Vairākās valstīs, tostarp Latvijā, ievērojama daļa darbinieku savas prasmes darbā neizmanto pilnvērtīgi, pat ja viņiem ir augsts izglītības un prasmju līmenis, liecina jaunākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Pieaugušo prasmju aptaujas (PIAAC) dati.
Pētījums veikts 2023. gadā, un tajā vērtētas pieaugušo prasmes tekstpratībā, rēķinpratībā un problēmu risināšanā, kā arī analizēts, cik bieži šīs prasmes tiek izmantotas darba vietā. Respondenti atbildēja uz jautājumiem par dažādu ikdienas uzdevumu veikšanu, piemēram, lasīšanu, rakstīšanu, skaitļošanu, digitālo rīku izmantošanu un sadarbību ar kolēģiem.
Latvijā 25% pieaugušo ar augstām tekstpratības prasmēm strādā darba vietās, kur šīs prasmes tiek izmantotas maz. Vienlaikus sievietes savas prasmes darbā izmanto retāk nekā vīrieši, pat ja amati un prasmju līmenis ir līdzīgi.
Visbiežāk darba vietās Latvijā tiek izmantotas pašorganizēšanās prasmes, bet kā otra biežāk izmantotā prasme minēta roku darba veiklība. Darba vietās bieži tiek izmantotas arī sadarbības prasmes.
Pētījums rāda, ka prasmju izmantošana ietekmē atalgojumu. Latvijā darbinieki, kuri biežāk izmanto prezentēšanas un pārliecināšanas prasmes, vidēji saņem par 7% lielāku algu, savukārt intensīvs fizisks darbs biežāk saistīts ar zemākiem ienākumiem vidēji par 6%.
Neizmantots būtisks cilvēkkapitāla potenciāls pastāv visās dalībvalstīs, secina OECD. Tie ir cilvēki, kuriem ir augsta līmeņa prasmes, bet kuriem netiek dotas iespējas tās pielietot ikdienas darbā. Ziņojumā īpaši izcelts, ka sievietes savas prasmes darba vietā izmanto retāk nekā vīrieši, pat ja viņām ir līdzīgs izglītības un prasmju līmenis un līdzvērtīgi amati.
Valstis iegulda ievērojamus līdzekļus izglītībā, taču, ja prasmes netiek izmantotas praksē, nepieaug ne produktivitāte, ne inovācijas, ne arī darbinieku apmierinātība ar darbu, uzsver OECD.
Vienlaikus pētījums norāda uz atšķirībām starp valstīm. Latvijā, Slovākijā un Čīlē manuālas prasmes darbā tiek izmantotas ļoti bieži, savukārt, piemēram, Francijā un Singapūrā - daudz retāk. Tas saistīts ar to, vai valsts ekonomika vairāk balstās ražošanā vai zināšanu un tehnoloģiju nozarēs.
Pēdējās desmitgades laikā ievērojami pieaugusi digitālo un informācijas apstrādes prasmju izmantošana, īpaši darbinieku ar zemāku un vidēju kvalifikāciju vidū. Vienlaikus samazinās fizisko prasmju izmantošana, kas saistīts ar darba automatizāciju.
OECD dati liecina arī par saikni starp prasmju izmantošanu un labbūtību. Darbinieki, kuriem ir lielāka rīcības brīvība un iespēja patstāvīgi organizēt savu darbu, retāk piedzīvo izdegšanu un ir apmierinātāki ar darbu. Turpretim intensīva fizisko prasmju izmantošana, īpaši smagos darba apstākļos, ir saistīta ar lielāku izdegšanas risku.
