās tehnoloģijas.

Pēdējos gados daudz tika runāts par enerģētikas krīzi. Ņemot vērā to, ka liela daļa jūsu klientu ir tieši enerģētikas uzņēmumi – vai arī jūs uz savas ādas izjutāt krīzes ietekmi?

Mēs šo periodu piedzīvojām kā strauja pieprasījuma un izaugsmes laiku, jo uzņēmumi un valsts iestādes veica būtiskas investīcijas atjaunojamo energoresursu attīstībā, elektroenerģijas sistēmu modernizācijā un energoefektivitātes uzlabošanā. Īpaši nozīmīgi projekti bija saules un vēja parku izbūve, esošo elektrotīklu automatizācija un digitalizācija. Tāpat aktualizējās arī enerģijas uzkrāšanas sistēmu nozīme, kas palīdz nodrošināt elektrotīklu frekvences stabilitāti un drošību, kā arī ļauj uzņēmumiem akumulēt enerģiju un izmantot to cenu svārstību laikā, optimizējot izmaksas. Papildus tam enerģijas uzkrāšanas sistēmas sekmē arī enerģētisko neatkarību Baltijā, kas kļuva īpaši svarīgi pēc Baltijas valstu desinhronizācijas no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem. Šobrīd mēs redzam, ka enerģijas uzkrāšanas sistēmas kļūst par būtisku enerģētikas nozares sastāvdaļu Latvijā un tirgū jau tiek īstenoti pirmie izbūves projekti. Tas ir ļoti aktuāls segments, kas turpinās attīstīties tuvākajos gados.
Kādas, jūsuprāt, ir pēdējo piecu gadu nozīmīgākās attīstības tendences Latvijas enerģētikas nozarē?

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas enerģētikas nozari ir ietekmējušas piecas galvenās tendences. Pirmkārt, enerģētiskā neatkarība. Baltijas valstis diversificē enerģijas piegādes avotus un attīsta vietējo ražošanu, lai mazinātu atkarību no importa. Otrkārt, infrastruktūras modernizācija – elektrotīklu digitalizācija, automatizācija un enerģijas uzkrāšanas sistēmu ieviešana, kas nodrošina efektīvāku un stabilāku elektroapgādi. Treškārt, noteikti jāatzīmē tādi aspekti kā Eiropas Zaļais kurss un ilgtspēja. Šobrīd ir ieviesti stingrāki CO2 emisiju ierobežojumi, un atjaunojamās enerģijas attīstība veicina pāreju uz videi draudzīgākiem risinājumiem. Tāpat lielu ietekmi uz tirgu atstās arī ES Fluorēto gāzu (F-gāzu) regula, kas būtiski mainīs elektroenerģijas sadales un pārvades infrastruktūru, liekot nozares uzņēmumiem pāriet uz videi draudzīgākām tehnoloģijām. Papildus tam tirgus dalībniekiem jāņem vērā arī datu centru un digitālās infrastruktūras attīstība, jo šobrīd strauji aug pieprasījums pēc energoefektīviem, drošiem elektroapgādes risinājumiem, kā arī kiberdrošības un viedās pārvaldības sistēmām. Īsāk sakot - enerģētikas nozare Latvijā attīstās dinamiski, un ABB piedāvā inovatīvus risinājumus, lai palīdzētu uzņēmumiem pielāgoties šīm pārmaiņām.

Kā jau minējāt, šobrīd ļoti aktuāla tēma ir F-gāzu regula. Kā tieši tā ietekmēs nozari?

F-gāzu regula ir būtisks pavērsiena punkts enerģētikas nozarē, taču šobrīd to pārzina tikai šaurāks speciālistu loks – augstsprieguma un sadales tīklu operatori, piegādātāji un enerģētikas uzņēmēji. Regula paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra būs aizliegts uzstādīt F-gāzi saturošas elektroiekārtas līdz 24 kV sprieguma līmenim ieskaitot. Šīs izmaiņas ietekmēs lielāko daļu pašreizējā sadales tīkla slēgiekārtu tirgus, kas varētu mainīties pat par 80%. No 2030. gada savukārt aizliegums tiks paplašināts arī uz 52 kV sprieguma līmeņa elektroiekārtām ieskaitot. Esošās iekārtas varēs turpināt izmantot, remontēt un atjaunot, taču jaunos projektos būs jāievieš alternatīvas tehnoloģijas, kas atbilst jaunajiem vides standartiem. ABB aktīvi strādā pie jauno tehnoloģiju ieviešanas, lai palīdzētu klientiem pāriet uz ilgtspējīgākām un drošākām alternatīvām. Taču laiks ir ierobežots – līdz pirmo izmaiņu stāšanās spēkā ir palicis mazāk nekā gads. Daudzi uzņēmumi joprojām plāno savus projektus, neņemot vērā regulas prasības, kas var radīt nopietnas problēmas ar objekta nodošanu ekspluatācijā. Šī iemesla dēļ uzņēmumiem, kas strādā enerģētikas un infrastruktūras sektorā, ir ļoti svarīgi jau tagad izvērtēt savus projektus un pielāgot risinājumus atbilstoši jaunajiem noteikumiem.

Kā nākotnē attīstīsies Latvijas un Baltijas enerģētikas nozare? Kādu tirgu mēs redzēsim pēc 10-15 gadiem?

Latvijas un Baltijas enerģētikas nākotne balstīsies uz trīs galvenajiem pīlāriem – decentralizāciju, digitalizāciju un dekarbonizāciju. Šie virzieni jau šobrīd veido nozares attīstību, un to nozīme tikai pieaugs. Vēsturiski Baltijas reģions bija atkarīgs no centrālajiem enerģijas ražotājiem, piemēram, hidroelektrostacijām un fosilo kurināmo stacijām. Tomēr pēdējos gados tirgū ienāk arvien vairāk neatkarīgu enerģijas ražotāju, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, piemēram, vēju un sauli, kā arī gāzes un hibrīdrisinājumus. Šī tendence palielina energoapgādes drošību un elastību – dažādi ražošanas avoti nodrošina stabilāku elektroapgādi, mazāku atkarību no importa un veselīgu konkurenci, kas ilgtermiņā palīdz samazināt enerģijas cenas.

Kā tirgu ietekmēs digitalizācija?

Viedās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts jau šobrīd spēlē kritisku lomu enerģētikā. Automatizēti un datu vadīti risinājumi ļauj precīzi prognozēt enerģijas pieprasījumu, optimizēt patēriņu un efektivizēt ražošanas procesus. Tādas tehnoloģijas kā, piemēram, ABB Ability™ digitālās platformas palīdz uzņēmumiem reāllaikā analizēt un optimizēt enerģijas patēriņu, gudri pārvaldīt elektrotīklus un rūpniecības procesus, kā arī samazināt enerģijas zudumus un izmaksas. Nākotnē digitalizācija kļūs vēl nozīmīgāka, jo elektroenerģijas patēriņš pieaug, kā rezultātā būs nepieciešama vēl gudrāka tīklu pārvaldība.

Minējāt arī dekarbonizāciju. Kāpēc šis aspekts ir un būs svarīgs enerģētikas tirgū?

ES ir noteikusi CO2 neitralitātes mērķus, kas tieši ietekmēs Baltijas enerģētikas nozari. Fosilo kurināmo pakāpeniski aizstās ar atjaunojamiem energoresursiem, un uzņēmumiem būs jāpāriet uz videi draudzīgākām tehnoloģijām. Dekarbonizācija nozīmēs emisiju samazināšanu gan enerģijas ražošanā, gan rūpniecībā, ūdeņraža un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju attīstību, kā arī atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanos elektroapgādes sistēmās. Kopumā tuvāko 10-15 gadu laikā Baltijas enerģētikas nozare kļūs zaļāka, digitalizētāka un elastīgāka, un ABB turpinās piedāvāt tehnoloģijas, kas palīdzēs uzņēmumiem pielāgoties šīm pārmaiņām.

Ikdienā jūs palīdzat saviem klientiem efektīvi lietot elektroenerģiju un ilgtspējīgi palielināt rūpniecisko ražīgumu. Kā tieši jūs to darāt?

Mūsu mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem samazināt enerģijas patēriņu, palielināt efektivitāti un optimizēt ražošanas procesus. To panākam, piedāvājot gudras enerģijas pārvaldības un automatizācijas tehnoloģijas. Viens no galvenajiem risinājumiem ir jau pieminētā ABB Ability™ platforma, kas sevi ietver vairākus rīkus. Piemēram, Energy Manager uzrauga un analizē enerģijas patēriņu dažādos procesos, identificējot iespējas optimizācijai, bet Asset Manager palīdz prognozēt iekārtu darbības traucējumus un optimizēt apkopes, samazinot neplānotas dīkstāves. 

Kādu nozaru uzņēmumi var izmantot šos risinājumus?

Tos var izmantot dažādu nozaru uzņēmumi – rūpnīcas, veikalu tīkli, datu centri un infrastruktūras objekti. Piemēram, ja veikalu tīklam katrā filiālē ir uzstādīta ABB enerģijas pārvaldības sistēma, uzņēmums var reāllaikā uzraudzīt enerģijas patēriņu, identificēt izmaiņas, piemēram, pārmērīgu apgaismojuma vai dzesēšanas sistēmas patēriņu, kā arī laicīgi novērst problēmas un samazināt izmaksas. Šāda pieeja ļauj uzņēmumiem ne tikai samazināt ekspluatācijas izdevumus, bet arī uzlabot energoefektivitāti un ilgtspējību.

Kādas ir galvenās kļūdas, kas traucē uzņēmējiem būt ilgtspējīgiem un efektīviem?

Es neuzskatu, ka tās būtu tieši kļūdas – drīzāk pieredzes un datu trūkums. Daudzi uzņēmēji paļaujas uz pieņēmumiem, nevis uz konkrētiem mērījumiem un analīzi. Ja tu nevari nomērīt, tu nevari uzlabot – tas attiecas uz visām nozarēm, arī enerģētiku. Bez precīziem datiem uzņēmumi riskē ieguldīt lielus finanšu resursus neefektīvās tehnoloģijās, kas ilgtermiņā nesniedz vēlamo ieguvumu. Tāpēc ir svarīgi veikt datu analīzi pirms jebkādu investīciju veikšanas. Es velētos uzsvērt, ka efektivitātes un ilgtspējības pamatā ir drošība. Droša un stabila infrastruktūra, kā arī darba vide personālam un vide, kurā dzīvojam un lietojam visas mūsdienu tehnoloģijas. Mūsu ikdienā ienākušās tehnoloģijas – saules elektrostacijas, elektroauto uzlādes stacijas - ir iekārtas ar paaugstinātu bīstamību, tādēļ produkta kvalitātei ir liela loma drošā tehnoloģiju lietošanā. Runājot par industriāliem produktiem un risinājumiem, drošības nozīme palielinās, jo arī iekārtu jaudas ir daudz lielākas. Tā kā drošība ABB  ir top prioritāte, tad arī produkti un tehnoloģiskie risinājumi dažādām industrijām, kurus piedāvājam Latvijas klientiem, ir izstrādāti, ievērojot augstākos drošības standartus.

Kā vērtējat uzņēmēju interesi un vēlmi ieguldīt savu biznesu ilgtspējā?

Pēdējos gados gan uzņēmēju, gan privātpersonu interese par ilgtspējīgiem risinājumiem ir būtiski pieaugusi. Arvien vairāk uzņēmumu apzinās, ka ieguldījumi ilgtspējā var uzlabot konkurētspēju, samazināt izmaksas un palielināt efektivitāti. Normatīvie regulējumi spēlē nozīmīgu lomu – arvien stingrākās prasības energoefektivitātei un CO2 emisiju samazināšanai liek uzņēmumiem pielāgoties. Klienti un patērētāji arvien vairāk izvēlas uzņēmumus, kas ievēro ilgtspējas principus, tas nozīmē, ka ilgtspēja kļūst arī par konkurētspējas faktoru. Kopumā mēs redzam, ka uzņēmēju gatavība ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos turpina augt, un ABB aktīvi palīdz uzņēmumiem īstenot šo pāreju.

Kādi ir ABB mērķi ceļā uz zaļāku biznesu?

ABB ilgtspēja nav tikai vīzija – tā ir daļa no mūsu stratēģijas un ikdienas darbības. Mēs aktīvi strādājam pie CO2 emisiju samazināšanas, efektīvākas resursu izmantošanas un ilgtspējīgām tehnoloģijām. Latvijā šajā virzienā jau esam spēruši vairākus soļus. Kā vienu no piemēriem varu minēt pārvākšanos uz A-klases biroju telpām Rīgā, kur daļu elektroenerģijas iegūstam no saules paneļiem, kas samazina mūsu oglekļa pēdas nospiedumu. Tāpat ABB elektrifikācijas bizness pamazām īsteno pāreju uz elektroauto. Līdz 2027. gadam plānojam pilnībā pāriet uz elektriskajiem transportlīdzekļiem, atstājot iekšdedzes dzinējus pagātnē. Papildus tam iesaistāmies arī atjaunojamo energoresursu attīstības veicināšanā, palīdzot klientiem efektīvi izmantot vēja, saules un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas. Mūsu mērķis ir ne tikai mazināt ABB ietekmi uz vidi, bet arī palīdzēt citiem uzņēmumiem samazināt enerģijas patēriņu un pāriet uz ilgtspējīgiem risinājumiem.

Kādi kopumā ir ABB attīstības plāni Latvijā?

Pēdējo gadu laikā ABB Latvijā ir attīstījis vairākus stratēģiski nozīmīgus projektus, kuri saistīti ar elektroauto uzlādes infrastruktūru, atjaunojamo energoresursu integrāciju un digitalizāciju. Šīs jomas kļūst arvien svarīgākas, un mēs plānojam turpināt darbu pie inovāciju ieviešanas un infrastruktūras attīstības, lai nodrošinātu stabilu, efektīvu un drošu elektroapgādes infrastruktūru.