Šī kombinācija rada nopietnu spiedienu uz ražotājiem un liek pārskatīt līdzšinējos cenu un investīciju plānus, īpaši vietējiem ražotājiem, kuri strādā ar atbildību pret darbiniekiem, piegādātājiem, mazumtirdzniecības partneriem, pircējiem un sabiedrību kopumā.

Pēdējos gados nozare saskaras ar būtisku izmaksu pieaugumu: klimata un globālo notikumu ietekme atspoguļojas izejvielu cenās, tostarp iesala un apiņu cenas pieaug. Vienlaikus aug energoresursu cenas, iepakojuma, loģistikas un citu pakalpojumu izmaksas. Būtisku izmaksu pozīciju veido arī darba spēks – vietējie ražotāji nodrošina darba vietas, drošu darba vidi, profesionālās attīstības iespējas Latvijas iedzīvotājiem, arī reģionos. Šos faktorus nav iespējams vienkārši optimizēt.

Papildu dimensija, kas ietekmē izmaksas, ir investīcijas ilgtspējā un zaļajā kursā. Vietējie alus ražotāji mērķtiecīgi iegulda energoefektivitātē, ūdens patēriņa samazināšanā, iepakojuma risinājumos, atkritumu mazināšanā un CO2 emisiju samazināšanā. Šīs investīcijas ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības un vides labā, taču īstermiņā tās palielina uzņēmumu finanšu slogu.

Depozīta sistēma Latvijā ir veiksmīgs piemērs aprites ekonomikai, un alus un dzērienu ražotāji to ir atbalstījuši jau no pirmās dienas. Vienlaikus jāņem vērā, ka no 2026. gada 1. janvāra pieaugusi dzērienu ražotāju dalības maksa – vienreiz lietojamiem stikla iepakojumiem par 0,8%, atkārtoti lietojamam universāla dizaina stikla iepakojumam par 16,5%, individuāli atkārtoti lietojamam stikla iepakojumam par 4,5%. Šīs izmaiņas nozīmē papildu izmaksas, kas ietekmē pašizmaksu un līdz ar to arī gala cenu veikalā.

No 2026. gada 1. marta stājas spēkā akcīzes nodokļa izmaiņas. Nodokļu politika ir nozīmīgs valsts budžeta instruments, tomēr akcīzes palielinājums laikā, kad tirgus jau sarūk un izmaksas pieaug, pastiprina spiedienu uz nozari. Ilgtermiņā tas var ietekmēt ne tikai ražotāju konkurētspēju, bet arī kopējos nodokļu ieņēmumus.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem alus tirgus Latvijā jau vairākus gadus piedzīvo kritumu. Patēriņa samazinājumu ietekmē vairāki faktori – mainās patērētāju paradumi, pieaug cenu jutīgums, kā arī pastiprinās konkurence ar citām dzērienu kategorijām.

VID dati liecina, ka 2025. gada desmit mēnešos Latvijā saražoti 61,129 miljoni litru alus, kas ir par 7,5% mazāk nekā 2024. gada desmit mēnešos. Kopumā patēriņam nodoti 102,35 miljoni litru alus, kas ir par 6,4% mazāk nekā 2024. gada desmit mēnešos. Būtiski samazinājies arī alus eksports – par 37,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš.

Tādējādi nozare atrodas sarežģītā situācijā, kad ražotāji ir spiesti pārskatīt produktu cenas un rūpīgi izsvērt investīciju plānus. Šis izmaksu spiediens notiek laikā, kad patēriņš sarūk, kas nozīmē, ka pieaugušās izmaksas nevar viegli absorbēt bez ietekmes uz gala cenu – vai nu ražotājiem, vai pircējiem.

Izvēloties Latvijā ražotu alu un dzērienus, patērētāji atbalsta vietējos ražotājus, vietējo darba spēku, ilgtspējīgas investīcijas un nodokļu ieņēmumus tepat Latvijā, sniedzot ilgtermiņa ieguldījumu Latvijas ekonomikā.