Savukārt 13,6% no pētījumā iekļautajiem aptuveni 20 000 uzņēmumu rada ap 80% no produktivitātes pieauguma 2016.-2024. gada periodā.

Bistrova sacīja, ka šajā laika periodā tikai tirdzniecības nozarē produktivitāte pieaugusi straujāk nekā apgrozījums.

Pēc Bistrovas minētā, diezgan straujš produktivitātes kāpums bijis arī būvniecības nozarē, savukārt starp atpalicējiem ir enerģētika, siltumapgāde, operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī transports un uzglabāšana.

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) Produktivitātes zinātniskā institūta "Latvijas Universitātes domnīcas LV PEAK" ("LV PEAK") pētījumā secināts, ka ka Latvijai ir potenciāls kļūt pat par reģionālo līderi, ja pilnībā tiks izmantota uz noturību balstītu pieeju produktivitātes izaugsmei.

"LV PEAK" direktore Inna Šteinbuka informēja, ka pētījumā izdalītas vairākas uzņēmumu grupas, un, piemēram, vadošajā grupā ar relatīvi augstu produktivitāti ir trīs nozares - tirdzniecība, valsts pārvalde un operācijas ar nekustamo īpašumu. Šteinbuka atzina, ka tās īsti nav nozares, kuru augstā produktivitāte var veicināt ekonomisko izaugsmi.

Kā pozitīvu faktu Šteinbuka pieminēja, ka augošās produktivitātes grupā ir iekļuvusi apstrādes rūpniecība, lai gan tās produktivitāte patlaban ir 42% no Eiropas Savienības (ES) vidējās. Savukārt būvniecības nozares produktivitāte ir stagnējoša.

Lai arī produktivitātes pieauguma tempi Latvijā ir straujāki nekā vidēji ES, produktivitātes plaisa joprojām saglabājas liela - 2024. gadā produktivitātes līmenis Latvijā faktiskajās cenās bija tikai 54,1% (72,8% pēc pirktspējas paritātes) no vidējā ES līmeņa, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES.

Pētnieki datu analīzes un valsts atbalsta instrumentu izvērtējuma rezultātā secina, ka Latvijas ekonomikas strukturālās transformācijas galvenais ierobežojošais faktors nav vis uzņēmējdarbības aktivitātes trūkums, bet gan izteikti nevienmērīga produktivitāte starp uzņēmumiem un nozarēm.

Relatīvi neliels uzņēmumu skaits rada lielu daļu no kopējās pievienotās vērtības - augstas produktivitātes uzņēmumi veido tikai aptuveni 0,1% no Latvijas uzņēmumu kopskaita, radot 25,5% no pievienotās vērtības, eksporta un algu fonda, kamēr ievērojamai daļai uzņēmumu ir stagnējoša vai zema produktivitāte.

Šāda ekonomikas struktūra palielina risku ilgtermiņā iestrēgt "vidēju ienākumu slazdā" un kavē konverģenci ar attīstītākajām ES valstīm, norāda pētījuma autori.

Savukārt produktivitātes līderiem ir augsts cilvēkkapitāla attīstības līmenis, inovāciju aktivitāte, digitālais briedums, kvalitatīva korporatīvā pārvaldība, eksporta kapacitāte un piekļuve kapitālam. Līdzšinējā valsts atbalsta sistēma šos faktorus ir ņēmusi vērā tikai fragmentāri, dominē formāli atbilstības kritēriji un atbalsts nereti nonāk uzņēmumos ar ierobežotu izaugsmes potenciālu, secināts pētījumā.

Pētnieki politikas veidotājiem un īstenotājiem sniedz ieteikumus - izvērtēt iespēju pārorientēt atbalsta instrumentus uz datos balstītu divpakāpju atlases modeli, stiprināt cilvēkkapitālu un mūžizglītību, nodrošināt mērķētas investīcijas digitalizācijā un saskaņotas institucionālās reformas.