Pēdējo četru gadu laikā Latvijā četrkārt samazinājās par kukuļņemšanu notiesāto personu skaits.

Kā liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra kriminālajā statistikā publiskotie dati, tad pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ievērojami samazinājās ar korupciju saistīto reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits. 2015. gadā Latvijas drošības struktūras reģistrēja 31 kukuļņemšanas (320. Krimināllikuma pants) un 208 kukuļdošanas ( 323. Krimināllikuma pants) gadījumus. Savukārt 2024. gadā tika reģistrēti tikai 10 kukuļņemšanas un 47 kukuļdošanas gadījumi.

Savukārt atbilstoši Tiesu administrācijas Tiesu darba datu portālā publiskotajiem datiem pēdējo četru gadu laikā Latvijā četrkārt samazinājās par kukuļņemšanu notiesāto personu skaits. 2021. gadā Latvijas tiesās pirmajā instancē par kukuļņemšanu tika notiesātas 40 personas, bet 2024. gadā - vairs tikai vienpadsmit personas. Atgādināsim, ka 2025. gada pirmā puse ir laiks, kad noslēdzas amata termiņi vairākiem ļoti svarīgiem Latvijas tieslietu sistēmas amatpersonu posteņiem - ģenerālprokuroram, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, Augstākās tiesas tiesnešiem, tāpēc tas ir labs brīdis, lai izvērtētu Latvijas tieslietu sistēmu un to salīdzinātu ar citām valstīm. Iepriekšējā rakstā Latvijā slepkavību līmenis stabili augsts tika aplūkota problemātika ar tīšu slepkavību skatu Latvijā. Atgādināsim, ka 2022. gadā, rēķinot tīšu slepkavību skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Latvija bija pirmajā vietā Eiropā.

Vērtējot noziegumus, kas ir saistīti ar korupciju, Latvija nevar pretendēt uz Eiropas korupcijas galvaspilsētas statusu. Tieši pretēji - gan vērtējot noziedzības statistiku, gan dažādās aptaujās iegūtos rezultātus, Latvija ir pelēka un viduvēja Eiropas valsts gan korupcijas līmeņa, gan tā apkarošanas jomā. 

Visu rakstu un lašu statistikas datu apkopojumu lasiet 13.maija žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.