Salīdzinājumā ar 2025. gada martu ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,4 % līdz 45,2 %.

Savukārt, salīdzinot ar šā gada februāri, eksporta vērtība pieauga par 19,1 %, bet importa – par 18,9 %.

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 10,85 miljardus eiro – par 113,8 milj. eiro jeb 1,1 % vairāk nekā 2025. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 4,97 miljardus eiro (samazinājums par 88 milj. eiro jeb 1,7 %), bet importa – 5,87 miljardus eiro (pieaugums par 201,8 milj. eiro jeb 3,6 %).

Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2026. gada martā salīdzinājumā ar 2025. gada martu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 2,6 % lielāka, bet importa – par 8,4 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 6,4 %, bet importa – par 1,6 %.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2026. gada martā, salīdzinot ar 2025. gada martu:

pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 37,2 milj. eiro jeb 23,9 %;
minerālproduktu eksports lielāks par 29 milj. eiro jeb 14,9 %;
ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 26,7 milj. eiro jeb 18 %;
mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 16,5 milj. eiro jeb 6,4 %;
koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 22,7 milj. eiro jeb 7,8 %.

Svarīgākās izmaiņas importā 2026. gada martā, salīdzinot ar 2025. gada martu:

minerālproduktu imports lielāks par 123 milj. eiro jeb 56,7 %;
ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 42,6 milj. eiro jeb 17,1 %;
pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 18,6 milj. eiro jeb 10,5 %;
mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 16,6 milj. eiro jeb 4,3 %;
satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 21,6 milj. eiro jeb 9,3 %.

Martā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,5 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,7 %), Vācija (6,4 %) un Zviedrija (5,5 %).

Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,8 % no importa kopapjoma), Vācija (11,9 %), Polija (11 %) un Igaunija (9,1 %).

Eksports uz Amerikas Savienotajām Valstīm 2026. gada martā, salīdzinot ar 2025. gada martu, samazinājās par 52,8 % un bija 31,2 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja koka un tā izstrādājumu; kokogles eksporta kritums par 13,1 milj. eiro jeb 75,8 %. Imports no Amerikas Savienotajām Valstīm pieauga par 56,9 % un bija 37,1 milj. eiro. Importa pieaugumu visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa kāpums par 17,2 milj. eiro.

Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu 2026. gada martā salīdzinājumā ar 2025. gada martu visvairāk ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu eksporta pieaugums par 14,3 milj. eiro jeb 41 %. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja koksnes granulu eksporta kritums par 17,4 milj. eiro jeb 42,2 %.

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2026. gada martā salīdzinājumā ar 2025. gada martu visvairāk ietekmēja motorbenzīnu importa pieaugums par 55,6 milj. eiro. Savukārt sauszemes transporta līdzekļu, to daļu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja vieglo automobiļu importa kritums par 42,3 milj. eiro jeb 30,8 %.

2026. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 125 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 44 valstīm.

2026. gada martā salīdzinājumā ar 2025. gada martu Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā pieauga par 3,4 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā par 0,1 procentpunktu. NVS valstu īpatsvars eksportā pieauga par 1,3 procentpunktiem, bet importā samazinājās par 0,6 procentpunktiem.

2026. gada martā, salīdzinot ar 2025. gada martu, eksports uz Krievijas Federāciju pieauga par 35,2 % un veidoja 99,7 milj. eiro. Pieaugumu visvairāk ietekmējapārtikas rūpniecības ražojumu (pārsvarā stipro alkoholisko dzērienu) eksporta kāpums par 82,6 % jeb 21,7 milj. eiro. Salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš, eksports uz Krievijas Federāciju pieauga par 22,7 %, arī to galvenokārt ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu eksporta kāpums par 7,5 milj. eiro. Imports 2026. gada martā, salīdzinot ar 2025. gada martu, no Krievijas Federācijas samazinājās par 24,7 % un veidoja 3,9 milj. eiro. Importa kritumu galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa samazinājums par 1,2 milj. eiro jeb 69,1 %. Salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš imports no Krievijas Federācijas pieauga par 22,5 %, to galvenokārt ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu (galvenokārt izstrādājumu, kas izmantojami dzīvnieku barībā) importa kāpums par 0,5 milj. eiro.

2026. gada martā, salīdzinot ar 2025. gada martu, eksports uz Ukrainu samazinājās par 26,7 % un bija 26,9 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta kritums par 2 milj. eiro jeb 44,4 %. Imports no Ukrainas samazinājās par 24,8 % un bija 17,6 milj. eiro. Arī importa samazinājumu galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa kritums par 5,2 milj. eiro jeb 79 %.

2026. gada martā, salīdzinot ar 2025. gada martu, eksports uz Baltkrieviju pieauga par 19,2 % un bija 12,4 milj. eiro. Pieaugumu galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta pieaugums par 4,6 milj. eiro. Salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš eksports uz Baltkrieviju pieauga par 46,5 %, arī to ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta kāpums par 4,3 milj. eiro. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 54,6 % un bija 2,9 milj. eiro. Importa samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa kritums par 3,5 milj. eiro. Salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš, imports no Baltkrievijas pieauga par 83,2 %, to galvenokārt ietekmēja parasto metālu un to izstrādājumu importa kāpums par 0,8 milj. eiro.